Apaļa jubileja: Vācu ''Sarkanais barons''

Ilgus gadus ‘’Ferrari’’ komandas sastāvā Šūmahers dominēja F1 pasaules čempionātā. Viņa karjerā kopumā (306 starti PČ posmos) ir izdevies izcīnīt 155 goda pjedestālus, 91 uzvaru un septiņus čempiona titulus, kas ir arī šī sporta veida rekords (otrajā vietā ar pieciem tituliem ir brits Lūiss Hamiltons un leģendārais argentīnietis Huans Manuels Fanhio). Tāpat ‘’Sarkanajam baronam’’ pieder rekords arī visvairāk aizvadīto ātrāko apļu skaita ziņā (77) un visvairāk gūto uzvaru vienā sezonā (13; dala pirmo vietu ar citu vācu pilotu Sebastianu Fetelu).

Šūmahers uzaudzis Vācijas pilsētas Hirtes reģionā Hermīlheimā. No šīs vietas nāk arī cits F1 pilots Volfgangs fon Tripss, kurš kļuva par 1961. gada pasaules vicečempionu aiz amerikāņa Fila Hilla. Šūmahers motoru sportā ienāca jau ļoti agrā vecumā. Kad viņam bija tikai četri gadi, viņa tēvs Rolfs, pēc profesijas mūrnieks, motorizēja viņa pedāļu kvadraciklu.

Nepagāja ilgs laiks, kad Šūmahers piedzīvoja savu pirmo avāriju, ietriecoties laternas stabā. Taču ar to nebeidzās mazā Šūmahera autosporta mīlestība. Vecāki viņu aizveda uz Kerpenes kartinga trasi – to pašu, kuru 1961. gadā izveidoja tieši jau iepriekš minētais fon Tripss (diemžēl neviena cita autosporta zvaigzne šajā trasē nepiedzims, jo 2020. gadā trase tiks slēgta, un tās vietā atradīsies ogļu raktuves). Tur viņš sešu gadu vecumā kļuva par jaunāko Kerpenes kartinga kluba dalībnieku. Viņa tēvs uzbūvēja kartingu no pamestām mašīnu sastāvdaļām, un tieši šajā kartingā Mihaels Šūmahers izcīnīja savu pirmo uzvaru dzīvē.

Pamazām sāka atklāties jaunā censoņa talants autosportā, kas prasīja arī aizvien lielākus vecāku tēriņus. Tēvam nācās paņemt otro darbu, labojot kartinga spēkratus, bet mamma Elizabete sāka strādāt kartinga trases ēdnīcā. Taču, kad Mihaelam bija nepieciešams iegādāties jaunu dzinēju, kas maksāja 800 doičmarkas, palīdzību nācās prasīt kādam no vietējiem uzņēmējiem.

Interesanti, ka kādu laiku Mihaels Šūmahers startēja zem Luksemburgas karoga, jo Vācijā noteikumi paredzēja, ka kartinga licenci var saņemt tikai no 14 gadu vecuma, bet kaimiņvalstī Luksemburgā to var izdarīt jau 12 gadu vecumā. Līdz 18 gadu vecumam viņš jau bija paspējis kļūt gan par Vācijas, gan par visas Eiropas čempionu kartingā pieaugušajiem. Bet 21 gada vecumā Šūmahers kļuva arī par Vācijas čempionu ‘’Formula 3’’ sacensībās, kā arī uzvarēja Makao Lielās balvas izcīņā, pašā finišā apsteidzot slaveno somu pilotu Miku Hekinenu.

Debiju F1 pasaules čempionātā Mihaels Šūmahers piedzīvoja 1991. gada 25. augustā Beļģijas ‘’Grand Prix’’ sacīkstēs, kur nokļuva pateicoties bijušajam īru autosportistam Edijam Džordanam, kurš tobrīd bija ‘’Jordan’’ komandas vadītājs. Šīs vienības sastāvā sezonas sākumā pastāvīgi startēja divi piloti – itālis Andrea de Čezariss un beļģis Bertrāns Gašo. Taču pirms Beļģijas Lielās balvas izcīņas (F1 sezonas 11. posms) Gašo iekūlās nepatikšanās par asaru gāzes pielietošanu pret kādu angļu taksistu un tika apcietināts, kā rezultātā ‘’Jordan’’ komandai bija nepieciešams jauns pilots. Un tā Edijs Džordans uzaicināja tobrīd vēl maz pazīstamo, bet talantīgo Mihaelu Šūmaheru (kvalifikācijā tika gūta augstā 7. vieta, bet pamatsacensībās nācās izstāties jau pirmajā aplī sajūga problēmu dēļ).

