Olimpiskā uguns nodzēsta, ziemas sportisti sāk jauno četrgadi ar mērķi uz Francijas Alpiem

Olimpisko spēļu noslēguma ceremonija norisinājās senā romiešu amfiteātrī Veronā, kura ietilpība ir 12 tūkstoši skatītāji. Ceremonijas uzvedums tika nodēvēts kā "Skaistums kustībā", kura laikā skatītājiem tika atrādīti dažādi itāļu operas slavenākie tēli.

Latvijas karogu Veronā notiekošajā olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā nesa šorttrekā bronzu ieguvušais Roberts Krūzbergs un distanču slēpošanā lieliskus rezultātus sasniegusī Patrīcija Eiduka.

#KomandaLatvija iesoļo XXV Ziemas Olimpisko spēļu @milanocortina26 Noslēguma ceremonijā 🇱🇻🤍

📸 Toms Kalniņš / LOK#KomandaLatvija #MilanoCortina2026 #ŠisIrMūsuLaiks pic.twitter.com/AyuETJMzm5

— LOK (@Olimpiade_lv) February 22, 2026

Starp citu valstu karognesējiem bija attiecīgi Francijas un Itālijas biatlona spīdekles Lū Žanmonno un Līsa Vitoci, kā arī biatlona sacensībās pārsteigušās Lora Hristova un Anne de Beša, kuras nesa attiecīgi Bulgārijas un Dānijas karogus. Žanmonno Francijas karoga nešanā pievienojās slēpotājs Matiss Deložs, kurš izcīnīja trīs sudrabus distanču slēpošanā.

Tikmēr Vācijas karoga nešanā nepiedalījās neviena dāma, bet gan kamaniņu divnieku pāris un Tobiass Vendls un Tobiass Arlts. Lielbritānijas karogs tika uzticēts Martina Dukura audzēknim Metam Vestonam, kurš izcīnīja divus zeltus skeletonā. Savukārt sešus zeltus guvušais Johanness Hēsflots Klēbo nesa Norvēģijas karogu. Savukārt Spānijas karogs tika uzticēts Annai Alonso Rodrigesai un Oriolam Kardonam Kolam, kuri izcīnīja gan individuālās, gan stafetes godalgas kalnā kāpšanā ar slēpēm, kas debitēja olimpisko spēļu programmā.

Kā pēdējie savas godam pelnītās zelta godalgas saņēma 50 kilometru slēpojumu pieveikušie sportisti - zviedriete Eba Andersone un ohanness Hēsflots Klēbo. Tieši garākās slēpošanas disciplīnas medaļnieki tika sveikti Veronas amfiteātrī.

Noslēguma uzrunu teica Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidente Kirstija Koventrija, divkosīgi runājot par sportistu drosmi un uzņemšanos, kamēr spēļu laikā diskvalificēts Ukrainas karognesējs Vladislavs Heraskevičs, kura skeletona ķiveres dizainā tika godināti karā mirušie Ukrainas sportisti. Tikmēr sacensībām SOK bija pielaidusi čupu ar bezkarogniekiem.

Ierastās uguņošanas vietā Veronā olimpiskās spēles tika noslēgtas ar gaismu šovu, jo pilsētā uguņošana ir aizliegta, lai netraucētu dzīvniekus.

Latvija Milānas un Kortīnas d'Ampeco olimpiskajās spēlēs

Latvija šajās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta deviņās dažādās disciplīnās - biatlonā, bobslejā, diaļslidošanā, distanču slēpošanā, hokejā, kalnu slēpošanā, kamaniņu sportā, skeletonā un šorttrekā. Sacensībās Latvija ieguva divas godalgas. Par pirmo individuālajās sacensībās ziemas olimpiskajās spēlēs dāmu konkurencē medaļu izcīnījušo Latvijas sportisti kļuva siguldiete Elīna Ieva Bota, kura ieguva sudrabu kamaniņu sportā. Savukārt pārsteidzošu bronzu, spītējot ceļgala savainojumam, izcīnīja ventspilnieks Roberts Krūzbergs, kurš pie medaļas tika 1500 metros.

