Folkreisa 1. numura ieguvējs atsakās no tā izmantošanas māņticības dēļ
LAF Folkreisa 2017. gada rangā pirmo starta numuru 2018. gadam nopelnījis Viesturs Plētiens. Savukārt gads, kurš folkreisam bija dalībnieku skaita rekordu pilns, pagāja Vidzemes sportistu zīmē, bet lielisku izrāvienu veica Latgales sportisti.
Vidzemnieki no gada desmit sacīkstēm (četras ziemā, sešas vasarā) uzvarēja deviņās. Pa divām uzvarām Edvīnam Vansovičam un Andrejam Špelam, pa vienai Plētienam, Mārtiņam Spīķim, Ivo un Mikam Gabrāniem, kā arī gada pārliecinoši labākajam debitantam Mārim Zālītim. Vienīgais ne-Vidzemes braucējs, kurš tika pie uzvaras, ir Emīls Baltaiskalns – viņš atnesa panākumu Kurzemei. Pirmo reizi bez uzvarām gada laikā palika zemgalieši.
Tikmēr atzīmējama ir pozitīvā šūpošanās Latgales pusē. Ja kopš 2009. gada folkreisā bija startējis tikai viens Latgales sportists, tad 2017. gada pēdējos trijos posmos uz starta stājās uzreiz seši sportisti, šogad būšot vēl.
Gada rangā pirmo vietu sasniedza Viesturs Plētiens, līdz ar to viņam pienākas arī pirmais starta numurs 2018. gada sezonai. Tiesa, jau LAF Krosa komisijas apbalvošanas pasākumā Viesturs pavēstīja, ka, lai gan ar prieku uzņems #1 savā rīcībā un nevienam to neatdos, startam saglabās savu 28. numuru. To diktē māņticība, jo kā novērojis Plētiens – un viņam ir taisnība – pirmais starta numurs tā nēsātājiem lielu laimi nākamajā sezonā nav nesis, vismaz ne folkreisā.
Interesanti, ka, lai gan noteiktos folkreisa vēstures periodos dažbrīd līderi bijuši ļoti izteikti, vēl nevienam braucējam nav izdevies uzvarēt folkreisa rangā vairāk nekā vienā gadā.
Rangā otrais 2017. gadā ir Dainis Krūmiņš, kurš gada laikā piedzīvoja izcilu progresu, un nu jau met acis autokrosa virzienā. Savukārt par sezonas atklājumu uzskatāms Māris Zālītis, kurš debitēja ar trešo vietu Ziemas kausā un uzvaru Vasaras kausa pirmajā posmā Mūsā, kam gan sekoja tehnikas problēmas.
Gads | Ranga uzvarētājs | Vieta rangā gadu vēlāk | Pozīcijas scenārijs |
---|---|---|---|
2009. | Juris Sirko | 29. | Minimāla dalība sacīkstēs. |
2010. | Roberts Bāriņš | 28. | Tehnikas problēmām un diskvalifikācijai ziemā seko minimāla dalība sacīkstēs. |
2011. | Renārs Ēķis | 4. | Sezona bez uzvarām. |
2012. | Rūdolfs Bogens | — | Nestartē. Gatavojas debijai krosā. |
2013. | Mārtiņš Starks | — | Nestartē. Čempions krosa 2000 Super. |
2014. | Ivo Gabrāns | 12. | Uzvara gada pirmajā sacīkstē izrādās vienīgais pjedestāls visā gadā. |
2015. | Mārtiņš Spīķis | 7. | Gads bez uzvarām. Pēc labas ziemas seko tehnikas problēmu apsēsta vasara. |
2016. | Emīls Baltaiskalns | 11. | Cienījamai ziemai seko neveiksmīga pārsēšanās jaunā auto vasarā. |
2017. | Viesturs Plētiens | ? | ? |
Sezona sagrāvusi gan viena posma, gan visa gada dalībnieku skaita rekordu. Maijā Mūsā pulcējās 60 dalībnieki, savukārt visā gadā kopumā cīņā devās 114 sportisti. Iepriekšējais gada rekords tika fiksēts 2016. gadā, kad uz starta izgāja 92 braucēji.
