Kempelis: "Lūsis izpildīja elementus, ko nerādīja pat lielie sportisti"

Uz "Coupe de l'Avenir" motokrosu Latvijas komanda devās jau astoto gadu pēc kārtas, startējot deviņu sportistu sastāvā, kuriem bija paredzēts startēt trīs dažādās klasēs. Diemžēl līdz finālbraucieniem netika Jānis Kubuliņš, Uldis Freibergs (abi MX85 klasē) un Niks Niklāvs Sūna ("Open").

"Pie situācijas, kad trīs sportistiem ir traumas, grūti atrast pareizos vārdus," atzīst izlases vadītājs Fīlips Kempelis. "Ļoti nepatīkami, bet tāds ir šis sporta veids. Šis bija gads, kad sagatavoties un atbraukt uz sacensībām bija sevišķi grūti, bet tomēr to izdevās paveikt. Bija traumas, un viss neritēja tā, kā gribētos, nervu šūnas tika patērētas un iegūti kārtējie sirmie mati. Jānis un Uldis guva traumas jau pirmajā dienā, arī Niks Niklāvs nokrita pirmajā treniņā. Viņam bija labas iespējas parādīt augstvērtīgu sniegumu, jo, manuprāt, šī viņam bija parocīga trase. Šo drūmo noskaņojumu spēja uzlabot mūsu mazākie sportisti, kuri spēja izcīnīt Latvijai otro vietu MX65 klasē un pat bija ļoti tuvu pirmajai vietai."

Tomass Šaicāns MX65 klasē individuālajā ieskaitē divu braucienu summā tika pie trešās vietas, bet Ričards-Alens Gaļcins pat uzvarēja pirmajā braucienā, kopvērtējumā gan paliekot piektajā vietā. Jēkabam Kubuliņam 15. rezultāts.

"Beļģijas motokross aizvadīts ļoti veiksmīgi, jo Ričards uz sacensībām devās pirms tam trīs mēnešus bijis bez sava treniņu mocīša," stāsta sportista tēvs un treneris Andrejs Gaļcins. "Pirmā diena tika aizvadīta kā treniņš, bet otrajā dienā jau iesildīšanās laikā tika sasniegts trešais rezultāts. Pirmajā finālbraucienā jau no paša starta izcīnīta pārliecinoša uzvara. Otrajā braucienā mana kļūda, jo izvēlējos nepareizu starta vietu, lai gan trase bija ļoti izmainījusies. Trūkst man, vecītim pieredzes. Rezultātā Ričards tika iespiests metāla žogā, tad sakrita braucēji uz viņa trajektorijas. Cīņa atsākta no 20. pozīcijas, kā rezultātā pakāpās tālu uz augšu, bet ar to nepietika individuālajam rezultātam. Galvenais, ka tika saglabāts komandas rezultāts. Gribu pateikt paldies Fīlipam Kempelim par uzaicinājumu piedalīties šajās sacensībās."

A.Gaļcins arī stāsta, ka tehnisku problēmu dēļ varēja neizdoties tikt līdz Beļģijai: "Paldies Dievam, ka vispār tiku līdz Beļģijai, jo 600 kilometrus pirms galapunkta atteicās strādāt ģenerators. Pēc servisa apmeklējuma un tā nomaiņas, nobraucot 150 kilometrus, pārtrūka siksna, kā rezultātā pazuda strāva, stūres pastiprinātājs utt. Tikai jau Beļģijā konstatējām, ka zem kloķenes šķivoka siksna sabojājusi stūres pastiprinātāja cauruli un kloķenes blīvslēgu. Eļļa gāzās pa visām malām."

Trešo vietu MX85 klasē Beļģijā sasniedza Roberts Lūsis, vienīgais šīs ieskaites latviešu sportists uz starta izšķirošajos braucienos, kamēr Ralfam Edgaram Ozoliņam 25. vieta un Kristeram Kristam Sūnam - 26. vieta "Open" klasē.

"Lielie šajā trasē mocījās, jo pamatā brauc tikai Baltijā un šis viņiem bija kaut kas jauns - tik sarežģīta trase bija pirmoreiz, jo pirms tam visu nakti bija lijis, kas to padarīja mitru un "špūraināku" nekā pirmajā dienā un citus gadus," skaidro Kempelis. "Latvijā mums šādas trases nav, jo visas ir līdzenas. Te nav trašu, kas būtu "sašpūrotas", ar asām bedrēm un lieliem viļņiem, kuros lēkt. Mūsu sportistiem te redzētais bija kaut kas jauns. Roberts Lūsis ir daudz trenējies citur, ārpus komforta zonas, viņš trasē jutās labi. Izbrīnīja tas, ka viņš veica elementus, ko neizpildīja pat lielie sportisti, un tas ir labs rādītājs. Noteikti gribu pateikties atbalstītājiem, jo šis ir tas gads, kad bez viņiem mēs šeit nebūtu ieradušies. Viņi palīdzēja tad, kad man pašam jau faktiski bija nolaidušās rokas un šķita, ka nav variantu."