Tanels Leoks: "Pagājušajā sezonā kopš janvāra startēju motokrosā katru nedēļu"
Igaunijas motokrosa veterāns Tanels Leoks augstākā līmeņa sacensībās startē jau 18 gadus. Pagājušajā gadā sportists izveidoja pats savu komandu "A1M Husqvarna", un šajā intervijā stāsta par to, kā ir būt tās vadītāja lomā, kā arī par to, vai arī sportists arī turpmāk startēs pasaules motokrosa čempionātā.
Tanel, šobrīd Tev ir 34 gadi un pasaules čempionātā startē jau kopš 2001. gada. Kā Tev ir izdevies noturēties un gūt panākumus tik grūtā sporta veidā?
Tanels Leoks: "Ar motokrosu sāku nodarboties jau laikā, kad biju mazs zēns. Es uzreiz iemīlējos šajā sporta veidā un mīlu to līdz pat šai dienai. Nebraucu tikai tādēļ, lai gūtu panākumus vai nopelnītu naudu. Man ir jāpieņem tas, ka jaunāki sportisti dažreiz sacensībās mani pārspēj. Mans ego to spēj izturēt. Tikai nepārprotiet mani! Es vienmēr gribu sasniegt arvien vairāk, bet spēju gūt gandarījumu arī tad, ja neizdodas iekļūt pirmajā desmitniekā. Svarīgi man ir vien tas, vai varu nopelnīt gana naudas, lai pietiktu dzīvošanai. Domāju, ka nav pasaulē labāka darba kā būt profesionālam motokrosa braucējam, tādēļ arī izbaudu šo darbu katru nedēļas nogali."
Cik vecs biji, kad piedalījies savās pirmajās sacensībās un, vai Tev ir kāda nojausma, cik sacīkstēs kopš tā laika esi braucis?
T.L.: "Uz motocikla pirmo reizi uzkāpu piecu gadu vecumā, bet pirmās sacensības aizvadīju, kad man bija septiņi. Man pilnībā nav nojausmas, cik motokrosos esmu piedalījies, bet pasaules čempionātā tās noteikti ir vairāk par 250 sacīkstēm."
Kādi ir Tavi augstākie sasniegumi?
T.L.: "Tie varētu būt divi mani tituli junioru pasaules čempionātā un trīs izcīnītās uzvaras pasaules čempionātā. Tāpat uzskatu, ka liels panākums ir aizvadītās vairāk nekā 250 cīņas "Grand Prix" posmos, kā arī tas, ka 18 reizes esmu pārstāvējis savu valsti Nāciju motokrosā, un 18 reizes ticis līdz finālam, jo dalība Nāciju motokrosā skaitās tikai tad, ja kvalificējies izšķirošajām sacensībām."
Tagad piedalies sacīkstēs ar savu komandu un tās sastāvā ir vairāki braucēji. Kas pie Tevis brauca 2019. gadā un kā komanda tiek organizēta?
T.L.: "Mēs neesam liela komanda, bet, protams, mums ir savi mehāniķi un darbinieki, kas strādā dažādas lietas. Interesanti, ka viens no maniem sponsoriem reizē ir mans mehāniķis. Mēs visi esam ļoti tuvi un pazīstam viens otru ļoti labi. Es pats vienmēr cenšos darīt dažādus darbus. Braucu ar treileri, strādāju ar motocikliem un daru citus aizkulišu darbus. Lai varētu labi vadīt komandu, man jāzina, ko katrs amats nozīmē. Nevienu minūti nespēju iztēloties, ka varētu darīt kaut ko, kas nav saistīts ar motokrosu. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc man radās ideja par komandas izveidi, un varbūt turpināšu to vadīt arī pēc tam, kad pats vairs sacīkstēs nepiedalīšos. Lai atrastu sponsorus, nepieciešami ļoti labi braucēji. Diemžēl viens no mūsu sportistiem, Rolands Edelbahers, guva savainojumu, tāpēc visu sezonu nācās iztikt bez viņa, un aptuveni gada vidū kā aizvietotāju pieņēmām sastāvā Sirilu Ženū. Viņš ir vēl viens spēcīgs braucējs ar ļoti lielu potenciālu. Ja neskaita viņus, mums ir braucēji, kas piedalās arī Eiropas un nacionālajos čempionātos."
Pagājušajā gadā piedalījies visos pasaules čempionāta posmos un gandrīz visās Vācijas "ADAC MX Masters" seriāla sacīkstēs. Rezultātā Tev gandrīz nebija brīvu nedēļas nogaļu. Tas nav grūti gan fiziski, gan psiholoģiski?
T.L.: "Startēju ne tikai pasaules čempionātā un Vācijā. Kopš janvāra man bija sacīkstes ik katru nedēļas nogali. Vienreiz sanāca atpūta, jo atcēla Holandes čempionāta posmu. Varbūt tas bija nedaudz par traku, sevišķi ņemot vērā, cik daudz bija jāceļo, lai nokļūtu uz visām sacensībām. Dažkārt pa nedēļu vēl bija testu braucieni, tāpēc darīt bija daudz ko."
Kāpēc nolēmi, ka jāaizvada faktiski pilna sezona arī "ADAC MX Masters"?
T.L.: "Sākotnējo impulsu deva Rolands Edelbahers, kurš ļoti gribēja startēt šajā čempionātā. Sākumā spēlējos ar šo ideju, bet sapratu, ka visi komandā vēlas, lai arī es dotos uz starta. Tobrīd jau biju parakstījis līgumu par startēšanu savās mājās Igaunijas čempionātā. Galu galā visa bija pārāk daudz, bet tā nu tas bija. Varbūt būtu bijis labāk, ja koncentrētos startēšanai tikai pasaules un Vācijas čempionātos, bet vienmēr ir tā, ka gudrs esi tikai pēc cīņas. Patiesībā viss gāja labi."
Daudzi motokrosa braucēji karjeru beidz vēl nesasnieguši 30. Cik ilgi pats vēl plāno startēt un, kādi ir plāni, kad beigsi piedalīties sacīkstēs?
T.L.: "Šogad braukšu pavisam noteikti. Turpmāk vienīgi varbūt nedaudz saīsināšu sacensību programmu. Būtu jauki, ja turpmāk ik pa laikam būtu kāda brīva nedēļas nogale, taču es joprojām gūstu baudu no motokrosa. Plānoju turpināt visu darīt tā, kā iesākts, cerot, ka spēšu atrast gana daudz sponsorus, lai lietas virzītos uz priekšu. Vēl jāpagaida, lai saprastu, kas notiks pēc tam, bet ceru palikt motokrosā."