ASRT rallija komandas vadītājs: ''Ja Latvija nedomās par sportistiem, būs jāmeklē citi varianti''

Sandis klātienē iepazinās ne tikai ar komandu un tās darba specifiku, bet arī apskatīja pasaules līmeņa rallija tehniku, kā arī tikās ar ASRT rallija komandas īpašnieku Aināru Igaveņu un rallija ekipāžu Ralfu Sirmaci/Ralfu Igaveņu. Tikšanās laikā Sandis atklāja, ka agrāk bija sekojis līdzi Ralfa Sirmača startiem Eiropas rallija čempionātā, taču pēc tam, kad Ralfs vairs sacensībās nestartē regulāri, Sandim radās interese, kāpēc talantīgais sportists neturpina rallija gaitas.

“Prieks, ka Latvijā ir tik uzņēmīgi cilvēki, kuri gatavi ieguldīt savu laiku, zināšanas un savus līdzekļus, lai atbalstītu jaunus un talantīgus latviešu sportistus, kas nes Latvijas vārdu plašajā pasaulē. Diemžēl ne vienmēr šis atbalsts tiek novērtēts no apkārtējiem, tai skaitā arī no Latvijas valsts augstākajām institūcijām. Skaidrs, ka palīdzēt visiem un uzreiz nav iespējams, bet ir jāstrādā un jāpanāk kaut kāds vienots mehānisms, kas ļautu palīdzēt sportistiem, kuri popularizē Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē. Ļoti ceru, ka Ralfs Sirmacis neapstāsies pie sasniegtā un mēs noteikti vēl par viņu dzirdēsim, jo viņš ir ātrs un talantīgs braucējs, par ko liecina viņa iepriekšējie rezultāti,” saka Sandis Riekstiņš.

Priecīgs par šādu vizīti bija arī Ainārs Igaveņš, kurš atzina, ka šī bija pirmā reize, kad pie viņiem ilgajā vēsturē (ASRT komanda pastāv kopš 2007.gada) viesojas kāda tik augsta valsts amatpersona. “Liels prieks, ka beidzot no Latvijas valsts augstākajām institūcijām sāk interesēties par īstu latviešu komandu, kura ar savu smago darbu un saviem augstvērtīgajiem rezultātiem priecē cilvēkus ne tikai Latvijā, bet arī nes Latvijas vārdu Eiropā. Šobrīd situācija nav viegla. Diemžēl jāsaka, ka, ja Latvija nedomās par saviem sportistiem, tad diemžēl būs jāmeklē citi varianti un citas iespējas. Par savu ASRT komandu varu teikt tā, ka, novērtējot mūsu darbu un rezultātus, mūsu visu komandu jau vairākus gadus aicina startēt zem citas valsts karoga. Par mūsu darbu un attieksmi saka tikai tos labākos vārdus.”

“Piemērs. Spānijā man jautā – no kuras valsts esat. Saku no Latvijas. Man jautā – kur tas ir? Saku pie Baltijas jūras. Un tad man saka – jā, pareizi, jums ir tenisists Ernests Gulbis un basketbolists Kristaps Porziņģis. Lūk, Latviju atpazīst pēc sportistiem.”

“Uzskatu, ka ir jābūt kaut kādai valsts disciplīnai, struktūrai, attiecībā uz visiem sporta veidiem. Ir jābūt kaut kādiem kritērijiem, kur par noteiktiem rezultātiem vai sasniegumiem tu vari virzīties pa kaut kādām kāpnēm uz augšu, lai saņemtu atbalstu. Kaut kas nesanāca, kāp zemāk. Ir jābūt disciplīnai un skaidram redzējumam,” turpina Ainārs.

“Esmu runājis ar Aigaru Nitišu, Andri Baumani, brāļiem Traubergiem – ja būtu kāda komiteja vai komisija, kas varētu valstiskā līmenī pārliecināt, ka mums ir vajadzīga, piemēram, latviešu rallijkrosa komanda, kurā tiktu paņemti latviešu braucēji, visi latviešu mehāniķi, kuri šobrīd ir izkaisīti pa visu pasauli, tad mums būtu tāds spēks. Latvija iegūtu tādu atpazīstamību, taču šobrīd šo braucēju tēvi katrs meklē līdzekļus saviem dēliem. To pašu mēs cenšamies darīt arī ar Didzi Sirmaci, lai arī viegli tas nav. Tagad esam apvienojušies, kur centīsimies palīdzēt saviem dēliem. Būtu liels prieks, ja arī Latvijas valsts palīdzētu jauniem un talantīgiem sportistiem. Vieniem mums popularizēt Latvijas vārdu ir ļoti grūti.”

“Gribētu novēlēt Riekstiņa kungam jaunajā amatā spēku un izturību. Viņš man atstāja strādāt griboša, pozitīva un uz pārmaiņām vērsta cilvēka iespaidu. Ļoti ceru, ka viņam izdosies kaut ko sakārtot un uzlabot sporta jomā Latvijā,” nobeidz Igaveņš.