Kādas būs atvadas no Maņikūras?

Pirmais no šiem Eiropas posmiem notiks Maņikūrā (Francija). Šajā rakstā - īss gaidāmā posma apskats, kas papildināts ar ieskatu Francijas Lielās balvas vēsturē.

Situācija kopvērtējumā

Pēc Kanādas posma čempionāta vadībā izvirzījies jaunais polis Roberts Kubica, kurš veiksmīgi izmantojis līderu savstarpējās cīņas (Hamiltona un Raikonena sadursmi boksu celiņa izejā droši vien ilgi atcerēsies). Šobrīd Kubicam ir 42 punkti, par četriem (38) atpaliek Felipe Masa un Lūiss Hamiltons, bet vēl par trim (35) - pašreizējais pasaules čempions Kimi Raikonens, kurš tieši Francijā pirms gada pirmo reizi kopš pirmā posma Austrālijā guva uzvaru un sāka savu atdzimšanu, atlikušajā sezonas daļā tikai reizi nestājoties uz pjedestāla un pēdējā posmā "noceļot" čempiona titulu no Alonso un Hamiltona deguna priekšas. Ņemot vērā līdzšinējo sezonas gaitu, kā arī to, ka "Ferrari" jau gadiem ilgi tieši šajā trasē startējuši labi, "ledusvīrs" bukmeikeru acīs ir arī šī gada galvenais favorīts uz uzvaru. Nedaudz zemāk novērtētas viņa komandas biedra Felipes Masas izredzes. No pārējiem lielākās izredzes acīmredzot ir kopvērtējuma līderim Kubicam - viņa komandas biedrs Heidfelds, kaut arī kā vienīgais finišējis visos posmos, pagaidām nespēj turēt līdzi Kubicam, Hamiltons un Rosbergs par notikumiem Monreālā saņēmuši 10 starta vietu sodu, kas ir īpaši sāpīgi apdzīšanai nepiemērotā trasē (labi vēl, ka šīs sacīkstes nenotiek Monako...), bet otrs "McLaren" pilots - Heiki Kovalainens kopš avārijas Spānijā nav spējis pa īstam atgūties un trijos posmos guvis tikai vienu punktu.

Maņikūras trase

4,41 kilometru garais sacīkšu aplis Francijas vidienē netālu no Maņikūras un Nevēras pilsētām Pirmās formulas karuseli šonedēļ uzņems jau 18. (un, visticamāk, pēdējo) reizi. Šī trase izceļas ar tās elementu kontrastu - tās līkumi lielākoties ir vai nu ļoti ātri, vai ļoti lēni. Piemēram, pirmie trīs līkumi ir ātri, un tos pareizi veikt ir ļoti svarīgi, jo sekojošās taisnes (nosacīti) beigās notiek sabremzēšanās pirms slavenā "Adelaide" līkuma, kurš tiek veikts ar pirmo pārnesumu un kurā tiek veikta lielākā daļa apdzīšanu kopumā šim nolūkam ne pārāk pateicīgajā trasē. Trases vidusdaļā izveidotā līkumu kombinācija sevī ietver arī ātrus S-veida līkumus.

Citu Pirmās formulas trašu vidū Maņikūras aplis izceļas ar gludo segumu, taču braucējiem un komandām jārēķinās ar to, ka dažādās trases daļās asfalts uzklāts dažādos laikos, kas mēdz apgrūtināt pareizā riepu un mašīnas regulējuma izvēli. Trase atrodas vietā, kur laika apstākļi, ieskaitot vēja virzienu, mēdz būt mainīgi un atšķirties sezonu no sezonas. Nereti trases temperatūra siltos laika apstākļos sasniedz +50 grādus, kas nozīmē lielu slodzi riepām ("Bridgestone" šogad uz šo posmu piegādā mīkstā un vidējā sastāva riepas). Cits priekšnoteikums veiksmīgam sniegumam Maņikūras trasē ir labas bremzes - vairākās trases vietās pilotiem ir strauji jāsabremzē auto pirms lēniem līkumiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā posma norises vietu Kanādā, šajā trasē labam aerodinamiskajam piespiedējspēkam ir krietni lielāka nozīme, taču arī šeit jāņem vērā, ka trasē ir pietiekami daudz vietu, kur maksimālā ātruma zudums var nākt par sliktu. Piemēram, komandas lielākoties izvēlas upurēt ātrumu taisnē pirms minētā "Adelaide" līkuma, tā zaudējot iespējamās priekšrocības vienā no apdzīšanai izdevīgākajām vietām, taču saglabājot labu mašīnas vadāmību ātrajos līkumos.

