Reinis Trūps: "Ralliju izmēģināt noteikti iesaku pilnīgi visiem"

Autosporta faniem gan šis auto varētu būt nedaudz pazīstams arī no gludāka seguma sacensībām – autošosejas, kur Reinis startēja vairākus gadus.

Kā stāsta Reinis: Šī automašīna sākotnēji tiešām tika būvēta autošosejas sacensībām, un nepieciešamās izmaiņas dalībai rallijā veiktas tikai pēc kāda laika. MG ir aprīkots ar 1.6 litru dzinēju kam no rūpnīcas nākuši 160zs, un tam nekas būtiski nav mainīts. Labākai braukšanai ir uzstādīts ierobežotas slīdes diferenciālis (LSD), kā arī uzlikti Reiger amortizatori – visādi citādi var teikt ka šī ir gandrīz kā ielas automašīna kas aprīkota ar drošības karkasu!

Reini Trūpu gadu gaitā esam redzējuši autosprintos, minirallijā un Baltijas autošosejas čempionātā, taču pēdējos pāris gadus viņš ar savu zilo MG ir manāms arī reģiona ātrumposmos rallijsprintā un vēsturiskajā rallijā. Kā no autošosejas var nokļūt līdz rallijam?

Reinis: Autošosejā aizvadīju trīs sezonas, kuru laikā tika iekrāta vērtīga pieredze, taču uz beigām arī sapratām ka šajā disciplīnā īsti vairs nav kur augt, izlemjot spert soli rallija virzienā. Sākumā likās ka priekš tā būs nepieciešams būtiski pārveidot automašīnu, taču jau procesā sapratām ka nav tik traki un viss ir samērā vienkārši izdarāms. Šosejas laikā biju trasē braucis kopā ar Beati un izlēmu viņai piedāvāt vai nevēlas man pasēdēt blakus rallijā. Pēc nepilnas sekundes apdomāšanās viņa piekrita, sakot ka tas varētu būt kas jauns un aizraujošs. Ralliju izmēģināt noteikti iesaku pilnīgi visiem – šai disciplīnai raksturīgie mainīgie ceļa segumi kuriem ir jāspēj ātri pielāgoties noteikti padara šo pasākumu ļoti baudāmu! Papildu elements šeit noteikti ir spēja uzticēties stūrmanim kurš tev lasa stenogrammu lai zinātu kur tad īsti ir jābrauc – sākumā ar šo noteikti neies viegli, taču tas viss ir apgūstams ar cītīgiem treniņiem!

Beati Klipu blakussēdētāja krēslā Reinim redzam nu jau ne pirmo reizi (ja esam precīzi, šī bija jau desmitā sacensība abiem kopā!), taču vēl pirms tam bijām raduši viņu redzēt gan kartingu trasēs, gan autokrosa sacensībās ar bagijiem, kā arī autošosejā. Kas ir tas kas piesaista stūrmaņa darbā un kā līdz tam var nonākt?

Beate: Par stūrmani kļuvu pilnīgi nejauši. Tieši pirms 8 gadiem Ēriks Kursišs man pajautāja vai varu viņam pasēdēt blakus minirallijā. Pirms sacensībām biju ļoti nobijusies, nevarēju saprast vai man blakus sēžot nebūs bail, nemaz nerunājot par citām neskaidrajām lietām – kas jālasa, kad to jādara, kas notiks ja kļūdīšos? Pirmās sacensības noslēdzām ar avāriju, aizķerot siena ķīpu, taču tas nav licis punktu manai stūrmanes karjerai – ik pa laikam tāpat iesēžos kādam blakus un saku kur nu tālāk tas ceļš ved. Ar Reini iepazināmies kopā braucot autošosejas sacensībās. Kopā braukt mums ir viegli, jo mēs ļoti labi saprotamies – Reinis vienmēr ir pozitīvs, apdomīgs un mierīgs. Sacensībās mēs labi pavadām laiku un trasē izdaram savu maksimumu. Šobrīd es noteikti esmu priecīga par iespēju sēdēt blakus, tas man sniedz adrenalīnu, ļauj izbaudīt sacensību atmosfēru, bet ir iespēja izlaist lielo gatavošanos garažā pirms katrām sacensībām.

Noskaidrojuši kā Reinis ar Beati nokļuva rallijsprintā un vienā automašīnā, pie reizes izmantojām iespēju uzzināt kā tad viņiem gāja Vecpilī.

Reinis: Sacensībās ar MG startējām RK12 klasē, kas ir vēsturisko automašīnu ieskaite ar dzinēja tilpumu līdz diviem litriem. Kā minēju iepriekš, mūsu automašīnai dzinēja tilpums ir tikai 1.6 litri, tāpēc sanāk ka cīnāmies pret potenciāli jaudīgākiem auto, taču tas jau prieku nemazina! Rallijsprinta ātrumposmi bija ļoti ātri un nepārredzami, tāpēc bija pilnībā jāpaļaujas uz Beati, kura savu darbu izdarīja par 110%! Laikapsākļi šoreiz arī bija visi iespējamie, saulei nepārtraukti mijoties ar lietu, kas braukšanu un cīņu ar konkurentiem padarīja vēl interesantāku! Kā jau tehniskā sportā gadās, neiztikām arī bez problēmām – jau pirmajā ātrumposmā slikti slēdzās ātrumi, un uz tā beigām pavisam pazuda piektais pārnesums, līdz ar ko atlikušos ātrumpsomus bijām spiesti veikt ar četriem pārnesumiem. Šeit tas tiešām maksāja daudz, ātrajos kurzemes ceļos mums daudzās vietās pietrūka maksimālā ātruma, tādējādi liekot zaudēt vērtīgas sekundes un neļaujot kārtīgi pacīnīties ar konkurentiem. No pozitīvās puses, jāsaka ka ātrumposmu segums gan bija perfekts pat kad Vecpils ātrumposmu veicām trešo reizi, nevienā brīdī nevajadzēja braukt pa dziļām špūrēm.

