Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:129, Did:0, useCase: 3
Autors: Matīss Kleinbergs

″Šeit ar F1 formulām neapdzīt pat F2 mašīnas″ – Monako GP atziņas

Aizvadītajā nedēļas nogalē norisinājās slavenais Monako F1 posms. Lai gan šoreiz FIA bija sarūpējuši noteikumu izmaiņas, cerot veicināt aizraujošākas sacīkstes, rezultāts lielā mērā bija ierastais. Tiesa, sacīkšu gaitā tika izmantotas gana apšaubāmas taktikas. Par tām un FIA mēģinājumiem eksperimentēt ar riepām jaunākajā rubrikas ″Iepriekšējā GP atziņas″ rakstā.

″Anti-F1″ un neizdevušās noteikumu izmaiņas

Ar cerību sacīkstes padarīt interesantākas, FIA pirms Monako nāca klajā ar noteikumu izmaiņām – kalendāra īsākajā trasē pilotiem ir jāizmanto vismaz trīs riepu komplekti, paturot prātā jau ierasto noteikumu par vismaz divu dažādu cietību riepām. Citiem vārdiem sakot, braucējiem pitstopos bija jādodas vismaz divas reizes.

Tiesa, ieskaitīta tiktu arī riepu nomaiņa zem sarkanā karoga. Tieši uz šādu scenāriju, braucot pa priekšu ar vienu vizīti ″boksos″, cerēja Makss Verstapens, kurš pēc sacīkstēm divu pitstopu noteikumus nosauca par bezjēdzīgiem.

″Varbūt nākamgad varētu braukt ar četriem obligātajiem pistopiem. Šeit tāpat nevar sacensties, līdz ar to nav svarīgi, kādi noteikumi tiek ieviesti. Vienalga – viens vai 10 pitstopi. Sacīkšu izskaņā manas riepas bija pilnībā nodeldētas, bet tik un tā neviens mani nespēja apdzīt. Mūsdienās šeit ar F1 formulām neapdzīt pat F2 mašīnas,″ kalendāra, iespējams, slavenāko trasi kritizēja Verstapens.

Šie noteikumi gan pavēra durvis komandu stratēģijai, ko pēcāk kritizēja paši piloti. Ja abi vienas komandas braucēji viens otram bija daudz maz blakus, tad viens no viņiem apzināti samazināja ātrumu, lai kolēģim izkārtotu pārsvaru, ar ko viņš pēc pitstopu apmeklējuma nezaudētu pozīciju aizmugurē braucošajiem citu komandu pilotiem. Tad abi vienas komandas braucēji samainās vietām un iepriekšējais stāsts tiek atkārtos.

Tieši šādu stratēģiju piekopa ″Williams″. Aleksandrs Albons pēc sacīkstēm ar paveikto trasē nebija pārlieku lepns.

″Man tas nepatika. Nedomāju, ka arī Karlosam šāda stratēģija gāja pie sirds. Šādi negribam sacensties. Galu galā, tā bija taktiska spēle. ″Racing Bulls″ to uzsāka, līdz ar to mēs zinājām, ka arī mums šādi jārīkojas. Tā rezultātā izveidojās haotiskas sacīkstes. Izklausīsies jocīgi, bet grūti saglabāt koncentrāciju, kad brauc tik lēni,″ sacīja Albons.

Piemēram, savulaik Itālijas futbolā piekoptā tendence spēlēt no aizsardzības izpelnījās ″anti-futbola″ stereotipu. Monako mēs pieredzējām ″anti-F1″, jo formulu būtība ir trasē braukt pēc iespējas ātrāk.

Kā piemēru izvēlēsimies 47. apli, kad Albons sāka audzēt atstatumu gaidāmajam Sainsa pitstopam. Albona apļa laiks bija 1:19,173, bet tobrīd ātrākais vīrs trasē bija Oskars Piastri, uzrādot apļa laiku 1:14,092. Tātad, Albons aplī bija vairāk nekā piecas sekundes lēnāks par līderu grupas pilotu.