Neskatoties uz neveiksmi pirmajās F1 sacīkstēs karjerā Edijs Džordans tāpat vēlējās noslēgt līgumu ar Šūmaheru, taču no šī līguma slēgšanas jauno talantu atrunāja viņa menedžeris Villijs Vēbers, kurš bija informēts par to, ka nākamajā sezonā ‘’Jordan’’ komanda startēs ar ‘’Yamaha’’ dzinējiem. Tos Vēbers norakstīja, sakot, ka ar tiem labi rezultāti netiks sasniegti. Šūmahers tam piekrita un vienojās par līguma slēgšanu ar itāļu modes uzņēmēja Alesandro Benetona komandu.

‘’Benetton’’ komandā Šūmahers startēja piecas sezonas (līdz 1995. gadam) un šīs komandas sastāvā izcīnīja savus pirmos divus pasaules čempiona titulus 1994. un 1995. gadā. Savu pirmo uzvaru F1 sacensībās viņš guva tieši tajā pašā trasē, kur debitēja – 1992. gada 30. augustā Spā-Frankošampas trasē Beļģijas Lielās balvas izcīņā.

1996. gadā Mihaels Šūmahers pievienojās ‘’Ferrari’’ komandai, kas nebija izcīnījusi Konstruktoru kausu kopš 1983. gada. Tieši Šūmahers ar brazīļu pilota Rubenša Barikello palīdzību atgrieza ‘’Ferrari’’ komandas godu un ļāva izcīnīt sešus Konstruktoru kausus pēc kārtas (1999-2004). Pats Šūmahers piecos gados izcīnīja piecus pasaules čempiona titulus (2000-2004), kļūstot par visu laiku titulētāko F1 pilotu vēsturē. Vislabāk viņam veicies Maņikūras trasē Nevērā, kur izdevies uzvarēt astoņas Francijas Lielās balvas izcīņas.

Pēc savas pirmās sezonas ‘’Ferrari’’ komandā Šūmahers bija izteicies, ka jaunās komandas bolīdam ‘’Ferrari F310’’, ar kuru nācās braukt 1996. gada sezonu, bija ļoti slikta vadāmība. Taču 1996. gada 2. jūnijā Kataluņjas trasē Spānijā viss vainagojās arī ar spēcīgu lietusgāzi. Mēdz teikt, ka tieši lietainos laikapstākļos noskaidrojas, kurš patiesi ir labākais braucējs. Tajā dienā sliktākus laikapstākļus bija grūti iedomāties. Taču par spīti apgrūtinātajai redzamībai, slīdīgajam segumam un sliktajai vadāmībai, Šūmahers izcīnīja uzvaru šajās sacīkstēs un tieši tajā dienā ieguva savu pazīstamo iesauku ‘’lietus meistars’’ (Regenmeister).

Protams, visā pasaulē Mihaels Šūmahers ir pazīstams kā varens čempions, taču visvairāk viņa sasniegumus spēj novērtēt dzimtajā zemē Vācijā, kur līdz viņa ienākšanai F1 apritē šis sporta veids nebija visai populārs. Līdz Šūmahera laikam Vācija var lepoties vienīgi ar Volfganga fon Tripsa un Johena Masa sasniegumiem, kas uz mūsdienu Vācijas autobraucēju fona nobāl (abi kopā F1 sacīkstēs izcīnījuši 14 goda pjedestālus). Atnākot Mihaelam Šūmaheram, Pirmā formula Vācijā ieguva ne tikai daudz lielāku popularitāti, bet arī daudzus jaunus pilotus, kuri iedvesmojās tieši no Šūmahera sasniegumiem un vēlāk paši spīdēja uz lielās skatuves (Niko Rosbergs, Sebastians Fetels, Niks Haidfelds, Niko Hilkenbergs).

19 gadus vecais Mihaela dēls Miks Šūmahers arī ir izvēlējies iet tēva pēdās un šogad kļuva par Eiropas F3 čempionu, bet jau nākamgad startēs ‘’Formula 2’’ pasaules čempionātā itāļu komandas ‘’Prema’’ sastāvā. Pašam stāsta varonim un šīs dienas jubilāram atliek novēlēt veselību un spēku, lai izdotos atgūties pēc traģiskā negadījuma Francijā.