Rubenis par OS sudraba ″svaru″, robotu problēmām un sezonas turpinājumu

Emīla Cipuļa vērtējumu par Latvijas bobsleja izlases startu olimpiskajās spēlēs iespējams lasīt šeit, bet Ivo Šteinberga teiktais par skeletonu ziemas sporta četrgades lielākajā sabraukumā lasāms šeit.

Botas aizdedzinātā cerību uguntiņa

Elīna Ieva Bota Latvijai sudraba godalgu atnesa jau olimpisko spēļu pašā sākumā, jo dāmu vieninieki bija otrā disciplīna pēc vīru vieninieku sacensībām. Rubenis teic, ka Botas iespētais viņas komandas biedriem devis papildus motivāciju parādīt augstākos rezultātus.

″Arī citi mūsu sportisti cerēja paveikt mazo brīnumiņu. Ja tagad uz notikušo atskatos adekvāti, tad tik augstu sasniegumu olimpiskajās spēlēs mums vēl nav bijis. Tas ir, domājot par komandas kopējo sniegumu. Sportisti visās disciplīnās bija pasaules top līmenī. Ja paskatāmies uz sportistiem, kuri palika aiz muguras, redzam iepriekšējo spēļu medaļniekus,″ sacīja Rubenis.

Latvijas kamaniņu izlase no Kortīnas pārveda arī trīs ″koka medaļas″ jeb ceturtās vietas. Treneris teic, ka uz to varam paskatīties divējādi. No vienas puses, palikšana uzreiz aiz godalgām ir sāpīga, bet no otras – tas došot papildus stimulu vēl smagāk strādāt nākamajā olimpiskajā ciklā.

Mārtiņš Rubenis pats 2006. gadā izcīnīja atjaunotās Latvijas pirmo godalgu ziemas olimpiskajās spēlēs. 20 gadus vēlāk Elīna Ieva-Bota sarūpēja atkārtotu augstāko sasniegumu mūsu kamaniņu sporta vēsturē.

″Elīna pati teica, ka medaļa ir smaga. Manuprāt, šis svars arī simbolizē medaļas vērtību gan pašas Elīnas, gan visas komandas izaugsmē. Ar meitenēm mums ilgu laiku gājis salīdzinoši grūtāk, bet šoreiz pienāca brīdis, kad beidzot izdevās. Arī pati Elīna teikusi, ka tas ir visas komandas nopelns,″ norādīja Rubenis.

Treneris arī atminējās, ka sezonas laikā Elīnu bieži vien pievīlusi tehnika, bet optimālo kamanas konfigurāciju izdevies atrast vien neilgi pirms sudrabotajiem braucieniem.

″Sportiste ar labāko startu pasaulē, bet trases gaitā laiks kaut kur sāk izkūpēt. Tad arī visai tehniķu komandai, kas mēs strādājām pie kamanām, ir grūti pieņemt, ka var būt tik slikti. Darbu pie viņas kamanām turpinājām gandrīz līdz olimpisko spēļu sākumam. Elīnas kamanas, ar kurām viņa devās trasē, pabeigtas tika vien olimpiskajā ciematā.

Jāizceļ arī Elīnas pašas attieksme un pieeja. Dienu pirms sacensībām viņa pienāca un teica: ″Ziniet, treneri, es vēl mazliet noņēmu asumu sliecēm.″ Tas nozīmē, ka kontrole pār kamanām trasē būs vēl mazāka, bet ātrums būs kripatiņu lielāks. Tas man parādīja, ka Elīna ir gatava iet uz maksimumu,″ atcerējās Rubenis.

Vīru divnieka likstas

Latvijas vadošais vīru divnieks Mārtiņš Bots/Roberts Plūme pirms olimpiskajām spēlēm tika uzskatīti par mūsu, iespējams, labāko cerību uz godalgām tieši kamaniņu saimē. Tiesa, pēc gana veiksmīga sezonas sākuma pēdējos posmos pirms olimpiskajām spēlēm robotu rezultāti bija tuvāk vadošo desmita beigām.

Arī olimpiskajās spēlēs individuālajās sacensībās izdevās izcīnīt vien piekto vietu, bet stafetē padevās neveiksmīgs brauciens, kas liedza Latvijas komandai cīnīties par godalgām. Rubenis teic, ka mūsu vadošais divnieks jau kopš paša sezonas sākuma bijis optimālo tehnisko risinājumu meklējumos.

″Sezonas sākumā bija jautājumi par pareizo tehnikas izvēli. Ļoti daudz eksperimentējām, kas mazliet norauj arī stabilitāti un sajūtu līmenī sašūpo atlētus. Skaidrs, ka pasaules līmenī darbs norit nemitīgi. Arī šoreiz, ja paskatāmies uz sagatavošanās procesu, uz olimpisko spēļu sākumu puiši bija fizisko spēju virsotnē. Arī ar kamanām viss bija kārtībā, ja skatāmies uz treniņiem, bet neviens no trim braucieniem tā arī neizdevās,″ sacīja treneris.

