Brāļiem Mežakiem labs jaunatklājums – Austrija

„Vēl pagājušogad izdomāju, ka uz šo ralliju vajadzētu atbraukt – grants rallijs netālu no Čehijas, 120 kilometri ātrumposmos – interesanti, arī ar vācu valodu man nav problēmu,” par savu izvēli stāsta Matīss. „Šogad rallijam nomainījās sponsors, un organizatori mainīja arī rallija norisi – pirmajā dienā visi bija asfalta ātrumposmi, otrajā – grants, arī rallija ātrumposmu garums tika palielināts līdz 183 km. Kad uzzinājām par šīm izmaiņām, sākām šaubīties, taču sponsoru APE Motors atbalstīti tomēr piekritām šai „avantūrai”.”

Waldviertel rallija īpatnība ir tāda, ka asfalta ātrumposmos apmēram 30% seguma ir grants, bet grants posmos ir asfalta sekcijas, ko pirmajā dienā veic ar asfalta slick tipa riepām, bet otrajā dienā – ar grants riepām. Latvijas čempionāta dalībniekiem šādi ātrumposmi bija jaunums, turklāt asfalta posmu pieredzes trūkums brīžiem lika Matīsam braukt saudzīgāk.

„Pirmās rallija dienas pēdējie trīs ātrumposmi notika tumsā, lija lietus un bija migla, ceļš mašīnas platumā, izdomāju, ka otro un piekto ātrumposmu braukšu bez riska – Miķelis pat dusmojās, ka tik lēni braucu, bet ar visu to iekļuvām labāko divdesmitniekā,” stāsta Matīss. „Tie bija sarežģītākie ātrumposmi manā mūžā!”

Atšķirībā no citām ekipāžām, latvieši arī pirmajā dienā brauca ar Mitsubishi Lancer Evo IX ar grants regulējumu, tāpēc viņu rezultāts konkurentiem bija pārsteigums. „Sākumā man gāja garām kā tukšai vietai, bet otrajā dienā, kad jau sākām uzrādīt rezultātus pirmajā pieciniekā, arvien vairāk nāca klāt parunāties,” atceras Matīss. „Arī Austrijas TV par mums interesējās, teica, ka braucam atraktīvāk, interesantāk nekā pārējie, kas vairāk pieraduši pie asfalta rallijiem un pa granti varbūt nebrauc tik plaši, lai gan es jau arī neesmu atraktīvākais braucējs, ja salīdzinām ar citām Latvijas ekipāžām.”

Lai gan otrā sacensību diena pārsvarā risinājās uz grants seguma ceļiem, ātrumposmi no mūsējo viedokļa tik un tā bija pavisam citādi nekā pašu mājās ierasts. „SS9 ceļš visa ātrumposma garumā vijās lejup no kalna – nevis augšā lejā, bet tikai lejā,” stāsta pilots. „SS8 bijām uzrādījuši ceturto labāko rezultātu, domāju, ka nu „jādod virsū”, bet devītais posms bija ļoti līkumots, sarežģīts, un tur kļūdījāmies, nedaudz ieslīdējām grāvī, taču veiksmīgi tikām ārā un aizbraucām tālāk.”

„Šis rallijs bija ļoti laba pieredze, jo bija daudz sarežģītāks nekā Latvijā, vidējie ātrumi bija ap 90 km/h, nevis pāri 120 km/h kā pie mums,” Matīss turpina. „Rallijs it kā bīstamāks – trases malā grāvji, kalnu nogāzes, taču es jutos drošāk nekā Latvijā. Tur ir maz taisnu gabalu, starp līkumiem ir 20, 30 metri, tā kā arī Miķelim bija, ko strādāt – lasīt vajadzēja daudz.”

Waldviertel rallijs bija pēdējais Austrijas čempionāta posms, un tajā izšķīrās valsts vicečempiona titula liktenis, jo čempiona godu jau sesto reizi bija nodrošinājis Raimunds Baumšlāgers (šajā rallijā pirmo reizi kaujas apstākļos iemēģināja Mitsubishi Lancer Evo X). Rallijā uzvarēja pieredzējušākā austriešu ekipāža ar pasaules meistarsacīkšu pieredzi Manfrēds Štols/Ilka Minora (Mitsubishi Lancer Evo IX), bet otrais finišēja un Austrijas čempionāta sudraba medaļu ieguva Francs Vitmans (Mitsubishi Lancer Evo IX).

Latvieši bija trešā labākā ārzemju ekipāža šajās sacensībās – ceturtais finišēja šāgada Vācijas četrkārtējais čempions Hermans Gasners (Mitsubishi Lancer Evo IX), piektais palika slovāks Peters Gavlaks (Mitsubishi Lancer Evo IX). Brāļi Mežaki ierindojās sestajā vietā, no slovāku ekipāžas atpaliekot 40 sekundes. Rallija otrajā dienā, izņemot SS9, Matīss un Miķelis Mežaki uzrādīja 4. līdz 6. ātrāko rezultātu ātrumposmos, bet noslēdzošajā, 17. posmā bija pat otrie ātrākie aiz Krisa Rozenbergera (VW Polo S2000 – trešā vieta šajā rallijā), kurš arī bija viens no pretendentiem uz sudraba medaļu Austrijas čempionātā.