Latvijas autokrosa čempioniem Bredikam un Klipai pievienojas Starks, Maševskis un Vanters

Sacīkste Lietuvā tika gaidīta ar nepacietību, jo klasēs, kurās nebija priekšlaicīgi noskaidroti čempioni – 1600, 2000 Super un VAZ Klasika – titula pretendenti katrā bija vismaz četri. Līdz ar to arī cīņu drāma bija īpaša.

1600 klasē uz titulu pretendēja Andis Vanters, pērnais čempions Andis Kļava, kā arī sezonas debitants Rūdolfs Bogens un Raimonds Mūrnieks. Finālā no starta uz brīdi vadībā izvirzījās Bogens, taču drīz pēc nonākšanas līderpozīcijā viņa auto apmeta kūleni. Lai gan cēsinieks tika līdz finišam sestajā vietā, rezultāts atnesa bronzas medaļu. Vanters aizvadīja stabilu braucienu, un kā līderis kopvērtējumā varēja palaist priekšā ātro lietuvieti Giedrju Stoni, izvairoties no bīstamām kontaktcīņām. Stonis pirmais, Vanters otrais, kļūstot par Latvijas čempionu. Kļava trešais posmā, ar ko pietika sudraba medaļai.

2000 Super klasē finālā no starta līderu vidū aizbrauca čempionāta favorīts Juris Spīķis, un vēl viens no pieciem pretendentiem Rihards Dainis. Pārējie trīs titula dalītāji – līderis Mārtiņš Starks, Ainārs Kenigsbergs un Edijs Varnas iejuka 12 dalībnieku pulka vidū. Taču drīz Spīķis avarēja, bet Dainis izstājās ar tehnikas problēmām, kas sagrieza medaļu dalīšanu ar kājām gaisā. Turklāt Starka auto piedzīvoja ātrumkārbas problēmas, kā dēļ viņš palika arvien lēnāks, un riņķoja šķietami bezcerīgā astotajā vietā. Tiesa, arī atlikušie konkurenti Kenigsbergs un Varnas nebija augstās vietās, sīvā cīņā spēkojoties par sesto vietu. Tā kā Kenigsbergs noturēja Varnas uzbukumus un finišēja sestais, Latvijas čempionāta kopvērtējums kļuva izdevīgs Starkam. Mārtiņš sezonā sakrāja 37 punktus, Varnas kļuva par vicečempionu ar 36 punktiem, 36 punkti arī Kenigsbergam, tomēr pēc papildnosacījumiem – bronza. 2000 Super finālā pēc mūsu līderu neveiksmēm pjedestālu sagrāba lietuvieši: Simons Kazbars, Šarūns Skaburskis un Egidijs Mažeika. Izstāšanās un lietuviešu panākumi gan netraucēja Baltijas čempiona titulu nodrošināt Jurim Spīķim.

Arī VAZ Klasika cīņās tituls tika dalīts ne mazāk dramatiski. Uz čempiona titulu pretendēja Kristaps Maševskis, Arnis Odiņš, Kalvis Tēts, Imants Kolomenskis un Edijs Zimza. Finālā no starta līderpozīcijā nonāca Arnis Odiņš, turot pozīciju līdz pat sacīkstes vidum, tuvojoties Latvijas čempiona titulam. Taču pēkšņas mašīnas degvielas padeves problēmas lika Odiņam pusminūti stāvēt trases malā, līdz auto atkal iedarbojās. Tomēr zaudēts jau bija viss – jaunie līderi bija pārāk tālu. Tiesa, izstājās gan Kolomenskis, gan Zimza, arī zaudējot cerības uz titulu. Taču trešajā vietā aiz Lietuvas braucējiem Daiņa Pilipaviča un Egidija Nešvīda atradās Maševskis. Šādā secībā trijotne iebrauca finišā, bet ceturtais bija Tēts, kas Latvijas čempionāta kopvērtējumā nozīmēja Kristapa čempiona titulu un Kalvja otro vietu, bet Odiņam tika trešā pozīcija. Posma rezultāti gan mainījās – Pilipavičam tika anulēta pirmā vieta par konkurenta mašīnas sišanu, taču tas tikai pastiprināja Maševska un Tēta pārākumu, kuri abi pēdējā posmā varēja lepoties ar pjedestāla pozīcijām un sasniegtajiem kopvērtējuma panākumiem.

Open klasē par Latvijas čempionu posmu pirms sezonas beigām jau bija kļuvis Agris Brediks. Tāpēc viņš nedēļas nogalē varēja apmeklēt RallycrossChallenge sacīksti Čehijā, kurā SuperCar klasē guva otro vietu. Atlika sadalīt vicečempiona titulu, taču arī šī cīņa bija nosacīta, jo otrajā vietā bijušais Lauris Unāms pēdējā brīdī atteica dalību neglābjama mašīnas motora defekta dēļ. Tas nozīmēja, ka pavisam maz līdz otrajai vietai kopvērtējumā pietrūka Jānim Kozlovskim – finišējis ceturtais Lietuvā, Jānis otro gadu pēc kārtas vicečempiona godā. Trijniekā savās mājās lietuvieši – Dovids Vaitkevičs, Sauļus Kairaitis un Arturs Navicks.

B600 klasē čempiones titulu bija nodrošinājusi Beate Klipa, taču viņas uzdevums bija sasniegt arī Baltijas čempiones nosaukumu šajā klasē. Tas izdevās pārliecinoši, jo Šakjai tika uzvarēti divi no trim kvalifikācijas braucieni, kā arī fināls. Otro vietu finālā guva Rihards Baumanis, bet trešais – igaunis Keivo Koivs, kuram panākums atnesa vicečempiona titulu gan Latvijas, gan Baltijas ieskaitē. Drāmu piedzīvoja viens no ātrākajiem sezonas braucējiem Dāvis Aupe, kurš pretendēja uz vicečempiona titulu Latvijā un čempiona titulu Baltijā: izstāšanās fināla pirmajā pagriezienā izmeta viņu no abu kopvērtējumu trijniekiem, jo trešo vietu gan LČ, gan BČ guva Valters Zīverts.

Buggy 1600 klasē, kurā nav Latvijas čempionāta ieskaite, bet Baltijas čempions jau bija zināms (Māris Līcis), atlika noskaidrot pārējos medaļniekus. Dramatiskā cīņā par vicečempionu kļuva Līča komandas biedrs Intars Grandāns, kas ir viņa augstākais rezultāts karjerā. Trešais – lietuvietis Tautvids Urba.

2014. gada Latvijas autokrosa čempionāta sezona bija viena no sportiski aizraujošākajām sporta veida vēsturē. Arī augušais dalībnieku skaits visās klasēs iezīmē cīņu saasināšanos un skatītāju tūkstošu interesi.

Informāciju sagatavoja:
Viesturs Saukāns
LAF Preses dienesta vadītājs