Aiz godalgoto pjedestāla palika kamaniņu sportisti. Vīru konkurencē Kristers Aparjods ieguva ceturto vietu, tāpat kā to dāmu divniekos paveica Marta Robežniece un Kitija Bogdanova. Arī kamaniņu stafetē Latvija ierindojās ceturtajā vietā.

Gandarīta par savu sniegumu noteikti var būt Latvijas vadošā distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka, kura uzstādīja Latvijas visu laiku augstāko rezultātu olimpiskajā distanču slēpošanā. Foruma pēdējā dienā Eiduka 50 kilometru klasiskajā slēpojumā ieguva 11. vietu, bet piecas reizes īsākā distancē viņa uzrādīja 15. rezultātu. Eiduka pārī ar Kitiju Auziņu izcīnīja arī 13. vietu komandu sprintā.

Prieku dāvāja arī jaunā biatloniste Estere Volfa, kuras 11. vieta iedzīšanā ir Latvijas dāmu otrais visu laiku augstākais rezultāts olimpiādē. Volfa ieguva arī 16. vietu sprintā, kurā par vienu vietu augstāku rezultātu sniedza Baiba Bendika. Abas Latvijas sportistes startēja arī masu startā, kur tika ieņemtas 22. un 23. vieta.

Bobslejā ar draudīgu traumu pirmais neoficiālais treniņbrauciens noslēdzās Renāram Grantiņam. Tādēļ ledus renē Latviju gan divniekos, gan četriniekos pārstāvēja viena ekipāža, kuras pilota pozīcijā bija Jēkabs Kalenda. Viņš kopā ar Matīsu Mikni divniekos ieņēma astoto vietu, bet četriniekos ar Mikni, Lauri Kaufmani un Mairi Kļavu ierindojās desmitajā vietā.

Ne tik labi veicās Latvijas delegācijas karognesējiem. Kaspars Daugaviņš un Latvijas hokeja izlase pēc uzvaras pār Vāciju izgāzās mačā pret dāņiem, tādējādi palaižot garām iespēju izcīnīt vietu olimpiskajā astotniekā. Pēc kapitulācijas zviedriem izslēgšanas spēļu pirmajā mačā, Harija Vītoliņa trenētā komanda palika ar desmito vietu. Savukārt Dženiferai Ģērmanei akurātajā slaloma slēpojumā gadījās misēklis jau trases sākumā, izstājoties no sacensībām deviņu sekunžu laikā.

Spožākie mirkļi olimpiskajās spēlēs

Par visu laiku ražīgāko ziemas spēļu zelta medaļnieku kļuva norvēģu slēpotājs Johanness Hēsflots Klēbo, kurš izcīnīja sešus zeltus visās sešās distanču slēpošanas disciplīnās. Kopumā Klēbo savas karjeras laikā guvis 11 olimpiskos zeltus. Klebo seši zelti palīdzēja Norvēģijai būt ražīgākaijai šo spēļu nācijai ar 41 godalgu, tostarp 18 zelta medaļām. Otrs ar lielāko medaļu skaitu mājās braucošais sportists ir skandalozi sākušais Sturla Lēgraids, kurš tika pie diviem sudrabiem un trīs bronzām.

Pa trīs zeltiem izcīnīja franču biatlonisti Žulija Simona un Kantēns Fijons-Majē, kuriem attiecīgi arī sudraba un bronzas medaļa. Četras godalgas izcīnīja nīderlandiešu šorttrekists Jenss van ′T Vouts, kuram trīs zelti un bronza, tostarp zelts 1500 metru finālā, kur savu bronzu izcīnīja Krūzbergs.

Trīs zeltu klubiņā šajās spēlēs nonāca arī Šveices kalnu slēpotājs Franjo fon Almens, kamēr norvēģis Jenss Luross Oftebro nolasīja visas trīs iespējamās zelta godalgas ziemeļu divcīņā.

Nākamās olimpiskās spēles

Vasaras olimpiskās spēles sāksies pēc 873 dienām Losandželosā, kas norisināsies no 14. līdz 30. jūlijam 2028. gadā. Savukārt nākamās ziemas spēles Francijas Alpos norisināsies 2030. gadā no 1. līdz 17. februārim.