Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:3030, Did:0, useCase: 3

IZM finansējumu sporta federācijām izmaksās līdz mēneša beigām

Agris Suveizda

IZM finansējumu sporta federācijām izmaksās līdz mēneša beigām
LVS prezidents Arnis Lagzdiņš. Foto: Romāns Kokšarovs, F64

LETA. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) finansējumu sporta federācijām apņēmusies izmaksāt līdz mēneša beigām, aģentūrai LETA sacīja IZM Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts.

Atbilstoši prioritāro sporta federāciju sarakstam, lielāko finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem saņems Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) un Latvijas Futbola federācija (LFF) - attiecīgi 430 068 eiro un 422 483 eiro. Latvijas Riteņbraukšanas federācija saņems 361 313 eiro, Latvijas Basketbola savienība - 343 858 eiro, Latvijas Kamaniņu sporta federācija - 330 876 eiro, bet Latvijas Volejbola federācija - 328 854 eiro.

Latvijas Tenisa savienība saņems 261 903 eiro, Latvijas Motosporta federācija - 261 121 eiro, Latvijas Orientēšanās federācija - 260 189 eiro, bet Latvijas Hokeja federācija - 233 870 eiro. Latvijas Automobiļu federācija saņems 193 810 eiro, Latvijas Florbola savienība - 182 771 eiro, Latvijas Peldēšanas federācija - 170 097 eiro, bet Latvijas Šaušanas federācija - 166 495 eiro. No 15 prioritārajām sporta federācijām mazāko finansējumu saņems Latvijas Slēpošanas federācija - 141 126 eiro.

Sporta federāciju pamatdarbībai kopumā piešķirti 3,22 miljoni eiro. Šobrīd visas federācijas ir jau saņēmušas lēmumus par piešķirtā finansējuma apjomu, informēja Zīvarts. Ir uzsākta līgumu slēgšana par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un atskaišu un pārskatu iesniegšanas kārtību. IZM šogad pirmo reizi pati izvērtējusi federāciju iesniegtos datus. Iepriekš to darīja Latvijas Sporta federāciju padome (LSPF).

Zīvarts atzīmēja, ka iesniegto datu izvērtēšana esot bijusi "pietiekami laikietilpīgs process", un svarīgs aspekts bija datu ticamība un kvalitāte. Iesniedzēju neprecīzi norādītā informācija var būt iemesls nepareiziem secinājumiem un rezultātiem, tāpēc papildu laiku esot prasījusi iesniegtās informācijas pārbaude, piemēram, identificēt kļūdas iesniegumā norādītajā informācijā vai dublētus ierakstus.

Zīvarts sola analizēt, kā aizvadīts informācijas izvērtēšanas process, un nepieciešamības gadījumā meklēt iespējamos uzlabojumus. Viņš piekrīt, ka ir jāvērtē risinājumi, kas tiek izmantoti datu izvērtēšanā, lai samazinātu nepieciešamo laiku un resursus, kā arī precīzu rezultātu nodrošināšanai. Taču nav zināms, kad jaunas metodes varētu tikt ieviestas un cik tās izmaksātu.

Izmantotie resursi:
LETA