Kārkliņš: "Rallijs ir mans sapnis"

Jau ziņojām, ka Cēsu rallija otrās dienas pirmajā posmā Kārkliņš kopā ar stūrmani Jāni Krastiņu lielā ātrumā nobrauca no ceļa un ar šofera pusi ieskrēja kokā, kā rezultātā pilots guva smagas traumas. Lai arī sākotnēji viņš tika nogādāta Cēsu rajona slimnīcā, nedaudz vēlāk Cēsu rajona slimnīcā ieradās Valsts Katastrofu medicīnas centra (KMC) speciālisti un nogādāja cietušo pilotu uz Rīgu, kur viņš turpināja ārstēties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā. Pēc tam pilotu pārveda uz rehabilitācijas centru Vaivaros.

Tu esot jau braucis treniņā? Kāda ir sajūta?
Patīkama, forša. Sākumā gan apgriezos kādas piecas reizes pa trasi braucot.

Kādā trasē?
Ropažos, trasē 333, uz asfalta. Piecos pirmajos apļos mašīna griezās… Bet tētis teica, lai cenšos tā normāli izbraukt, un beigās jau viss bija kārtībā. Aizgāja bez apgriešanās.

Vai tas nozīmē, ka jau atsāksi nopietnus treniņus?
Šobrīd ir tā, ka es zinu, kad ātrums iet pāri 120 km/h, tad nevaru pietiekami droši pārvaldīt mašīnu. Nav vēl reakcijas ātruma, tas atnāks tikai ar laiku. Bet trasē Ropažos pa slapju asfaltu līdz 100 km braucu, nu slīdēja jau, bet tas man nesagādāja problēmas. Ar priekšpiedziņas mašīnu pa grants posmu pamēģināju ar kādiem 140, nu… tad esmu uz robežas. Es nezinu, kā būtu braucis šonedēļ, trenējos iepriekšējā.

Vai reakcijas ātrumu bremzē veselība vai treniņu trūkums?
Veselība. Daktere teica, ka pēc Jaunā gada ar to vajadzētu būt kārtībā. Tas ir laika jautājums.

Un kā citādi ar veselību? Vai, nav problēmu?
Viss kārtībā. Esmu 2. kursā. Palēnām kārtoju arī pagājušā gada parādus, to, ko nevarēju izdarīt jūnijā. Viss ir normāli. Uz skolu eju kājām apmēram 15 minūtes, tā ir tuvu dzīvesvietai, nav jābrauc ne ar trolejbusu, ne tramvaju. No rītiem ceļos pēc septiņiem, skola sākas 8.20. Šogad mācos cītīgi, gribas būt sekmīgam, citas iespējas jau nav. Nevar zināt, kā dzīve iegrozīsies. Ja nevarēšu pelnīt naudu ar ralliju, būs jāmācās augstskolā.

Kad tu pirmoreiz piesēdies pie stūres pēc avārijas?
Kādu nedēļu pēc Vaivariem, kad psiholoģe teica, ka varu braukt. Psiholoģe sacīja, lai sākumā braucu pa laukumu, ne starp mašīnām. Pirmajā reizē, kad uzsāku, par daudz gāzi uzdevu, tā jocīgi, protams, bija. Bet, kad es kādus piecus apļus izbraucu, tētis teica, ka nav ko vairāk ņemties, braucam uz mājām. Tā arī aizbraucu, nebija nekādas vainas. Tagad jau stūrēju pats uz Rīgu un pa Rīgu, vedu mammu, tā kā viss kārtībā. Ārsts domā, ka maijā, jūnijā varēšu braukt sacensībās.

Tas būs jau Kurzemes posms. Ar Gulbeni, 1. posmu, nesāksi?
Nē, nē. Palēnām, palēnām jādabū atpakaļ tas, kas bija, un tad jāskatās, kas un kā. Katrā ziņā pret ralliju izturēšos nopietnāk. Pirms avārijas bija citādāk. Nu ir gads vējā, jāstrādā nopietni.

Bet domu par braukšanu neesi atmetis?
Protams, ka ne. Nenāk ne prātā. Es gribu braukt. Man tas patīk, tas ir mans sapnis.

Braukt jau var arī kādā mazāk riskantā veidā. Autokrosā, piemēram.
Nē, kross man nepatīk, un tur nav arī iespēju. Man rallijā ir tālāki mērķi, ko gribu sasniegt. Ja varēšu – braukšu, ja ne… Nu, kā būs lemts, tā būs.

Vai psiholoģiski tev nebūs grūti?
Domāju, ka ne, jo es avāriju neatceros. Neatceros pirms Cēsu rallija kādu mēnesi. Pirms tam bija Talsu posms, no tā arī sākumā neko neatcerējos, tad atausa daži pilsētas posmi, bet no Cēsu rallija – neko. Automašīnā bija kamera. Nākamnedēļ, iespējams, stūrmanis man parādīs ierakstu. No ārpuses arī laikam kaut ko varēs redzēt. Tad varēšu izpētīt visu smalki un kārtīgi. Videoierakstu esmu redzējis, draugi bija nofilmējuši. Skatījos kā filmu, no malas, it kā nebūtu es. Apmēram 20 cm pietrūka, lai aizbrauktu garām tam kokam… Iznāca tā kārtīgi…

Par tevi ļoti daudzi raizējās, centās palīdzēt.
Jā, ārsti teica, ka nodoto asiņu pieticis daudziem cilvēkiem. Liels, liels paldies visiem! Bet no Stradiņiem atceros tikai vienu momentu, kad ienāca filmētājs, varbūt tāpēc, ka kamerā visu redzēju. Bet tā es neatceros pat to, kā istaba izskatījās. Atcerēties sāku tikai Vaivaros. Bet arī tad bija tādi brīži... Nu, piemēram, reiz atbrauca pie manis draugi, parunājāmies, un tad viņi teica, ka brauks uz Lido paēst. Un es saku: "Pagaidiet, es braukšu jums līdzi!", kaut arī tobrīd vēl nestaigāju. Arī Stradiņos, kad pārinieks Krastiņš pavēstījis, ka tūlīt ienāks filmētājs, es esot teicis: "Pagaidi, es iešu nomazgāties."

Izmantotie resursi:
tvnet.lv