Jonass: "Esmu vēl jauns, tāpēc smagi jāstrādā, lai noķertu spēcīgākos"

Nedēļu pirms Nāciju motokrosa Tu intervijā teici, ka diez vai Latvijas komandai ir iespējas iekļūt pirmajā pieciniekā, bet jums izdevās tikt pirmajā desmitniekā, kas ir augsts sasniegums un līdz šim labākais Latvijas izlasei.

Pauls Jonass: "Jā, tas ir liels sasniegums gan man, gan visai Latvijas komandai. Bija diezgan forši, ja neskaita to, ka laikapstākļi varēja būt labāki, bet mēs visi izbaudījām sacensības, un atmosfēra bija lieliska. "Youthstream" cilvēki bija labi pastrādājuši ar trasi, tā bija interesanta un sagādāja daudz prieka."

Trase bija izveidota ātrāka un plūstošāka nekā esam iepriekš redzējuši pasaules čempionāta posmos, izskatījās, ka tā ir ļoti piemērota sacīkstēm, tāpēc žēl, ka svētdien to neizdevās izmantot pilnībā.

P.J.: "Jā, viņi bija paveikuši labu darbu pie trases jaunās konfigurācijas, tā bija plūstošāka un bija vairāk iespēju apdzīt. Žēl, ka tik daudz lija, līdz ar to svētdien tā applūda un izveidojās dubļi, nācās krietni pie tās pastrādāt, bet viņi visu paveica, kā nākas."

Trase bija dubļaina, bet vai tas bija grūtākais, kas notika lietus dēļ?

P.J.: "Patiesībā dienas sākumā vēl bija diezgan labi, bet problēmas radās sacīkšu beigās, kad dubļi kļuva tik dziļi, ka tribīņu priekšā bija iespējams pat iestrēgt. Arī dažos līkumos dubļi bija tik dziļi, ka vajadzēja papūlēties, lai neiestigtu."

Svētdienas vakarā taisījāt svinības?

P.J.: "Nē, mums bija jaukas vakariņas un sarunas. Vakars vienkārši bija nedaudz garāks un tika pavadīts ar jaukiem cilvēkiem. Pārāk daudz nesvinējām, jo nākamajā nedēļā man bija plānoti testi - ir jāsaglabā profesionalitāte."

Daudzi sportisti teica, ka lietus viņus pamatīgi nomocījis un pirmdien tie jutušies ļoti noguruši.

P.J.: "Pirmdien arī es nejutos labākajā formā, bet man tā pēc sacīkstēm ir vienmēr. Parasti līdz kādiem diviem nevaru aizmigt, kas nenāk par labu atpūtai. Domāju, ka man sāpēs kājas, jo dažos līkumos tās izmantoju, lai saglabātu inerci, bet, nezinu kāpēc, sāpēja pakaļa. Trase bija savāda, un bija jāizmanto citi muskuļi nekā parasti."

Parunāsim par Glenu Koldenhofu. Viņam ir 27 gadi un, redzot to, ko viņš paveica šosezon, es bieži iedomājos, ka ir vēl apmēram desmit braucēji, kas arī varētu uzvarēt sacīkstēs, ja vien būtu aizvadījuši pilnvērtīgu starpsezonu, taču daudzus piemeklē traumas. Ko tu par to domā?

P.J.: "Jā, protams. Glens ir paveicis labu darbu un ir spēcīgs. Viņš pārsteidza visus, varbūt pat pats sevi. 450 kubikcentimetru klasē nav viegli, ir smagi jāstrādā un, ja to darīsi, rezultāti būs, bet tad jābūt formā. Ziemas periodā arī pats smagi strādāšu, un man apkārt ir labi cilvēki, kas palīdzēs man tur nokļūt. MXGP klase ir grūta, to zina visi, bet, ja smagi strādāsi, atalgojums atnāks."

Ko tagad plāno darīt? Piedalīsies vēl kādās sacīkstēs, veiksi treniņus vai ņemsi nelielas brīvdienas?

P.J.: "Pēc treniņiem došos uz Latviju, šomēnes manai māsai ir kāzas, bet pēc tam lidošu atpakaļ uz Beļģiju, lai uzsāktu gatavošanos 2020. gada sezonai. Kaut kad brauksim trenēties arī citur, varbūt uz Spāniju vai Sardīniju, kur ir siltāks. Sezona pienāks ātri, tāpēc nav nemaz tik daudz laika. Marta sākumā jau būs pirmais pasaules čempionāta posms, tāpēc atpūtai sanāks tikai pāris nedēļas un būs jāsāk gatavoties nākamajam gadam. Joprojām esmu jauns puisis un man pamatīgi jāstrādā, tostarp ziedojot brīvdienas, lai noķertu visspēcīgākos braucējus."