Ļebedevs atguvis uzvaras garšu un vēlas kļūt par pasaules čempionu

"Esmu Daugavpils puika, kurš šeit izaudzis. Deviņu gadu vecumā pirmoreiz biju uz spīdveja sacensībām, uzreiz pēc tam vēloties ar to nodarboties. Tobrīd man nepiešķīra motociklu, jo vēl biju par mazu, tomēr pateica, ka drīkstu nākt un palīdzēt citiem. Tā nu divus gadus katru dienu biju stadionā, palīdzēju, tīrīju un pēc šiem diviem gadiem man iedeva motociklu, ko tik ilgi biju gaidījis," Ļebedevs stāsta, ka ar spīdveju nodarbojas kopš 11 gadu vecuma. "Daugavpilī izaugu kā sportists, bet lielākos panākumus sasniedzu pērn, kad kļuvu par Eiropas čempionu. Līdz tam šādā līmenī neviens latvietis nebija ticis pie medaļām. Esmu bijis arī medaļnieks Eiropas junioru čempionātā. Soli pa solim ejam uz priekšu un tuvojamies sapnim - iekļūt "Grand Prix" seriālā ar mēŗķi kļūt par pasaules čempionu."
 
Spīdvejs ir sports, kurā sportisti brauc ar motocikliem bez bremzēm - viņi mototrekā četratā stāv uz starta un veic četrus apļus, par katru braucienu krājot punktus. Ļebedevs ilgstoši pārstāvēja vietējo Daugavpils "Lokomotīves" komandu. 2016. gadā viņš tās rindās kļuva par Polijas otrās spēcīgākās līgas, ko sauc arī par "Nice", rezultatīvāko braucēju un pārgāja uz Polijas ekstraklases vienību Vroclavas "Sparta".
 
"Pērn braucu ekstraklasē, kas, ja salīdzinātu ar hokeju, ir spīdveja NHL - spēcīgākā līga pasaulē. Šo gadu arī sāku Vroclavā, tomēr sezonas sākums man neizdevās tik labs kā gribētos - pazaudēju vietu sastāvā un aizgāju uz "Nice" līgas vienību Ribņikas ROW," stāsta sportists, kurš trešdienas vakarā arī ar Eskilstūnas "Smederna" vienību otro gadu pēc kārtas kļuva par Zviedrijas čempionu. "Šis gads individuāli gan bija ne visai veiksmīgs - sākumā bija problēmas ar tehniku, bet pēc tam arī ar ticību saviem spēkiem. Šogad Eiropas čempionātā paliku tikai desmitais. Motosportā tā gadās - ne visu izšķir cilvēks un šī gada tehnikai nevarējām atrast, kas būtu jādara, lai brauktu pa priekšu."
 
"Kad neesi pārliecināts par sevi, savu tehniku, parādās arī psiholoģiskais faktors - pat tad, kad tehnika sāka braukt kā gribētos, galvā vairs nebija pārliecības. Pērn izbraucu trekā un zināju, ka mana vieta ir priekšā un trīs punkti braucienā ir mans līmenis. Tagad jau pirms starta bija šaubas. Psiholoģiski bija ļoti grūti atgriezties," atklāj Ļebedevs. "Ribņikā atmosfēra jau bija mierīgāka un tas man deva to, kas būtu bijis vajadzīgs pirms sezonas. Tagad jūtos daudz labāk un atkal ir prieks no braukšanas. Izejot uz starta, esmu pārliecināts, ka cīnīšos par trim punktiem."
 
Polijā Ļebedevam arī uz nākamo sezonu ir līgums ar Vroclavas komandu. "Domāju ļoti intensīvi sagatavoties. Pēc sezonas atgriezīšos sporta zālē, braukšu motokrosu, meklēsim detaļas, lai motocikli būtu ātrāki, lai es jau no paša sezonas sākuma būtu rezultatīvs. Ekstraklase nav nekas pārdabisks, visi ir cilvēki, visus var uzvarēt, tomēr tur klubi negaidīs, kamēr izlabosi kļūdas - komanda rezultātu grib tagad un uzreiz. Šīs sezonas sākumā bija kļūdas, neveiksmes, neviens negaidīja, kamēr atgriezīšos pagājušā gada formā, tāpēc lika man saprast, ka šosezon varu meklēt citu klubu. Spēru soli atpakaļ, bet ceru, ka ar to izdosies nākamgad veikt divus uz priekšu."

2017. gada sezona Ļebedevam bija īpaši veiksmīga, jo viņš kļuva ne tikai par Eiropas čempionu, bet arī Zviedrijas čempionu un Polijas vicečempionu.
 
