Vīri komandu stafetē nenotur vadību un finišē astotie
Latvijas sieviešu stafetes izlase Inga Dambe, Laura Vīķa un Sandra Grosberga ceturtdien Turaidā izcīnīja septīto vietu pasaules čempionātā, kamēr panākumu guva Šveice, kas sīvā cīņā apsteidza Zviedriju. Savukārt vīru konkurencē Latvija palika astotajā vietā, bet par uzvarētāju kļuva Norvēģija.
Pieredzējusī Dambe skrējienu aizvadīja pārliecinoši, savu etapu noslēdzot septītajā pozīcijā. Vīķe savu posmu sāka ne tik droši un sākotnēji bija ārpus desmitnieka, tomēr savu posmu noslēdza astotajā vietā. Tikmēr dāmu izlases līdere Grosberga nespēja izlasi pacelt augstāk par septīto pozīciju.
Pērn pasaules čempionātā Igaunijā Latvijas dāmas izcīnīja piekto vietu, šoreiz paužot gatavību pretendēt uz medaļām, kas gan neizdevās. Latvija astotniekā iekļuvusi ceturto gadu pēc kārtas.
Sacensībās triumfēja Šveices izlase, kuras sastāvā bija Elena Rosa, Julija Jakoba un Judīte Vīdere, finišā par 15 sekundēm apsteidzot spēcīgo Zviedriju. Zīmīgi, ka vēl neilgi pirms finiša vadību spēja pārņemt titulētā Tūve Aleksandešone, tomēr distances beigas Vīdere aizvadīja pārliecinošāk un kopumā šis Aleksandešonei izvērties par neveiksmīgu čempionātu.
Priekšā Latvijai ceturtdien finišēja arī Krievija, Norvēģija, Somija un Dānija. Tikmēr Latvija no čempiones Šveices atpalika par 11 ar pusi minūtēm.
"Šī ir laba vieta. Pagājušajā gadā piektā vieta bija ļoti labs sasniegums un visiem, protams, to gribas atkārtot, tomēr ceturto gadu zaudējam vien visām spēcīgākajām valstīm. Tas bija pat ar to, ka Ingai un Laurai neizdevās viss simtprocentīgi. Negribu bēdāties par septīto vietu," pēc finiša "LMT Straumē" teica Grosberga.
Vīriem pietrūkst spēka beigu daļai
Vīru stafetē Latvija pirms gada bija septītā, bet šogad kungi cerēja ievērojami uzlabot rezultātu un cīnīties par godalgām. Pirmais trasē devās Andris Jubelis un pamazām cēlās uz augšu, līdz priekšpēdējā laika kontroles punktā jau bija līderis. Jubelis noslēdza savu posmu pirmais, par 18 sekundēm apsteidzot norvēģu sportistu.
Nākamais trasē devās Edgars Bertuks, kurš jau līdz pirmajai laika kontroles vietai bija zaudējis līderpozīcijas. Bertuks ilgu laiku turējās labāko trijniekā, taču izskaņā zaudēja savu vietu un stafeti nodeva kā ceturtais. Pēdējais trasē devās Rūdolfs Zērnis, kurš uzreiz pārņēma vadību un noturēja to aptuveni līdz distances vidum. Pie piecu kilometru atzīmes Zērnis bija vairs tikai astotais un augstāk pakāpties vairs nespēja.
Uzvaru izcīnīja Norvēģija, apsteidzot Šveici par četrām sekundēm. Trešajā vietā palika Francija, kas no uzvarētājiem atpalika par desmit sekundēm.
Čempionāts noslēgsies sestdien Turaidā ar garās distances sacensībām.
Pasaules čempionāta orientēšanās sportā stafetes sacensības sievietēm
Vieta | Valsts | Rezultāts |
---|---|---|
1. | Šveice | 1.45:03 |
2. | Zviedrija | +0:15 |
3. | Krievija | +2:17 |
4. | Norvēģija | +5:06 |
5. | Somija | +9:53 |
6. | Dānija | +10:06 |
7. | Latvija | +11:28 |
Pasaules čempionāta orientēšanās sportā stafetes sacensības kungiem
Vieta | Valsts | Rezultāts |
---|---|---|
1. | Norvēģija | 1:07:26 |
2. | Šveice | +0:04 |
3. | Francija | +0:10 |
4. | Austrija | +0:17 |
5. | Čehija | +0:36 |
6. | Lielbritānija | +0:37 |
8. | Latvija | +0:58 |
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Pie vīriem gribās pakavēties ilgāk. Jā, arī mūsu puikas nevar sacensties ātrumā ar vismaz 10 TOP komandām, bet tās GPS līnijas, ko mūsējie šodien zīmēja kartē, tiešām bija labas, pat neskatoties uz Zērņa slikto 11 KP. Īpaši Jubeļa un Bertuka live GPS labi varēja redzēt, kā mūsējie kompensē ātruma deficītu ar precizitāti, tāpat kā pēdējā grēda pirms 14KP labi parādīja, ar kādu piepūli(pārpūli) mūsējie turēja šo tempu. Bertuka pulsometrs droši vien dega sarkaniem uguņiem, Zērņa tāpat, jo brīžiem jau šķita, ka GPS bultiņa pārstāj rādīt dzīvības pazīmes.
Jubelis - taktiski izcils skrējiens, gan ceļu, gan spēku sadalījuma ziņā. Man izskatījās, ka veiksmes pamatā bija tas, ka sāka ļoti prātīgi "nepavelkoties" uz konkurentu izrāvieniem, centās spiest uz precizitāti un turēties aerobajā skriešanas ritmā, kas ļāva sataupīt vairāk spēku distances beigu daļai.
Bertuks - Edgars izskatījās patāls no tās formas, kādā viņš ņēma PČ medaļas individuālajās disciplīnās, skrējiens fiziski likās smagnējs, lai arī tehniski ļoti labs. Pēdējā kalnā burtiski "nomira", kas ļāva sekojošajiem konkurentiem pietuvoties, bet kādēļ arī pēdējie redzot Edgara muguru, nepaņēma KP.
Zērnis - man šķiet, sāka ļoti agresīvi, cenšoties atrauties, un pārāk ātri sevi "nodzina", bet nu arī morālā spriedze droši vien bija pamatīga, jo saņēma stafeti līderos un mugurā elpoja nikni konkurenti, bet nu kopumā, protams, ka labi.
Vai varēja būt medaļa? Domāju, ka jā. Kāpēc nebija? Prātā uzreiz nāk divi iemesli:
1) parāk daudz distances beigu daļā bija posmu, kur varēja "bliezt" pilnā ātrumā, neskatoties kartē (atklātais, ceļi, takas),
2) slikti bija arī tas, ka sacīkstes beigu daļā savācās kopā tik spēcīga un daudzskaitlīga grupa, kuri cits citu dzīdami, kā vilciens traucās ātrumā pret kuru Rūdolfam vairs nebija argumentu.
Tāpat malači!
[+] [-]
-1 [+] [-]
Piekrītu, ka bija ļoti aizraujoši skatīties, pateicoties tam, ka mūsējie cīnījās par medaļām. Malači!
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]