F1 kvalifikācijā joprojām ir 107% likums. Protams, mūsdienās, tas vairs reāli nav pielietojams, jo atstatumi starp komandām ir salīdzinoši mazi. Šī noteikuma ideja ir tāda, ka pilots, kura apļa laiks sastāda 107% no vadošā braucēja uzrādītā laika, netiek pielaists sacīkstēm.

Piemēram, ja pilots X ir kvalifikācijas līderis un apli veica 100 sekundēs, tad pilots Y, kurš trasi nobrauca 107 sekundēs, svētdien var atpūsties.

Pēc Monako gribētos teikt, ka līdzīgs noteikums nepieciešams arī sacīkstēs. Augstāk aprakstītajā aplī Albons knapi ierakstītos 107% likuma robežās, jo viņa apļa laiks bija par 6,8% lēnāks nekā Piastri veikums.

Tikpat labi šo likumu varētu samazināt līdz 105% vai 103%. Kā izvēlēties apļa laiku, kuru ņemt par piemēru? Viens variants būtu optimālā laika aprēķināšana katram apli, izmantojot simulatora palīdzību.

Sodiem šajā gadījumā vajadzētu būt ārkārtīgi bargiem. Pirmais lēnais aplis – brīdinājums, otrais aplis – 10 sekunžu sods pitstopos bez iespējas nomainīt riepas (″drive through″), kas jāizcieš, piemēram, trīs apļu laikā. Savukārt trešais lēnais aplis – iespēja priekšlaicīgi doties uz jahtas dzert alu jeb melnais karogs.

Protams, tādā gadījumā tiesnešiem pastiprināti būtu jāmonitorē, kurš pilots tad apzināti kavē pārējos, bet tas, visticamāk, būtu izdarāms. Jā, protams, tas nozīmē vairāk darba tiesnešiem, bet šādas stratēģijas var tikt piekoptas vienu vai divas reizes gadā.

Kopumā jāteic, ka Monako ir zināma veida F1 sāpju bērns. Tā ir slavenākā trase kalendārā, bet reizē tur allaž tiek aizvadītas sacīkstes gandrīz bez apdzīšanas manevriem.

Fani cer, ka nākamgad, kad formulas būs mazākas, apdzīšanas manevri Monako varētu atgriezties. Pirmkārt, Monako nebija apdzīšanām bagāta trase pat šā gadsimta pirmās desmitgades vidū, kad formulas bija par aptuveni 40% mazākas nekā pašreizējie ″kuģi″. Otrkārt, 2026. gada formulas nemaz nebūs tik ievērojami mazākas par šā gada bolīdiem. Paredzēts, ka to garums būs par 20 centimetriem īsāks, bet platums samazināsies par 10 centimetriem...

Varbūt vienkārši ″jāiztaisno″ ar gaiši zilo apli apvilktā trases daļa un tunelī jāatgriež DRS? Visticamāk, šajā piedāvājumā ietilpst vismaz pieci dažādi drošības riski. Pie tam, klasiķi teiks, ka šī ir slavenākā Monako trases daļa. Jāteic, ka šādam apgalvojumam nāktos vien piekrist.

Riepu variācijas

Iespējams, īpašo noteikumu un lēnās braukšanas ″putrā″, kāds palaida garām faktu, ka Monako bija pieejams jaunais C6 cietības riepu komplekts. Pirmoreiz šāds riepu komplekts parādījās Imolas GP, bet tur tas lielā mērā cieta fiasko, jo komandas treniņbraucienos šīs riepas pasludināja par gandrīz neizmantojamām.

Jāatgādina, ka mūsdienās riepu cietības tiek mērītas skalā no C1 (cietākās) līdz C6 (mīkstākās). Līdz ar to ″Pirelli″ šajās sacīkstēs izmēģināja pašas mīkstākās riepas. Imolā komandas sūdzējās par šo riepu īso mūžu un problēmām ar saķeri, bet Monako ir Monako – tur reprezentatīvus datus neiegūt.

