Pusmaratons - puspastaiga
Saulainā sestdienā nespēju nedoties kārtējā skrējienā, gatavojoties maratonam. Saules spilgtums vai mūzika ausīs šoreiz sajauca galvu un mierīgā treniņa vietā iznāca neplānots pusmaratons.
Pēc iepriekšējā skrējiena sniegainajās ielās pašsajūta tiešām bija lieliska un tā nepasliktinājās arī nākamajā dienā. Piektdienas vakara skrējienu gan pārcēlu uz sestdienu, kad solīja jauku laiku. Sinoptiķi tiešām nekļūdījās, un īsi pirms četriem saules pavadīts devos Pļavnieku ielās. Nelielas izmaiņas gan bija – pirmo reizi no draudzenes izlienēju "i-pod", bet tradicionālās kedas aizstāju ar diezgan jauniem basketbola apaviem. Noteiktu maršrutu sev nebiju noteicis...
Varbūt ar tā bija mana lielākā kļūda, ka nebiju izdomājis, kur un kā skriešu. Uzticējos savam ģeogrāfa čujam, skrienot ne visai zināmos ceļos. Skrēju pa Krustpils ielu, virzoties ārpus Rīgas, rēķinot, ka nogriezīšos pa kreisi un izskriešu apmēram uz Lubānas ielas "DEPO". Laikam pārāk raiti sekmējās, jo aizskrēju krietni par tālu, pa kreisi nogriežoties vien Granīta ielā. Un tad tikai taisni. Dārziņi, Stopiņu novads, TEC 2, Acone – zemapziņā sapratu kādās auzās esmu iebraucis, taču griezt vēlreiz pa kreisi nebija kur. Mežs, mežs un vēlreiz mežs. Kājas arī pamazām sāka gurt, taču pavisam tās sagura brīdī, kad ieraudzīju ceļazīmi "Saurieši" un tai sekojošo – Ogre 21, Rīga 16. Tādā ellē galīgi nebiju plānojis nokļūt, tāpēc nācās domāt kā sataupīt spēkus un tikt līdz mājām, jo sīknaudas autobusam līdzi nebija.
Tad nu Ulbrokas virzienā devos pa pusei skrienot, pa pusei ejot. Sasniedzot Dreiliņus spēki gan izsīka pavisam un atlikušo distanci veicu ejot. Gribējās i padzerties, i ēst, uzmundrināja vien mūzika un doma, ka nedrīkst nokavēt "Ventspils" - "Kalev" spēli. Līdz mājām tiku ļoti smagām kājām, spēles sākumu gan nokavējot. Divas stundas un 45 minūtes – 25 km.
Skrējiena karte
Rupji rēķinot noskrēju aptuveni divas trešdaļas no šīs distances, pārējais pastaigas solis. Pēdējos kilometros visvairāk domāju par vairākām lietām – padzerties maratona laikā varēs, bet kā ar ēšanu? Vai kādā posmā varēšu arī paieties, ja lūziens nāks virsū? Varbūt kāds maratona veicējs var pastāstīt?
Vakar vakarā kājas tiešām bija ļoti smagas, taču milzīgs nogurums gan nē, jo vēl līdz trijiem naktī spēju sekot Ernesta Gulbja spēlei. Pēc miega un pulksteņa griešanas pamodos vēl svaigāks un arī kājas šķita atpūtušās, jo tikai mazliet vēl sāpēja muskuļi. Šodiena mierīga un šķiet arī rītdiena paies mierā. Nākamo skriešanu esmu ieplānojis otrdien (aprill, aprill), tomēr jau ar krietni lielāku plānošanu kur un kā. Nākamajā nedēļā ceru sagaidīt arī savus skriešanas apavus, lai nevajadzētu vairs satraukties par kaitējumu kājām.
Lasi vairāk:
Sākt nemaz nav viegli
Vai amatieris pieveiks maratonu?
Pirmā vilšanās
Netici stihijai, klausi savam ķermenim!
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
[+] [-]
mazliet to jutu, ka potiitei iisti nepatiik, tachu jaunnedelj ceru, ka skrieshanas apavi mani iepriecinaas..
[+] [-]
+1 [+] [-]
Rīgas maratons buus 18. maijā
Ir trīs dažādas distances - 5 km, 21 km un 42, 195 km..