Beate: Sacensības kopumā bija lieliskas, laiks šķietami paskrēja nemanot un visu dienu varējām izbaudīt pasākumu. Ātrumposmi bija interesanti un, kā Reinis minēja, segums noturējās gandrīz perfekts. Pierakstot trasi izteicu komentāru ka šeit īsti nebūs laika ievilkt elpu, jo jānolasa ļoti daudz informācijas un līkums seko līkumam. Braucot sacensībās gan par šo nebija laika domāt un bija sajūta ka ātrumposmi ir pierakstīti ideāli.

Reinis: To ka šis būs ātrs rallijs tiešām sapratām jau pierakstot trasi – te bija maz asu līkumu un daudz ātru sekciju ar maziem līkumiem. Stenogramma sanāca gandrīz perfekta, praktiski jālabo bija tikai viens līkums Vecpils ātrumposmā, kuru sākotnēji novērtēju kā “Kreisais 4 uz Labais 4”, bet praksē tas bija stabils “Labais 5” – par laimi, te aizslīdējām tikai līdz grāvja malai, bet noturējāmies uz ceļa un varējām turpināt braukt. Cetutrajā ātrumposmā, saprotot ka stenogramma ir lieliska, centos nedaudz kāpināt tempu. Ap ātrumposma vidu bijām jau tā ieskrējušies ka pirmoreiz mūžā redzēju kā Beate man blakus nobīstas un ieslīd dziļāk krēslā, gatavojoties tam kas notiks tālāk. Kad, trīs līkumus vēlāk, atkal redzēju ka Beate nejūtas īsti droši jo ar viņas sānu nedaudz ieslīdējām grāvī, sapratu ka uzņemtais temps varbūt ir nedaudz par ātru priekš šiem viltīgajiem ceļiem.

Beate: Ceturtajā ātrumposmā nedaudz izbraucām pa grāvi, bet tieši tā lai piedotu vajadzīgo asumiņu. Reinim pamanot kā ieķeros krēslā uzreiz likās ka ir nedaudz jāpiebremzē, bet es klusībā sēžu un domāju ka negribu lai šo pamana un tas atstāj kādu ietekmi uz mūsu ātrumu trasē. Man tiešām nav bail sēžot blakus, jo sevišķi Reinim, jo zinu ka viņš ir ļoti labs pilots un viņam pilnībā uzticos. Nedaudz žēl ka jau rallija sākumā automašīnai pazuda piektais pārnesums, dēļ kā zaudējām daudz laika, taču visādi citādi diena bija mierīga un ļoti patīkama.

Reinis: Sacensības šoreiz noslēdzām otrajā vietā klasē, kas ir labs rezultāts jo šobrīd galvenais ir skatīties uz kopvērtējumu, kur cenšos nosargāt pirmo vietu. Šeit galvenais mērķis bija sasniegt finišu, ko veiksmīgi arī izdarījām. Var teikt ka mums nedaudz paveicās ar to ka arī konkurentiem bija tehniskas problēmas – tāds nu ir tas autosports. Kopumā varu teikt ka sacensības noslēdzām uz pozitīvas nots – finišs sasniegts, automašīna vesela un pat pie kausiņa tikām! Paldies organizatoriem par iespēju izbraukt pa šiem leģendārajiem ātrumposmiem, tie tiešām bija aizraujoši!

Beate: Ar rezultātu noteikti esam apmierināti. Protams, vienmēr var vēl labāk, bet tieši tāpat vienmēr var būt arī sliktāk. Temps, ņemot vērā piektā pārnesuma trūkumu, mums bija labs un ralliju veicām bez būtiskām kļūdām – trase tiešām bija pierakstīta labi. Iepriekšējā dienā Reinis jau bija aizvadījis minirallija sacensības un man bija sajūta, ka tas viņam šeit deva kārtīgu pārliecību jau sākot ar pirmo ātrumposmu.

Reinis: Šobrīd jau esam sākuši gatavoties nākošajam posmam, Samsonas Rally Utena, kas jau nākamajā nedēļas nogalē notiks Lietuvā. Tur man stūrmaņa lomu pildīs Madars Dīriņš, ar kuru visu mūžu esam bijuši konkurenti. Šoreiz esam izlēmuši apvienot spēkus un aizbraukt izbaudīt šo pasākumu! Redzēsim gan kā mums tur ies, jo Madaram šī būs trešā reize mūžā stūrmaņa krēslā, un pirmā reize kad tas notiks rallijā.
Tālākie plāni gan šobrīd nav īsti skaidri, bet visticamāk uz starta atgriezīsimies tikai nākamajā sezonā – tad gan plānojam startēt citā ieskaitē un ar citu auto, ja vien paspēsim to pa ziemu sagatavot!

Beate: Tā kā pati šoruden daudz būšu ārpus Latvijas, pagaidām izskatās ka nākamais rallijs mums abiem kopā būs ne agrāk kā ziemā.

Izmantotie resursi:
rallijs.eu - par latviešiem rallijā!