Viņš arī atgādināja, ka treniņbraucienos robotiem ar tīriem braucieniem izdevās uzrādīt pat ātrākos laikus: ″Tāpēc Mārtiņa sašutums, ko gan jau arī redzējāt televīzijā, bija pamatots. Ar labiem braucieniem bija iespējas pacīnīties. Šoreiz nesanāca īstajā brīdī salikt braucienus. Ticu, ka puišiem tā būs kārtīga motivācija nākamajam [olimpiskajam] ciklam. Jūs par viņiem vēl dzirdēsiet daudz!″

Aparjodam lielas rezerves braucienu kvalitātē

Speciālists arī apstiprināja, ka nedz divnieku, nedz vieninieku sacensībās starp braucieniem izmaiņas kamanām netika veiktas.

Kristeram Aparjodam otrajā dienā katrā braucienā bija jāatrod apmēram sekundes desmitdaļa, lai viņš spētu cīnīties par bronzas godalgu. Treneris sacīja, ka arī Latvijas vīru vieninieku līderim izmaiņas kamanās netika veiktas.

″Ar Kristeru pēc pirmās dienas izanalizējām braucienus un sapratām, ka diezgan liela rezerve vēl ir braukšanā. Līdz ar to nolēmām neko nemainīt, lai saglabātos braukšanas sajūta, bet izdotos veikt kvalitatīvus braucienus. Diemžēl neviens no braucieniem nebija tāds, par kuru varētu pateikt, ka viss tiešām izdevās,″ sacīja Rubenis, piebilstot, ka Aparjods šajā sezonā ieguldījis milzīgu darba apjomu.

Aparjodam, līdzīgi kā Pekinas olimpiskajās spēlēs, labākais brauciens nāca tieši komandu sacensībās. Rubenis skaidroja, ka sportisti pirms sacensībām aizvadījuši pa vienam treniņbraucienam stafetes režīmā. Aparjodam šis mēģinājums bijis ļoti tālu no optimālā.

″Stafete ir interesants izaicinājums vīru braucējiem, jo trasē jādodas no zemākas vietas. Šī starta vieta paģēr citu braukšanas līniju. Olimpiskajās spēlēs parasti ir viens treniņbrauciens no šīs zemās starta vietas. Tur Kristeram brauciens absolūti neizdevās. Līdz ar to var teikt, ka viņš izdarīja visu iespējamo pēc ļoti neveiksmīga treniņbrauciena,″ atminējās speciālists.

Austrieši ″nogulēja″ attīstību sezonas gaitā

Pagājušajā sezonā Austrijas komanda kopā ar Vāciju saimniekoja kamaniņu sporta pašā spicē. Šogad Austrijas sportistiem Pasaules kausa kopvērtējumos tik spoži vairs nesokas. Tiesa visās disciplīnās austrieši ir regulāri kandidāti uz godalgām PK posmos.

Olimpiskajās spēlēs Austrijai zelta godalga tā arī izpalika, bet kopumā tika izcīnītas trīs sudraba godalgas un viena bronza. Rubenis skaidro, ka austrieši sezonas gaitā paļāvušies uz pagātnes lauriem.

″Ja skatāmies uz attīstību sezonas gaitā, skaidrs, ka spēku samērs sezonas sākumā neatspoguļo to, kāds tas būs olimpiskajās spēlēs. Austrija mēģināja braukt uz labi pārbaudītu vērtību rēķina, kamēr pārējās komandas turpināja attīstīties. Citas komandas sezonas gaitā attīstībā gāja uz priekšu, bet Austrija palika iepriekšējā pozīcijā. Šeit apliecinājās vienas sezonas vērtība. Redzējām, ko var izdarīt, ja kārtīgi nostrādā vienu sezonu,″ par austriešu sniegumu izteicās Rubenis.

Pasaules kausa sezona ar skatu uz nākotni

Pasaules kausa sezonā atlikuši vēl divi posmi. Protams, sezonas galvenais starts jau ir garām, bet, kā norāda Rubenis, godam līdz galam jānoved arī šīs sacensības.

Šobrīd Pasaules kausa kopvērtējumā par vietu labāko trijniekā, situāciju vērtējot reālistiski, cīnās tikai roboti, kuri no trešajā vietā esošajiem Toni Ēgerta/Floriana Mellera atpaliek vien par punktu. Līdz ar to akcents lielā mērā tiekot likts jau uz nākotni.

″Šobrīd ir ļoti labs laiks, jo sportisti ir piebraukuši kamanas un jūt trases. Tāpēc varam sākt darbu jau pie nākamās sezonas tehnikas. Gaidāmajā sezonā mūs sagaida lielas izmaiņas tehniskajos noteikumos, līdz ar to šis periods nebūs mierīgāks par laiku pirms olimpiskajām spēlēm. Mums jāizdara visai daudz secinājumu pirms visiem sportistiem sākam būvēt kamanas nākamajai sezonai, ″ norādīja Rubenis.

Sarunas nobeigumā treneris atklāja, ka vairākas komandas jau šosezon aktīvi strādā pie nākamajā reglamentā atrunātajām kamanām, līdz ar to darbos iepalikt nedrīkst arī mūsu izlase.