Kāpēc norit šāds eksperiments? FIA sadarbībā ar ″Pirelli″ ir iecerējuši tā saucamo riepu cietības izlaišanu (″compound skip″). Tas nozīmētu, ka uz konkrēto posmu tiek atvestas trīs riepas (cietā, vidējā un mīkstā), bet, piemēram, cietā riepa konkrētajā posmā ir C2, savukārt, vidējā un mīkstā ir attiecīgi C4 un C5. Tā rezultātā starp konkrētā posma cieto un vidējo riepu būtu lielāka atšķirība gan izturībā, gan apļa laika izteiksmē.

Lai šādus noteikumus pilnvērtīgi ieviestu, nepieciešamas vismaz sešu dažādu cietību riepas. Tālāk seko nākamais jautājums – kāpēc nepieciešami šādas izmaiņas?

Tāpēc, ka mūsdienās mīkstās riepas sacīkstēs teju netiek izmantotas, bet starp vidējām un cietajām riepām ir pārāk maza starpība apļa laika izteiksmē. Ja cietā riepa būtu tiešām cietāka un, piemēram, sekundi aplī lēnāka par vidējo, tad pavērtos durvis interesantākām stratēģijas cīņām, kas pēdējos gados tomēr kļuvušas visnotaļ standartizētas.

Vilšanās: ″Aston Martin″ dzinējs

Slavenais spāņu pilots pirmo un līdz šim pēdējo reizi sezonu bez punktiem noslēdza savā pirmajā gadā pie F1 stūres. Šosezon ir aizvadīti jau astoņi posmi, no kuriem divos piloti trasē devās arī sprinta sacīkstēs, bet Fernando Alonso pie punktiem vēl nav ticis.

Kamēr Lānss Strols iekrājis jau 14 punktus, Alonso nomocījušas gan tehniskas problēmas, gan, savu reizi, arī paša kļūdas. Monako kvalifikācijā Alonso ierindojās augstajā sestajā vietā, radio komunikācijā apgalvojot, ka viņam ļoti patīk braukt šajā trasē. Izcīnītā sestā vieta pārtapa par piekto pozīciju pēc tam, kad Luiss Hamiltons par Maksa Verstapena bloķēšanu saņēma trīs starta vietu sodu.

Un tomēr Alonso iekrāto punktu ailē joprojām atrodams skaitlis, ar ko matemātikas pamatlikumi neatļauj veikt dalīšanu. Šoreiz pievīla tehnika.

″Sacīkstes bija sarežģītas, jo līdz ar 15. apli mums nebija dzinēja elektronikas daļas. Tas nozīmē 160 zirgspēku deficītu. Monako jaudas zudums nav tik svarīgs, līdz ar to spējām ilgu laiku noturēt sesto vietu, bet pēcāk dzinējs apstājās,″ uz neveiksmīgo Monako GP atskatījās Alonso.

Lai gan aizvadīta tikai trešā daļa sezonas, šī Alonso bija zelta iespēja nodrošināt pirmos punktus. Zelta iespēja, kas vēlreiz var neatnākt.

Rubrikas ″Iepriekšējā GP atziņas″ izskaņā allaž tiek izcelti trīs piloti, kuri konkrētajā posmā demonstrēja spilgtāko sniegumu. Ņemot vērā Monako GP specifiku, izcelt kāda pilota sniegumu ir neiespējami, bet uzslavas Lānsam Strolam par šo apdzīšanas manevru:

Izmantotie resursi:
https://www.racefans.net/2025/05/26...
https://www.autosport.com/f1/news/why-the-monaco-gp-pitstop-rule-didnt-work-due-to-the-major-problem-f1-cannot-fix/10726924/#:~:text=%E2%80%9CMaybe%20next%20year%20we%20can,stops%20%E2%80%93%20it's%20all%20the%20same
https://www.formula1.com/en/latest/...
https://www.formula1.com/en/latest/...
https://www.formula1.com/en/latest/...

Nobeigumā, kā ierasts, jautājums lasītājiem:

Vai Monako GP jāpaliek F1 kalendārā?

  • 59

  • 67