Kā stāsta sportists, viņam uz sezonu ir pieci motocikli, turklāt tos braucējs pērk pats. "Mums ir viens dzinēju ražotājs. Sportisti tos iegādājas un tālāk ved pie tūninga mehāniķiem, kuri pielāgo individuāli braucējam. Meklējam labāko variantu. Nav tā, ka aiziesi pie pasaules čempiona dzinēju taisītāja un viss patiks. Spīdvejs ir ļoti individuāls sporta veids, katram patīk kaut kas savs. Šogad ieguldījām lielu naudu sagatavošanās posmā un tehnikā, bet jau no paša sākuma neiznāca tas, ko gribēju, vēlāk tas atspoguļojās psiholoģiski un tikai pēc pussezonas atgriezās tā kā vēlējos."
 
"Zviedrijā man ir divi motocikli, Polijā - trīs. Kopā pieci komplekti uz sezonu. Katru gadu motocikli jāmaina, jāmeklē kaut ko jaunu, varbūt kāds kaut ko izdomā, lai būtu priekšā citiem. Visu laiku jāattīstās," ieskatu spīdveja virtuvē sniedz 2017. gada Eiropas čempions. "Spīdvejā nav lielās firmas "Yamaha", "Suzuki", "Honda", jo braucam tikai trekā un viņiem tas neinteresē. Esam ļoti specifisks sporta veids un spīdveja motociklu nepārdosi motosalonā. Viņiem neinteresē ienākt šajā tirgū, tāpēc grūtāk atrast ko tādu ar ko būsi priekšā."
 
Nesenajā Polijas pirmās līgas finālā ROW komanda pirmajā duelī savā trekā guva uzvaru ar 14 punktu pārsvaru, tomēr atbildes duelī piekāpās ar 15 punktiem. Savukārt pagājušajā nedēļas nogalē Ribņikas vienība sāka cīņu ar ekstraklases otro vājāko vienību Zelona Guras "Falubaz", pirmajā duelī viesos piekāpjoties ar 12 punktiem. Ļebedevs savāca astoņus punktus un dalīja savas komandas rezultatīvākā braucēja godu. Atbildes cīņa šajā nedēļas nogalē notiks Ribņikā.
 
"Manā izpildījumā otrās finālsacensības bija labas, savācu 14 punktus. Gribēju palīdzēt komandai cik varu, palīdzēju ar padomiem, tomēr mājinieki bija stiprāki, bija labāk pielāgojušies savam trekam. Skumji, ka tā sanāca, neviens pēc pirmā mača nebija gaidījis, ka summā zaudēsim. Tagad vēl viena kārta. Kaut svētdien zaudējām ar 12 punktiem, neaizmirsīsim, ka finālā mums nepietika ar 14 punktu pārsvaru, tāpēc esmu optimistiski noskaņots. Pēc šīm sacensībām sezona arī Polijā būs noslēgusies. Noslēgumā vēl notiks divi turnīri Vācijā. Vienā no tiem brauks Vācijas izlase pret pasaules izlasi, kur es pārstāvēšu pasaules izlasi, bet vēl viens būs ar nosaukumu "Night of the Fights"."
 
"Ceru, ka nākamgad viss izdosies jau no sezonas sākuma. Ceru, ka pacīnīšos par vietu "Grand Prix", kas gan ir grūts mērķis. Eiropas čempionātam kvalificējas pieci pēc pagājušā gada rezultātiem, trīs ar speciālajiem ielūgumiem un septiņi no atlases fināla. Savukārt "Grand Prix" no atlases izkļūst vien trijnieks, bet citādāk nākas cerēt uz ielūgumu, rādot ļoti labus sasniegumus," stāsta Ļebedevs, atzīstot, ka līdz šim vistuvāk dalībai "Grand Prix" bijis pērn, kad pēc Eiropas čempiona titula vairākās sacensībās tika iekļauts kā otrais rezervists. Tiesa, viņš ar mājinieka biļeti vairākkārt startējis "Grand Prix" posmos Daugavpilī, 2013. gadā, kad bija vien 18 gadus vecs, izcīnot septīto vietu. "Pirms četriem gadiem, kad biju pavisam jauns, iekļuvu "Grand Prix" kvalifikācijas izšķirošajā kārtā, bet tur paliku tikai otrajā desmitā. Tagad braucu stabilāk."
 
Ļebedevs stāsta, ka šogad viņam starp sacensībām bijis ap 40 lidojumiem, kamēr ar mašīnu nobraukti 85-90 tūkstoši kilometru.
 
