Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:148, Did:0, useCase: 3

Latviešu braucējs Zviedrijas folkreisā paliek bez sava auto

Juris Grīns
Juris Grīns

Latviešu braucējs Zviedrijas folkreisā paliek bez sava auto
Foto: Autocross.lv

Jau pēc tam, kad svētdien publicējām latviešu sportistu aktivitātes ziemeļvalstu folkreisā, Zviedrijā debitējušais Mārtiņš Mietiņš atcerējās piebilst, ka pēc sacīkstes pārdošanas procesā palika bez savas Ford Sierra automašīnas.

Lai gan braucējs šo skarbo iznākumu piedzīvoja jau debijas sacīkstē, Mārtiņš situāciju uztver kā pašsaprotamu. Jāatzīmē, ka Zviedrijas mašīnu pirkšanas sistēma ir praktiski tāda pati kā šobrīd Latvijā. “Pamatā visi savas likmes lika uz savām mašīnām, aizstāvot savus auto. Par manu mašīnu interese bija cienījama – bija uzlikti septiņi pieteikumi, un viena maza dāmīte aizbrauca ar to mājās. Doma ir braukt uz nākamo sacīksti Tomelillā un kaut ko pirkt vietā.”

Lai gan Mietiņš Latvijā nav darbojies folkreisa vidē, viņš izrādās negaidīti informēts par norisēm mūsu folkreisā. Viņš ar izbrīnu uztver daļas mūsu sportistu cīņu par mašīnu pirkšanas cenas palielināšanu augstāk par 950 eiro. “Tiem, kas šo pieprasa, ir jādodas uz krosu. Jums mašīnu cena, kā saprotu, ir 950 eiro, šeit – 8000 kronu, kas, rupji rēķinot, ir 730 eiro. Visiem ir jāsaprot, ka autosports savā būtībā ir “ieberziens”! Tā nekad nebūs, ka varēs pelnīt naudu kaut ko pārdodot. Šeit, Zviedrijā par šo tēmu nav vispār nekādu komentāru, viss tiek aizvadīts pilnīgā mierā. Tautas disciplīna, veči!”

“Zviedru sludinājumu tirdziņos ir mašīnas, kuras var nopirkt par tām pašām 8000 kronām, bet ir arī auto, kuri maksā 12 000, pat 15 000. Tās ir tiem, kuri paši nevēlas neko būvēt un meistarot, bet gan paņemt gatavu mašīnu, iesēsties un braukt. Ir, kuri var un grib paši meistarot, viņiem tas izmaksās lētāk, kas nevēlas – tiem dārgāk, un tas ir normāli. Starp citu, šeit var iegādāties gatavus drošības karkasu komplektus daudziem modeļiem – tev atnāk izlocītas caurules, pats ņem un metini. Šādi komplekti maksā, ja nekļūdos, ap 3000 kronām. Respektīvi, ir risinājumi par dažādām cenām. Un, ko mainītu cenas celšana? Ja tagad ir 950 eiro, bet kāds ir uzbūvējis par 1500, tad, paceļot cenu līdz 1500 eiro, tas pats būvētājs uzbūvēs līdz 2500, un atkal bēdāsies, ka cena ir par zemu. Cenas celšana neko nerisina, tikai attālina sportu no tautas masām.”

Jāatzīmē, ka Mārtiņš par norisēm Latvijas folkreisā ir informēts negaidīti precīzi, jo diskusija par cenu celšanu tikt tiešām mēdz ik pa brīdim uzplaiksnīt. Uz šo gadu cenu celšana nenotika, ar piebildi, ka pie jautājuma varētu atgriezties uz 2024. gadu. Taču šobrīd grūti iztēloties tos ekonomiskos notikumus, kuri varētu izraisīt nepieciešamību cenas celšanai.

Mietiņš arī niansētāk komentē sacensību dienas sākumu, kad bija jāmetas cīņā bez brīvo treniņu veikšanas. Šī nianse ir svarīga Latvijas sacensību kontekstā, jo pastāv iespēja, ka dalībnieku skaits atsevišķos Vasaras kausa posmos būs tik liels, ka posmu šajā formātā nebūs iespējams iespiest vienā dienā, bet braukšanai divās dienās dalībnieku būtu par maz (aizvadot braukšanu divās dienās rīkotājam faktiski dubultojas dienestu izmaksas – medicīna, tiesnešu komplekts un viņu naktsmājas, glābēju brigāde, utt). “Zviedrijā, ja sacīkstei pieteicies kāds konkrēts dalībnieku daudzums, brīvie treniņi netiek rīkoti. Man sanāca aizķeršanās tehniskajā komisijā – biju nedaudz kļūdījies ar benzīnbākas ventilāciju. Rezultātā nepaspēju pat ar kājām iziet trasi. Tāpēc arī, kā iepriekš komentēju, pirmā brauciena pirmajā aplī vispār nesapratu, kas notiek. Bet te neviens par to nebija stresā – nostājās uz starta un aizbrauca! Objektīvi, ja šīm vairāk nekā simts mašīnām vēl no rīta ir jābrauc treniņi, sacīksti vairs nevar iespiest vienā dienā. Man šajā gadījumā rīts trasē sākās septiņos, beidzās astoņos vakarā, kad pēc apbalvošanas vēl notika automašīnu izloze un pirkšana.”

Latviešu sportists arī pieminēja licencēšanas procesu. Ja Latvijā licences sakārtošanai nepieciešams attālināti nokārtot sportista licenci LAF, tad Zviedrijā, lai tiktu līdz licencei, bija jāpiedzīvo trīs stundu ilgs seminārs, kurā niansēti tika iziets cauri visām iespējamām tēmām – karogiem, drošībai, utt. Mietiņš personīgu iemeslu dēļ nevarēja apmeklēt sev paredzēto semināru, kā rezultātā viņa cerības apmeklēt pirmo posmu patiesībā bijušas minimālas. Paveicies, ka semināru izdevies aizvadīt ārpus kārtas režīmā.

Latviešu dalība citu zemju seriālos sarūpē interesantas pieredzes un ļauj redzēt atšķirības un kopīgās nianses sporta disciplīnā. Jāatzīmē, ka vēsturiski Latvijas folkreiss ir būvēts tieši uz Zviedrijas noteikumu pamatiem, laika gaitā piedzīvojot pielāgošanos nacionālajām niansēm.

Izmantotie resursi:
Autocross.lv