Stupelis: "Manī dažkārt arī braucēji ieklausās"

Pilnībā apmierināts par savu startu Kegumā laikam nebija neviens, taču pa kādam labam braucienam izdevies visiem. Kaspars Liepiņš: "Būtu jau forši, ja Latvijas braucēji aizņemtu visu goda pjedestālu, taču sanāca tā, kā sanāca.Es jau pats esmu apmierināts, pērn Ķegumā braucu pirmo reizi. Mums trase bija parocīgāka, segums arī pamainījies." Māris Rupeiks: "Trase jau visiem labi zināma, riepas tās pašas, regulācija arī zināma, viss tas pats kā vienmēr. Zinot tos braucējus, nav jau brīnums, ka mūsu kantētājiem labi iet ar rietumniekiem."

Kaspars Stupelis: "Manī jau dažkārt braucējs arī ieklausās, jo man tomēr ir pieredze ar diviem pasaules klases braucējiem Kristeru Serģi un Danielu Vilemsenu. Varbūt arī tagad Pulinkss varētu pat vairāk ieklausīties, treniņā ir viens braukt un pamēģināt, sacīkstēs pavisam kas cits. Ķegumā jau arī ir tā – ja nevar fiziski labi izturēt vairāk par 15-20 minūtēm un sāk braukt lēnāk, nav vieglāk, jo tad jābrauc vairāk pa bedrēm un tas apgrūtina. Varbūt šogad pat man ir nedaudz solis atpakaļ, pērn bijām vairāk uz goda pjedestāla, tagad tā nav. Man jau gribētos pacelt Pulinksu uz augšu, pērn bija devītais. Viņam vēl būs iespējas, dažas tīri labi piemērotas trases."

Māris Rupeiks atzina, ka pēdējos gados viņam bieži augstāk liedz pakāpties tehnika. "Ātrums it kā audzis, to pierāda kvalifikācijas apļi, traucē izstāšanās tehnikas defektu dēļ."

Daudzi vēlējās zināt, kā Kaspars Liepiņš kā kantētājs tik strauji ielēcis pasaules elitē? "Principā jau tikai pagājušajā sezonā parādījos, paldies jāsaka Kasparam Stupelim. Viņš bija notraumējies, nebija gatavs, ieteica sacensībām Beļģijā mani. Aizbraucu, novinnējām un tā lieta aizgāja, uzzināja par mani Eiropā. 2007 .gadā arī braucu, bet notraumējos, salauzu kāju. Tad nāca piedāvājums no Jorisa Hendriksa, nobraucu vienu reizi un viņš teica, ka ir. Kaut es nebiju braucis sešus mēnešus.”

Visi atzina, ka ļoti liela nozīme finansēm, bez kā tehniskajos veidos neiztikt, ar vienu talantu nepietiek. Sportisti bija vienisprātis, ka pašlaik lielākais talants tomēr esot Vilemsens. Kaspars Stupelis: "Viņš brauc tur, kur viņš pats grib braukt, nevis kur aizved mocis. Tā ir fiziskā sagatavotība, meistarība, viņš labi moci pārvalda. Es negribētu teikt, ka neviens cits nevar būt tikpat labs, tas pats Māris ir dažkārt uzrādījis labākos apļa laikus kvalifikācijā, bet vēl vajag noticēt sev. Vilemsens nav neuzvarams." Šogad gan Vilemsenam būs grūti kļūt par pasaules čempionu, jo sešas ekipāžas ir priekšā un gan jau kāda savu pārsvaru noturēs.

Sportisti vēl stāstīja, ko dara starpsezonā – ziemā. Abi Kaspari daudz slēpojot. Kaspars Stupelis: "Mēs daudz ar distanču slēpēm braucam, palīdz elpošanai, mugurai, kājām, rokām, balansam. Klāt vēl nāk arī svaru zāle." Māris Rupeiks gan teica, ka slēpošana neesot priekš viņa, tad jau labāk pabraukt skijoringu.

Runājot par finansēm – vienam posmam Latvijā vajagot aptuveni 500 – 1500 latus., tas atkarīgs no tehnikas. Starti ārzemēs maksā vēl vairāk, jo klāt nāk degvielas izmaksas, dzīvošana, dārgāka ēšana. Neviens no šiem sportistiem sevi par īstu profesionāli nevarot saukt, kaut faktiski visa dzīve paiet motokrosā un ar to saistītajās lietās. Kaspars Liepiņš: "Kad atbraucu mājās uz savu bāzi Beļģijā, tad vienu dienu atpūšos, bet tā strādāju par mehāniķi. Sākumā man vietu izkārtoja braucēja tēvs, tas darbs man ne visai patika, tad viens mehāniķis beļģis ieteica citur un tā vieta man ir ideāla, kad vajag, varu arī brīvu dabūt."

Pasaules čempionātā vēl palikuši četri posmi un Kasparam Liepiņam ir ļoti reāli pacīnīties par čempiona titulu, no pirmās vietas viņu ekipāža atpaliek tikai par trim punktiem. Uz nākamo posmu šīs nedēļas nogalē Krievijā, Penzā gan tik daudz sportistu nebraukšot, taču visi līderi startēšot. "Ceļš jau tāls, daudziem no savām mājām iznāk kādi trīs tūkstoši kilometru un tā tehnika arī jāvelk. Krievi jau solīja dubultot starta naudas, vīzas atmaksāt, bet redzēs, kā izpildīs," atzina Kaspars Stupelis.

Nobeigumā tika runāts arī par motociklu dzinējiem – KTM vai Zabel un diskutēts, kas labāks. Māris Rupeiks: "Parocīgāk jau tagad Latvijā startēt ar KTM, var vismaz uz veikalu aiziet un nopirkt kādas rezerves daļas. Man jau labāk patīk braukt ar četrtaktnieku, tagad jau tam nav sliktāka jauda, uz divtaktnieku nedomāju pāriet."

Motokrosā ar blakusvāģiem varot sekmīgi braukt līdz visam 35 gadiem un Kaspars Stupelis atzina, ka šogad viņa ekipāžai arī vēl mērķis pacīnīties posmā par pirmo piecinieku, ja ne pjedestālu.

Informāciju sagatavoja:
LTV Sports