Orientieristes skaidro spraigo cīņu par zeltu LČ garajā distancē

Iepriekš informējām, ka izcīnītas pirmās šīs sezonas medaļas Latvijas čempionātā orientēšanās skrējiena disciplīnā. 9. maijā Vestienas pusē notikušajā Latvijas čempionātā garajā distancē uz starta stājās 537 orientieristi, un elites grupās par četrkārtējiem čempioniem kļuva Elza Ķuze un Uldis Upītis.

Elza Ķuze: „Distanci iesāku stipri saraustīti, neizdevās uzreiz ielasīties apvidū, noķert takas un saprast veģetāciju. Pēc sestā kontrolpunkta viss izdevās diezgan veiksmīgi, un tad beigu daļā ieraudzīju Signi. Centienos viņu panākt, distances beigās kļūdījos uz 21. kontrolpunktu, tāpēc līdz pēdējam intriga par rezultātu palika augsta. Prieks par rezultātu, bet ir kur sniegumu uzlabot.”

Sandra Grosberga: „Kopumā distances plānojums ļoti patika, paldies Aigaram Leibomam! Bija etapi, kuros dēļ tā, ka kopumā apvidus bija diezgan skrienams, bija grūti izlemt variantus. Mani arī ļoti priecē tas, ka distances garums tiešām bija atbilstošs šī brīža starptautiskajiem garās distances standartiem un laiki bija ap 90 minūtēm. Nebiju pāris gadus startējusi garajā distancē, tāpēc īsti nebiju tam pievērsusi uzmanību. Dēļ ļoti saspringta pavasara kalendāra un treniņu bloka, ko šobrīd aizvadu, pati gan šoreiz skrēju treniņa ātrumā. Izskatās gan, ka gan Elza, gan Signe diezgan daudz kļūdījās, tāpēc man tāpat beigās izdevās pat pacīnīties par uzvaru, kaut gan nedomāju, ka vispār cīnīšos par uzvaru, tāpēc arī neskrēju ar maksimālo jaudu.”

Signe Sirmā: „Pirms šī Latvijas čempionāta bija mazliet sakrājies nogurums, jo biju jau veikusi daudzas garās distances, uz ko gan šogad sagatavošanās periodā īsti nebija plānots likt galveno fokusu. Taču esmu ievērojusi, ka redzami uzlabojušies rezultāti arī garajās distancēs. Pirms starta ar treneri izrunājām stratēģiju. Proti, es visas distances sāku ātri, jo gatavojos vidējām distancēm, kur ātrums ir svarīgs visā garumā, bet garajās distancēs ir jāiesāk lēnāk, jāpierod pie apvidus, kartes, un tikai tad var sāk pieaudzēt ātrumu. Tāpēc bija nolemts, ka šajā reizē mēģinu iesākt lēnāk, fokusējoties uz maksimālo tehniskajā izpildījumā. Tā arī bija, iesāku prātīgi, koncentrējos visu izdarīt tehniski, arī apvidus bija ļoti prasīgs, lai šādi rīkotos. Līdz ar to sākums patiešām bija labs, līdz nāca devītais kontrolpunkts. Ieraudzīju konkurenti, kuru ķēru jau ilgāku laiku, tāpēc pieņēmu mērķi skriet ātrāk un aizbēgt no viņas. Diemžēl apvidū pārķēru „dzeltenos” un lejā, kur pēc manām domām vajadzētu būt kontrolpunktam, pamanīju lielu purvu. Griezos atpakaļ, lai skrietu uz kalna ieloku, taču nebija īsti sapratnes, kā tas kalns „griežas”. Atdūros pret kontūru, un tad arī sapratu, kur atrodos. Paņēmu KP un sāku pakaļdzīšanos. Mēģinot atvinnēt neatvinnējamo, parādījās jaunas kļūdas, arī spēki sāka izsīkt, līdz ar to tāds rezultāts. Protams, konkurentes arī kļūdījās, jo apvidus bija smags un prasīgs, bet man tā bija liktenīgā kļūda cīņā par uzvaru. Bet nekas, no kļūdām, cerams, mēs mācāmies! Taču kopumā esmu ļoti priecīga par savu sniegumu, un tā turpināt!”

Uldis Upītis: „Pēdējos gados Latvijas sacensībās nepiedalos pārāk daudz, bet Latvijas čempionātos meža distancēs cenšos vienmēr piedalīties. Tāpēc esmu ļoti priecīgs, ka izdevās izcīnīt jau ceturto titulu Latvijas čempionātā garajā distancē. Distanci neizdevās gan noskriet tik tehniski labi kā gribētos, bet temps bija pietiekami labs, lai arī ar šīm neprecizitātēm pietiktu titulam. Apvidus bija daudz skrienamāks, nekā kartē izskatījās, un tas varbūt nedaudz atņēma variantu iespējas, jo gandrīz visur bija opcija arī skriet taisni. Nākamais starts jau Baltijas čempionātā!”

Edgars Bertuks: „Bija labi. Distanci veicu bez kritiskām kļūdām. Sākumā ļoti jutu to, ka sen nav skriets garās distances mērogā un pēc haotiskas pirmā KP atrašanas, sarunāju ar sevi turēt lietas zem kontroles. Nepilnu minūti gan izdomāju pazaudēt, lieki skrienot pa zaļo ceļā uz savu 18. kontrolpunktu (distancē bija izkliedes sistēma). Neliela “tumsa” piezagās posmā starp 21. un 23. KP, tomēr veiksme bija manā pusē un pašas distances beigas veicu savu šā brīža spēju robežās. Paldies organizatoriem par darbu. Karte ļoti atbilstoša un bez liekiem pārsteigumiem. Īpaši jāuzteic Aigara Leiboma darbs pie distances plānošanas un interesantās izkliedes sistēmas. Distancē neredzēju nevienu konkurentu.”

Izmantotie resursi:
◪ Latvijas Orientēšanās federācija - Sākums