LAF Folkreisa kopējā rangā, kuru veido visu sezonu ranga rezultātu kopsumma, ceturto gadu pēc kārtas bez izmaiņām: Renārs Ēķis kā 2014. gadā nonāca ranga vadībā, tā nav atdevis šo pozīciju joprojām. Turklāt šķiet, ka arī 2018. gada beigās Renārs formāli būs visu laiku labākais folkreisa braucējs, pat, ja viņš disciplīnu pametīs par labu autokrosam – Ēķim ir tāds plāns. Tuvākie sekotāji kopējā rangā ir Ivo Gabrāns, Mārtiņš Starks, Rihards Dainis un Edvīns Vansovičs. Ivo, šķiet, jāuzvar visās šā gada sacīkstēs, lai tiktu garām Ēķim. Mārtiņam un Rihardam diez vai ir plāns aizvadīt pilnu folkreisa gadu, bet Edvīnam pat divi gadi folkreisa sacensību līdera godā matemātiski neļautu noķert jelgavnieku.
2017.gadā netika sašūpots arī posma uzvaru skaita rekords. Interesanti, ka, tāpat kā folkreisa sākuma gados dominējušais Artūrs Bāriņš, arī Ēķis apstājies pie deviņām uzvarām – abi jelgavnieki netiek līdz apaļam uzvaru skaitam. Taču tuvākie sekotāji Rūdolfs Bogens (7 uzvaras) un Edijs Sloka (5) nav pie folkreisa apvāršņa. Piecas uzvaras ir arī Ivo Gabrānam, kurš pērn aizvadīja tikai daļēju folkreisa gadu.
Aizvadītajā gadā kritis vēl viens rekords – pie posmu uzvarām tikušo braucēju skaits. Desmit sacīkstēs uzvaras guvuši astoņi sportisti. Sezonās ar 9 – 11 sacensību skaitu līdz šim tiks daudz gavilētāju vēl nebija bijis. Tiesa, astoņi uzvarētāji fiksēti arī 2010. gadā, bet 2011. gadā posmu uzvaras guva pat desmit sportistu. Taču šajos gados līdz ar Ziemas un Vasaras kausa izcīņu notika arī reģionālie seriāli, līdz ar to gadā aizvadīto sacensību skaits bija, attiecīgi, 15 un 16. Līdz ar to procentuāli šie gadi nav uzskatāmi par rekordam atbilstošiem.
Ja par reģioniem folkreisa vēstures kopsummā, tad vidzemnieki ievērojami atrāvušies no sekotājiem uzvaru skaita ziņā. Folkreisa 98 sacensību laikā Vidzemes sportisti guvuši 67 uzvaras. Zemgaliešiem 24 panākumi, kurzemniekiem – septiņi.
Ja pamanījāt, folkreiss ir tuvu lieliem svētkiem – šā gada otrā sacīkste būs folkreisa 100. posms! Tiesa, ziema tur pamatīgu intrigu par to, kura sacīkste būs šo svinību vieta. Šobrīd kalendārs paredz 99. sacīksti Upesciemā un 100. – Vecpilī. Taču laika apstākļi var likt atcelt/pārcelt/mainīt posmu secību. Līdz ar to festivāla norises vieta joprojām ir neskaidra.
Šogad, ja folkreisa dalībnieku skaitā neiestāsies kāda krīze, var tikt aizvadītas vēl vienas svinības – 300. sportists. Lai sasniegtu šo atzīmi, folkreisā pirmo sacīksti jāaizvada 24 jauniem braucējiem. 2017. gadā debitantu skaits bija 35.
Starp citu, folkreisa 100. dalībnieks savulaik bija Rūdolfs Bogens (debitēja 2011. gadā), 200. dalībnieks – Edgars Traščenko (debitēja 2015. gadā).
Izmantotie resursi:
Autocross.lv