Par pieteikshanos siikaak nordearigasmaratons.lv
[+] [-]
tas jau bija vairaak ieshanas laikaa nevis skrieshanas
+2 [+] [-]
man pagaidām ir ok- jūtu ka pamazām ieeju laikam kaut kādā bedrē- jo pēdējās reizes bijis tā grūtāk skriet nekā iepriekš!cerams pareizā laikā tikšu laukā!
par to ēšanu- nu neesmu gan skrējis maratonu, bet man trasē stāvēs cilvēki, kuri man iedos kkadas uzkodas, kuras dotu enerģiju, jo ar tukšu vēderu skriet nav reāli- tā gologuha beidz nost tevi- esmu lasījis gan no skrējējiem, gan arī riteņbraucējiem, ka ja tu nonāc lidz goloduhas sajūtai- tad dimba ir- pats ar to esmu izjutis- vienkārši nevari paskriet tik ātri kā verētu!
Veiksmi, vēl 48 dienas tikai
man gan bik pārsloedze ceļiem, jotie sāp ik pa laikam, bet nu ar apaviem tas nav saistīts, jo tie man ir labi- speciāli iegādājos labus, zinot, ka man pie lielām slodzēm ir bijušas problēmas ar ceļiem!
-2 [+] [-]
[+] [-]
gadās
[+] [-]
šī bija pirmā reize kad skrēju ar mūziku.. un paliidzeeja nedomaat par skriešanu kā tādu.. Vai ir kaads iemesls kaapeec nevajadzeetu?
[+] [-]
Skriešanu diezgan pamatīgi ietekmē arī tas pa kādu segumu tiek skriets. Ja skrien pa cietu segumu (asfalts, betons, bruģis u. c.), tad liekas, ka it kā ir foršāk skriet, bet tai pat laikā daudz labāk priekš kājām ir tas, ja skriešana notiek pa zemes ceļiem, vai smilšu joslām ceļu malās.
[+] [-]
[+] [-]
nu tad jāuzliek viens Armin Van Buuren State of trance gabals
[+] [-]
man mūzika palīdz skriet! novērš tieši domas no km skaitīšanas!tiesa izdomājos bieži par daudz un paskrienu kādam līkumam garām!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tu nu gan tur sarežģīti ņemies..vai tad nav kas labāk par ko domāt kad skrien nekā aprēķināt pēc dziesmu garuma nos krietos KM?
[+] [-]
Attiecībā par šokolādēm- ja tās triec iekšā visu skrējiena laiku, iespējams, ka viss būs kārtībā, bet esmu brīdināts ar līdzīgām lietiņām neaizrauties pirms starta, jo, ja tādā veidā uzņemtā ātri pārstrādājamā enerģija beigsies kaut kad distances vidū, galīgi nebūs laba sajūta.
+3 [+] [-]
Es tajās auzās dzīvoju!
[+] [-]
Tas ir pasaules top Dj, viņam tie mixi iet pāri 2 h....trance stils...ja Sensation White zini, tad apēram tā.....pat ritms tieši priekš skriešanas
[+] [-]
man tas sanāk kaut kā automātiski, ne jau tāpēc, ka gribētu tā darīt. un tieši šī iemesla dēļ, labāk skrienu ar klusumu ausīs
un elpot arī tā ir vieglāk, ka dzirdi sevi
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Nav nekaada elle, es tur netaalu dziivoju Bet vispaar turies, gan jau, ka noskriesi to maratonu ja shitaa turpinaasi treneeties.
[+] [-]
man ir interesanti apspriesties ar citiem, kā iet viņiem !
+1 [+] [-]
Ko lai saka .... labi ka tiki līdz galam, kaut vai soļiem, lai ar tāpat, kas daudz maz pieredzējis, manā uztverē arī nav lietderīgi iet soļiem, labāk lēnā jo lēna riksītī - tā arī pie normālas skriešanas pieradīsi. Par to distances plānošanu - piekrītu, labāk tomēr ieplānot distanci, lai vēlāk nebūtu jāmokās - vēl labāk, kā kolēģis teica, optimālie 5-7 km aplim, lai nebūtu problēmas, ja nu kas notiekas pa ceļam (tpu, tpu, tpu...) - nu vismaz iesākumam, kamēr vēl nezini sevi, cik daudz vari ....
Par to ka pārliki uz citu dienu, darīšana, protams Tava, un tomēr - ja esi agrāk paredzējis treniņu, tad pie tā pieturies. Tā rūdi raksturu un neviens lieks kilometrs, nekad nav bijis lieks .... zinot, cik maza ir Jāņa kilometrāža, gandrīz vai ieteiktu, censties vispār neizlaist dienas, pat ja muskuļi ir smagāki par smagiem - noskrien kaut vai tos pašus 3km un tas atmaksāsies ..... kaut vai gliemeža ātrumā. Tā tiksi no visiem smagumiem daudz ātrāk vaļā.
+1 [+] [-]