Facebook
GooglePārsons: "Pagaidām nav plānota krievu un baltkrievu parasportistu atgriešanās sacensībās"
LETA. Pagaidām nav plānots, ka Krievijas un Baltkrievijas parasportisti varētu atgriezties starptautisko sacensību apritē, pēc pirmdien notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Rīgas pilī žurnālistiem teica Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) prezidents Endrū Pārsons.
Janvārī Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) paziņoja, ka pēta veidus, kā Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties starptautisko sacensību apritē. SOK aicinājums sporta sabiedrībā tiek vērtēts neviennozīmīgi, vairākām valstīm, tajā skaitā Latvijai, paužot stingru nostāju, ka šo agresorvalstu sportistiem pagaidām nevajadzētu atgriezties sacensībās jebkādā statusā.
"Esam ņēmuši vērā to, ko pirms dažām nedēļām paziņoja SOK, un mūsu IPC gadījumā situācija ir citādāka," teica Pārsons.
Novembrī IPC biedri Ģenerālajā asamblejā ar vairākuma atbalstu lēma atstādināt šo valstu paralimpiskās komitejas un pagaidām nav plānots, ka šie sportisti varētu atgriezties sacensībās.
"Attiecīgi nākamajā Ģenerālajā asamblejā biedri lems, ko tālāk iesākt šajā jautājumā. Līdz tam brīdim šīs valstis nav iesaistītas paralimpiskajā kustībā," teica Pārsons.
Viņš atzina, ka, protams, apelāciju komisija teorētiski var atcelt šo lēmumu, bet, ja neatceļ, tad Krievijas un Baltkrievijas paralimpiskajām komitejām ir tiesības vērsties Vācijas tiesā, jo IPC ir Vācijā bāzēta organizācija.
"Šobrīd apelācija ir procesā," piebilda Pārsons.
Krievijas un Baltkrievijas parasportistu statuss bija arī viena no centrālajām tēmām pirmdien notikušajā Pārsona sarunā ar Levitu un viņa dzīvesbiedri, paralimpiskās kustības Latvijā patronesi Andru Levitu.
Levits atzina, ka IPC nostāja ir citādāka nekā pagaidām tā ir SOK, un Latvija apsveic šo nostāju.
"Arī Latvijas Paralimpiskā komiteja bija viena no tām, kas uzstāja, ka šādos apstākļos sacensties kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nav iespējams," teica Levits, uzsverot, ka atbalsta šādu nostāju.
Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte atzīmēja, ka IPC Ģenerālajā asamblejā Baltijas valstis bija vienas no pirmajām, kas uzstāja, ka šīs valstis jāizslēdz no IPC.
"Pārsons apliecināja, ka, kamēr notiek karš, Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji nepiedalīsies paralimpiskajās spēlēs, attiecīgi arī pasaules čempionātos un Eiropas čempionātos," teica Dadzīte.
Pirmdien Pārsonam plānota tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Sporta departamenta direktoru Edgaru Severu, kā arī Latvijas Paralimpiskajā komitejā iecerēta tikšanās ar parasporta federācijām. Vizītes turpinājumā Pārsons tiksies ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), kultūras ministru Nauri Puntuli (NA) un Latvijas sabiedrisko mediju vadības pārstāvjiem, kā arī ar Saeimas Sporta apakškomisijas deputātiem.
Svētdien Pārsons vizītē apmeklēja Murjāņu sporta ģimnāziju, Siguldas Sporta centru un Siguldas bobsleja trasi.
Pirms vizītes Latvijā Pārsons viesojās Igaunijā un Lietuvā.
Pārsons IPC prezidenta amatā pirmo reizi tika ievēlēts 2017.gadā, četrus gadus vēlāk notikušajā Ģenerālajā asamblejā ar 98% delegātu balsu saglabājot savu amatu. Pirms tam viņš astoņus gadus vadīja Brazīlijas Paralimpisko komiteju, bet no 2005. līdz 2009.gadam bija Amerikas Paralimpiskās komitejas vadītājs.
Izmantotie resursi:
LETA
[+] [-]
Ļoti svarīga saruna bijusi, par krievu un baltkrievu invalīgu nepielaišanu startam. Vai patronesei Andrai ir arī citas tēmas, kurās viņa ir kompetenta?
[+] [-]