Latvijas orientieristi pēc Eiropas čempionāta sprinta: "Jāskrien ātrāk"

Tā ir jau ierasta lietu kārtība, ka starptautiskajos čempionātos un Pasaules kausa posmos vienā dienā ar fināla sacensībām notiek arī kvalifikācija. Tajā jāveic nedaudz saīsināta sprinta distance un, lai kvalificētos finālam, jāfinišē ar rezultātu, kas dod vismaz 15. vietu vienā no trim kvalifikācijas apakšgrupām. Elites sprinta orientēšanās līmenis aug – tas nozīmē, ka ir arvien vairāk spēcīgu orientieristu, kam ir pa spēkam kvalificēties finālam un laiks, ko var atļauties zaudēt līderim, bet tāpat kvalificēties, ar katru gadu arvien samazinās.

Šogad kvalifikācija bija vēl skarbāka, kā ierasts, jo distances bija salīdzinoši vienkāršas un līdzenā apvidū – tādā labi noskriet var ļoti daudz sportisti un neviens nav drošībā. Par to sāpīgi pārliecinājās ne tikai Latvijas labākie spēki, ber arī tādi lieliski sprinteri kā, piemēram, Gustavs Bergmans, Daniels Hubmans un Tims Robertsons, kuri šoreiz palika "aiz strīpas".

Elza Ķuze (28. vieta savā kvalifikācijas skrējienā). "Kvalifikācijā noskrēju normāli ar vienu muļķīgu 20 sekunžu kļūdu distances beigu daļā. Tomēr arī bez kļūdas šodien kvalificējusies finālam nebūtu. Ticēju, ka varu, atdevu visu, bet šoreiz nepietika. Mans skriešanas ātrums, lai gan esmu ļoti progresējusi, vēl nav tik liels, lai tehniski vieglā sprinta distancē rezultātos būtu stipri augstāk. Milzīgs prieks par Sandru. Atbalstījām finālā, cik skaļi vien varējām, un ļoti lepojamies. Tagad atpūta un gatavošanās stafetei."

Laura Puķīte (34. vieta savā kvalifikācijas skrējienā). "Mans pirmais Eiropas čempionāts! Izdevās ļoti labi sagatavoties, izskrieti daudz kvalitatīvi sprinta treniņi. Līdz ar to startā jutos tik mierīga – es taču zinu, kas man jādara. Un visam bonusā man bija unikāla iespēja startēt reizē ar pašu pasaules čempioni Tuvi! Tas arī iedeva labu asumu un, sākuma tehnisko daļu izpildot labi, izdevās iesākt pārskrējiena daļu kopā ar viņu, ātrums bija patiesi liels un līdz pat 9. kp vēl redzēju viņas muguru, kad sapratu, ka tomēr drusku jāpiebremzē. Beigas atkal nedaudz tehniskākas, knapi tiku līdzi kartē, neliela kļūda uz pēdējo punktu, un distance jau beigusies. Kopumā ļoti ātra distance un apvidus atgādina klasisku Latvijas sprinta karti, Itāliju patiesi varēs izjust tikai sprinta finālā. Teiktu, ka ļoti labs skrējiens priekš manis, atbilstoši manam šī brīža līmenim. Patiesi priecājos būt šeit!"

Signe Sirmā (34. vieta savā kvalifikācijas skrējienā). "Pēc šodienas varu teikt divus vārdus: neesmu gatava. Šis gads kopumā ir bijis ļoti smags periods manā dzīvē: studiju beigšana, iestrādāšanās divās darba vietās, ribu salaušana un citas problēmas, kas pilnībā mani sagrāva gan fiziski, gan mentāli. Sagatavošanās sezonā principā biju nolēmusi šajā gadā starptautiskajās sacensībās nestartēt. Taču, solīti pa solītim atgriežoties apritē, jutu, ka kaut kāda dzirkstele jau ir un ir jāmēģina. Ja atlasīšos, tad jau būšu pelnījusi, bet, atbraucot uz šejieni, saprotu, ka realitāte ir daudz skarbāka.," secina Sirmā.

"Šodien jau karantīnā jutu, ka nevaru savākties pirms starta, domājot pilnīgi nepareizas domas. Principā mana cīņa par labām vietām beidzās jau uz 6.kp, kur uztaisīju 1:20 lielu kļūdu. Kāpēc kļūda? Iespējams, neizsekoju līdzi celiņiem, iespējams, pārāk labs un ātrs sākums, iespējams, tiesnesis, kurš iekliedzās. Nav jau vērts attaisnoties, kļūda vienkārši bija un viss, bet šādā līmenī tas nav pieļaujami. Pēc noskrietās distances vispār nekādu emociju – ne īsti bēdīga, ne dusmīga, vairāk sašutusi par to, ka starptautiskajās sacensības nevaru parādīt ne tuvu savam labākajam sniegumam, kāds izdodas Latvijā. Pāri visām savām bēdām, Sandras sniegums un dikti feinā atmosfēra izlasē lika sajust to, ka ne tikai Sandra izcīnīja augsto septīto vietu, bet mēs visi kopā un tas patiesi ļoti, ļoti motivē cīnīties un tiekties arī pārējiem uz neiespējamo. Vēl jau priekšā knock-out kvalifikācija svētdien. Ar ticību un cerību, ka izdosies ar sniegumu iepriecināt pašai sevi," optimismu nezaudē Signe.

