Andžejs Ļebedevs - Eiropas čempions spīdvejā
Polijas pilsētā Ļubļinā Eiropas čempionāta pēdējā posmā spīdvejā Latvijas sportists Andžejs Ļebedevs attaisnoja galvenā favorīta statusu un kļuva par Eiropas čempionu.
Eiropas čempionāta fināls šogad sadalīts četros posmos, un pēc trim no tiem Ļebedevs ar 38 iekrātiem punktiem bija kopvērtējuma līderis. Ļebedevs un zviedrs Andreass Junsons bija vienīgie, kuri nebija uzvarējuši nevienā no posmiem, taču Ļebedevs visos bija ticis trijniekā.
Sākotnēji posmam Ļubļinā bija jānotiek septembrī, tomēr laika apstākļu dēļ tas tika pārcelts. Šogad par Zviedrijas čempionu un Polijas vicečempionu kļuvušais Ļebedevs pirmajā braucienā šodien ieguva tikai punktu, bet nākamajā braucienā - divus. Sekoja trīs uzvaras pēc kārtas un ar panākumu sacensību 20. braucienā Andžejs kļuva neaizsniedzams sekotājiem, nodrošinot Eiropas čempiona titulu.
Pēdējā posma kopvērtējumā Ļebedevs palika otrajā vietā, piekāpjoties mājiniekam Kšištofam Kaspšakam.
Līdz šim neviens no Latvijas spīdvejistiem Eiropas pieaugušo čempionātā nekad nebija iekļuvis labāko trijniekā, tādēļ Ļebedevs sasniedzis vēsturisku panākumu.
Ļebedevs brauks visos Eiropas čempionāta finālos arī nākamgad, un tas bija zināms jau pirms šīs dienas posma, jo vieta labāko pieciniekā bija droša (tikai pieci labākie garantē sev vietu nākamā gada finālos, bet pārējiem braucējiem jāpiedalās kvalifikācijā).
Interesanti, ka šajā sezonā Andžejs pie braukšanas visos finālos tika ar organizatoru piešķirto “wild card”.
Eiropas čempionāta kopvērtējums
| V | Braucējs | Valsts | P |
|---|---|---|---|
| 1. | Andžejs Ļebedevs | Latvija | 52 |
| 2. | Artjoms Laguta | Krievija | 45 |
| 3. | Vāclavs Miliks | Čehija | 44 |
| 4. | Kšištofs Kaspžaks | Polija | 39 |
| 5. | Andreass Junsons | Zviedrija | 39 |
| 6. | Pjotrs Pavļickis | Polija | 34 |
https://prnt.sc/gxfw4g
Tu u to ilgi gāji...
Gaidīsim kad būs panākumi Pasaules individuālajā čempionātā!
Un ko es tiešām gribēju pateikt - visdrīzāk, tā ir Latvijas sporta tendence (un paredzot tālākās replikas - nē, tā nav Ļebedeva problēma), meklēt nišas kurās būt pirmajiem, jo lielajos sportos ar tiem panākumiem ir kā ir.
Un visas tās mazo valstu veiksmes, kā, piemēram, Islandes futbolistiem vai Slovēnijas basketbolistiem, nemaz nerunājot par citiem, individuālajiem sportiem, ir tam tikai piemērs.
Tās ir lielas naudas. Es tagad nesaukšu skaitļus, jo neesmu pārliecināts par to, ka tie ir pilnībā precīzi, taču vari būt drošs, tās ir lielas naudas.
Mūsu ir tik cik ir - visas mazās valstis, arī Latvija, strādā nevis uz kvantitāti, bet kvalitāti. Beigu beigās, ja mums ir tik daudz čempionu visādos minoritārajos sporta veidos, tad jau, laikam, ar talantu un ģenētisko potenciālu mums viss ir kārtībā. Vajag tikai skaidru sporta attīstības sistēmu.
Savukārt par to jauno talantu atrašanu - viņus nav jāmeklē, ir jārada vide, kurā katrs talants nonāk līdz savam sporta veidam un visiem, kas grib sportot (t.i., ar domu par rezultātu), būtu daudz maz vienādas iespējas (Latvijai tradicionālajās sporta pamatdisciplīnāas), neatkarīgi no dzīvesvietas, ieņēmumiem utt.
Agrāk, kad Serģis ar Rasmani vālēja, pie mums te likās, ka viņi ir superčempioni un uz vietas viņus salīdzināja ar citiem motoru sporta grandiem, kas tajā laikā plosījās - Dūenu un Šumaheru.
Patiesībā gan pat motokrosa vidē blakusvāģu disciplīna ir tāda eksotika, ka nebūt ne visur kur ir motokross, tiek attīstīts arī blakusvāģu variants. Nīderlande, Beļģija, Vācija, Šveice, Čehija nu un Latvija ar Igauniju - vot i pasaules čempionāts, nekur citur šīs gonkas tikpat kā nekotējas.
Ar spīdveju ir ļoti līdzīgi. Pat 10 valstis nesalasīsies, kas šo sportu ir izveduši pasaules līmenī, t.i., ar vairākiem braucējiem startē GP.
Vai spīdvejs ir neinteresants? Da nē, viss ok. Taču tādu sporta veidu, arī tehnisko, kas interesē tikai konkrēta reģiona pārstāvjus ir kaudzēm.
ASV ir populāri tā sauktie "banger racing" seriāli. Savus čempionus viņi pazīst un tur cieņā. Bet vai tas ir kaut kas sporta ziņā super augstvērtīgs?