"Iepriekš uz mājām Daugavpilī nebraucu gandrīz vispār. Polijā bija svētdien mači un tur atrados no piektdienas. Pēc tam pirmdien gatavojām motociklus un braucām uz prāmi, kur pavadījām nakti. Tad otrdien sekoja sacensības Zviedrijas līgā un no Zviedrijas jau braucām atpakaļ uz Poliju, lai gatavotos," savu neseno pagātni atstāsta sportists, parādot profesionāļa smago ikdienu. "Tagad ir vieglāk, jo Zviedrijā ir motocikli. No Polijas braucu mājās, tad lidoju uz sacensībām un trešdien atgriežos. Tagad daudz vairāk laika pavadu mājās. Braucot ar mašīnu, kad gribu, pats sēžos pie stūres, bet vairāk to dara mehāniķi."
 
Būšana mājās sportistam tagad ir īpaši svarīga. "Man ir topošā sieva, kā arī mums ir pusotru gadu vecs bērns. Jau saņemu presingu par kāzām," Ļebedevs saka ar smaidu. "Ja es braucu, viņai nevar nepatikt spīdvejs, tomēr draudzene to skatās tikai tad, kad pats sacenšos Daugavpilī. Televizorā viņa neskatās, jo tas ir pārāk liels stress. Labāk ieiet pēc sacensībām apskatīties rezultātus."
 
Spīdveja sezona Daugavpilī nesen tradicionāli noslēdzās ar Latvijas čempionātu, Ļebedevam ar draudzeni tajā vadot labdarības akciju, kādam jaunam daugavpilietim ar nopietnām veselības problēmām. "Valsts viņa ārstēšanai nepiešķīra naudu, tāpēc visa pilsēta paņēma situāciju savās rokās. Mana topošā sieva savāca brīvprātīgos, kuri Latvijas čempionāta laikā stadionā vāca naudu, lai viņš varētu Vācijā iziet ārstēšanās kursu, kā arī saņemt
nepieciešamos medikamentus. Daugavpils mazajam puikam deva cerību, ka viss būs kārtībā. Divās dienās ar mūsu ģimenes palīdzību tika savākti trīs tūkstoši eiro. Vajadzēja 6000, tomēr Daugavpilī kopā savāca 12 000.  Pilsētā visi turas viens pie otra un nepaliek malā, kad vajadzīga palīdzība. Sacensību laikā tribīnēs bija 1300 skatītāji un viņi noziedoja 2500 eiro. Tas parāda, ka visi ieguldījās un gribēja palīdzēt."
 
"Pilnīgi noteikti spīdvejs ir populārākais sporta veids Daugavpilī. Nav neviens cits sporta veids, kas savāktu tribīnēs 1000 cilvēku, bet mums laba līmeņa sacensību laikā tribīnēs ir vairāk nekā 5000 cilvēku. Neviens nevar konkurēt," saka otrās lielākās Latvijas pilsētas lepnums. Tomēr Ļebedevs atzīst, ka, neskatoties uz sasniegumiem, viņam nav daudz sponsoru. "No Latvijas atbalstītājiem izceļama tikai "Latvijas propāna gāze", kas man palīdz jau trīs gadus. Ar sponsoriem ir ļoti grūti, kaut strādājam šajā jomā un ceru, ka izdosies situāciju uzlabot. No savas kabatas sezonā izdodu ap 70-80 tūkstošiem eiro - 40 tūkstošus pirms sezonas un 40 tūkstošus sezonas laikā, lai visu laiku turētu līmeni."

2019. gada sezona sāksies aprīlī. Ļebedevam gaidāmi starti Polijas ekstraklasē un jau pašā sezonas sākumā būs svarīgas atlases sacensības starptautiskiem čempionātiem. Latvijā šobrīd ir divi mototreki - regulāri sacensības notiek Daugavpilī, kas vairākkārt uzņēmusi arī "Grand Prix" seriāla posmus, bet Biķernieku kompleksajā sporta bāzē esošajā Rīgas trekā augstākā līmeņa starptautiskas cīņas notiek vidēji reizi sezonā.

Šogad Latvijas spīdvejs svinēja 55 gadu jubileju, kas tika atzīmēts ar panākumiem Polijas pirmajā līgā un starptautiskajā arēnā (trīs bronzas medaļas junioriem Eiropas mērogā), kā arī Rīgas spīdveja atdzimšanas turpināšanu. Polijā šobrīd ir pat 23 klubi, kamēr citā lielvalstī Zviedrijā, kur Ļebedevs pārstāv Eskilstūnas "Smederna", arī augstākajā līgā ir astoņas vienības.