Anna Eleonora Freimane (40. vieta savā kvalifikācijas skrējienā). "Principā kvalifikācijā gāja labi. Jau no sākuma zināju, ka mans pašreizējais temps nav salīdzināms ar top ātrumu. Teiktu, ka izdarīju gandrīz visu, ko varēju. Dīvainā kārtā uz startu gāju bez satraukuma. Distance nelikās ļoti sarežģīta. Varbūt bija tik pāris nepareizas ceļa izvēles, bet kļūdu nebija. Priekš sevis skrēju diezgan ātri, lai arī pāris reizes pieķēru sevi netīšām samazinot tempu. Esmu apmierināta ar skrējienu, bet ne tik ļoti ar rezultātu."

Rūdolfs Zērnis (31. vieta savā kvalifikācijas skrējienā). "Sprinta kvalifikācijā nesekmīgs starts un neizdevās kvalificēties finālam. Distances vidū uz 8. kp, vienkāršā situācijā, pieļāvu lielu kļūdu "pārķerot" attiecīgo vietu kartē, kas maksāja vietu finālā. Citādi sniegums distances laikā bija labs. Čempionāts ir tikai sācies un turpmākajos startos jābūt rūpīgākam."

Andris Jubelis (35. vieta savā kvalifikācijas skrējienā). "Jutos labi, diemžēl distances sākumā neprecīzi ieskrēju vienā ejā, kā rezultātā izveidojās neveiksmīgs variants uz otro kontrolpunktu, kur zaudēju aptuveni 20 sekundes. Motivāciju nezaudēju un pārējo distances daļu veicu ļoti labi, kur pieļāvu apmēram trīs 2-3 sekunžu neveiksmīgākas epizodes. Bet kopumā sniegums bija par lēnu un šāds līmenis kļūdas nepieļauj! Prieks par komandas motivāciju un atmosfēru, dzīvojam gleznainā vietā, ir patīkami pārstāvēt Latviju, jo konkurence aug un daudz vairs tādu iespēju nebūs!"

Fricis Spektors (38. vieta savā kvalifikācijas skrējienā). "Šodien rezultāts kvalifikācijā nebija pietiekami labs, galvenokārt tādēļ, ka pietrūka ātruma. Jau kopš vakardienas jūtos nedaudz apslimis un nejūtos labi, kas traucēja arī miegam un pirms starta gatavošanās procesam. Bet nu, svarīgākais atzinums – ir jāskrien ātrāk, jo distances bija ļoti vieglas un visu izšķīra skriešana. Pat bez nelielajiem misēkļiem šodien nebūtu ticis finālā."

Valters Reneslācis ( (mp jeb neatzīmējās pareizi kādā no kontrolpunktiem). "Distanci iesāku labi – izvēlējos visus labākos variantus īsajos etapos, arī ātrums bija labs. Nedaudz saminstinājos pie 8. kp, jo pirms punkta plānoju nākamo etapu un biju gaidījis, ka 8. kp būs nedaudz tālāk, taču šī kļūda nebija lielāka par 5 sekundēm. Tālāk sekoja garāki, tehniski vienkāršāki etapi, kuriem sekoja īsi etapi parkā – skrēju tik ātri, cik vien varēju, taču lielā ātruma dēļ nebiju pietiekami uzmanīgs skrienot uz 11. kp - atzīmējos nepareizajā kontrolpunktā, kas bija nedaudz pa labi no manējā, līdz ar to rezultāts nav ieskaitīts.," skaidro Valters.

"Distances beigās atkal bija īsi, tehniski etapi, kurus izskrēju labi, nedaudz kļūdījos uz pēdējiem 2 punktiem, tur zaudēju apmēram 5 sekundes. Kopumā esmu apmierināts ar savu skriešanas ātrumu un orientēšanās tehniku, jo tie ir tik augstā līmenī kā vēl nekad, taču nedrīkst pieļaut neuzmanības klūdas šķietami vienkāršos etapos, uz ko šodien uzķēros. Neskatoties uz to, ka esmu savā labākajā formā, pat ar ideālu skrējienu nepietiktu, lai tiktu finālā, jo ātrums un konkurence Eiropas čempionātā ir ļoti augstā līmenī – ir jāspēj noskriet 3km zem 8:40, lai ar tehniski labu skrējienu varētu vismaz pretendēt uz vietu finālā," secina Reneslācis.

Izmantotie resusi:
◪ Latvijas Orientēšanās federācija - Sākums
Jānis Tamužs