Francijas GP vēsture

Francijas "Grand Prix" izcīņa sporta automašīnām pirmo reizi aizvadīta tālajā 1906. gadā - ilgi pirms Pirmās Formulas čempionāta izveidošanas. Kopš 1950. gada, kad tika aizvadīta pirmā F1 sezona, Francijas Lielā balva vienmēr bijusi Pirmās formulas kalendārā - mainījušās vienīgi trases, kurā tā rīkota. Pavisam F1 braucēji viesojušies septiņās dažādās Francijas trasēs.

Pirmajās F1 sezonās Francijas Lielās balvas izcīņa notika Reimsā - īpatnējā, pēc formas nedaudz trīsstūri atgādinošā autotrasē, kurā formulas spēja attīstīt vairāk kā 160 km/h vidējo ātrumu. Līdz sešdesmito gadu vidum dažas reizes Reimsu kalendārā aizstāja Ruēnas trase, kas tolaik, par spīti tam, ka sacīkstes notika nevis pa speciāli būvētiem, bet ikdienā koplietošanai domātiem ceļiem, tika uzskatīta par vienu no modernākajām Eiropā. 1967. gadā Francijas posms, kurā uzvarēja Džeks Brebhems, pirmo un vienīgo reizi notika leģendārajā Lemānas trasē - jāpiebilst, ka tieši uz šīm sacensībām tika izbūvēts tagadējais "Bugatti" sacīkšu aplis, kurā mūsdienās sacenšas "Moto GP" sportisti.

Turpmākos divdesmit gadus - līdz 1990. gadam - sacīkstes "kursēja" starp divām jaunuzbūvētām autotrasēm - Pola Rikāra un Dižonas trasi, biežāk gan risinoties Pola Rikāra kompleksā. 1982. gadā Pirmās formulas braucēji sacentās pat abās trasēs - Francijas Lielā balva notika Pola Rikāra trasē, bet Dižona pamanījās sarīkot Šveices (!) "Grand Prix" izcīņu. Pie uzvarām kādā no abām trasēm tikušas vai visas tā laika lielākās autosporta zvaigznes - Džekijs Stjuarts, Ronijs Pītersons, Nikijs Lauda, Džeimss Hants, mājnieks Alēns Prosts, Naidžels Mansels, Nelsons Pikē. Interesanti, ka Francijā uzvaru gūt tā arī neizdevās Airtonam Sennam - trīskārtējais pasaules čempions vairākas reizes kāpa uz pjedestāla, bet salīdzinoši bieži vispār nefinišēja dažādu iemeslu dēļ. Savukārt ārpus konkurences ir pirms diviem gadiem karjeru beigušais Mihaels Šūmahers, kurš Francijā uzvarējis veselas astoņas reizes!

Kopš 1991. gada sacensības notiek Nevēras jeb Maņikūras trasē, kura nav izpelnījusies lielu piekrišanu braucēju (un ne tikai) vidū. Apdzīšanas iespējas šajā trasē ir retas (2003. gadā veiktā pēdējo līkumu pārbūve situāciju īpaši neuzlaboja), kas savukārt rada garlaicīgas sacensības, kurās nelielu "jautrību" var ienest vienīgi lietus vai kāds cits faktors no malas. Piemēram, kā 1999. gadā, kad spēcīgais lietus pamatīgi sajauca kārtis it visiem (nācās pat sūtīt trasē drošības mašīnu), ļaujot vienu no savām trim karjeras uzvarām gūt Heincam Haraldam Frencenam. Pats astoņdesmitajos gados rekonstruētais sporta komplekss neizceļas ne ar pieejamību skatītājiem - bieži tiek piesaukts pat apzīmējums "nekurienes vidū" - ne modernu iekārtojumu, kas apvienojumā ar franču braucēju "pazušanu" no F1 sacensībām (pērn nebija vispār neviena, šogad viens - Sebastians Burdē) novedis pie arvien zemākas apmeklētības pēdējo gadu laikā. Šī iemesla dēļ Pirmās formulas bosa Bērnija Eklstona maijā izplatītais paziņojums, ka Maņikūras trase F1 kalendārā redzama pēdējo reizi, izbrīnu neradīja. Pagaidām nav zināms, kad (un vai) Pirmā formula atgriezīsies vienā no tradīcijām bagātākajām valstīm - Francijā. Tiek baumots par ielu trases izveidi Parīzē (šim variantam ļoti pieķēries pats Eklstons), taču pagaidām izskatās, ka 2009. gadā F1 pirmo reizi šī sporta veida vēsturē varētu Francijā arī neiegriezties.

Pēdējo 10 Francijas Lielās balvas izcīņu uzvarētāji

Sacensību kalendārs

Izmantotie resursi:
formula1.com
gpupdate.net
wikipedia.org