Motosportisti: "Ķeguma posms bija kas īpašs"

Visi vienprātīgi atzina, ka Ķeguma posms bijis kas īpašs. Tā kā visi šie sportisti otrdien jau startēja sacensībās Igaunijā, šoreiz "Sporta studija" tika ierakstīta pirmdienas vakarā.

Lauris Freibergs: "Es jau gadus desmit esmu braucis pasaules čempionāta posmos dažādās valstīs, arī Japānā. Tagad pasaules čempionāts notiek tepat Latvijā, Ķegumā, soļa attālumā, pēdējā brīdī tas vēl bija kas neticams. Vēl sestdien braucu treniņā un apmulsu – tepat brauc Kairoli un citas pasaules zvaigznes. Tā ir fantastika, ka pasaules čempionāts MX 1 notiek Latvijā, nekā augstāka motokrosā nav."

Ivo Šteinbergs: "Šo posmu jau gaidīju visu sezonu, šķita vēl tālu – tikai desmitais posms. Savas smiltis jau bija, bet trase pārtaisīta un arī mēs nebijām braukuši jaunajā veidolā. Tomēr tā mājas sajūta jau bija, līdzjutēju klātbūtne vien ko deva."

Matīss Karro atzina, ka viņam sagatavošanos Ķegumam izbojājusi trauma: "Atbraucu sestdien un vēl negāja tik labi, bija ķibeles ar tehniku. Svētdien visu salaboja, pārdomāju dzīvi un bija jau labāk. Fanu atbalsts noteikti palīdzēja, dzirdēju, kā fani kliedz."

Lauris Freibergs teica, ka viņam desmit gadus atpakaļ pasaules čempionāta posma sarīkošana blakusvāģiem arī nelikās reāla, kur nu vēl solo klasēs. Organizācija bija laba, kaut biļetes ļoti dārgas Latvijas apstākļiem. "Noteikti gan vajag lielākas parkošanās zonas faniem, bija drusku par maz. Ļoti lieli līdzekļi ieguldīti, kaut kā jādabū atpakaļ nauda, tāpēc biļetes dārgas, varēja tās pārdot lētāk, īpaši dižķibeles laikā. Daudzi vienkārši nevarēja atļauties atbraukt. 20 tūkstoši skatītāju Latvijai nemaz nebija tik daudz. Gaidīja varbūt kādus 50 tūkstošus – ja cena būtu mazāka, varbūt arī sanāktu."

Ko nozīmē braukt pasaules čempionātā kopā ar visiem labākajiem aptuveni 40 minūtes trasē? Matīs Karro: "Tas ir tiešām traki. Brauc startā, ir spēks, cīnies lai tiktu augstāk un pēkšņi kaut kad visi spēki izsīkst. Tad jādomā, kā vispār tikt līdz finišam. Es pats tikko pēc traumas , piecas sešas nedēļas nebiju braucis ar moci, spēki izsīka. Skriešana, braukšana ar velosipēdu tomēr nav tas pats. Es domāju, ka kopumā nostartēju ļoti labi un esmu priecīgs par šo rezultātu."

Visi atzina, ka Latvijā varbūt pēc grādiem nav tik karsts kā daudzviet citur, bet liels gaida mitrums un to spiedienu jūt. Matīss Karro pēc brauciena bija gluži vai bez spēka, to varēja redzēt arī "Sporta studijas" skatītāji nofilmētajā sižetā. Matīss par pasaules čempionāta formātu: "Latvijā jau vispār daudziem grūti pierast pie šādas slodzes, jo pie mums parasti brauc 25 minūtes, pasaules čempionātā ir 35 minūtes plus divi apļi. Treniņos var braukt arī 40 minūtes, bet sacīkstēs kopā ar spriedzi tas ir pavisam savādāk. Jābrauc daudz sacīkstēs un tad pieradīs."

Līdzjutēji bija uzdevuši jautājumu, vai arī Dāvis Līvs drīz nevarētu braukt MX1? Lauris Freibergs atbildēja, ka braukt jau no mūsējiem varētu daudz, bet viss atkarīgs no finansēm un rūpnīcu komandās nav jēgas ņemt sportistus no mazas valsts, tirgus ir ierobežots. Tā savulaik bijis ar viņu pašu. "Mēs jau Ķegumā kopā deviņi Latvijas sportisti braucām un tas ir ļoti liels skaitlis. Bet lielajām komandām vienmēr labāk paņemt kādu francūzi vai tamlīdzīgas valsts pārstāvi, jo varēs vairāk močus pārdot."

Ivo Šteinbergs tagad brauc pašmāju komandā, pirms sezonas viss izskatījās cerīgāk, bet tagad finansu krīze nedaudz ietekmējusi nodomus. Ivo gan atzina, ka atlikušos posmus vēl paredzēts nobraukt, kaut uz Brazīliju gan laikam nav reāli aizbraukt. Daži vēlējās dzirdēt, vai vieglāk braukt ar MX 1vai MX 2 klases motociklu? Matīss Karro:

"Vieglāk jau tomēr braukt ar MX 2, motociklu jauda ir mazāka, var vairāk pārvaldīt braucamo. Turklāt mēs braucam pirmie, kad startē MX1 , trase jau vairāk izsista." Matīss tāpat piebilda, ka vieglāk ir lielo rūpnīcu komandu braucējiem, jo daudz palīgu, labākas un vieglākas detaļas, vairāk iespēju ko izmēģināt. Mazajiem jau esot grūti cīnīties ar tādām komandām.

Lauris Freibergs vēl atzina, ka šis bijis organizācijas ziņā viens no pieciem labākajiem posmiem, kurā savā karjerā viņam nācies startēt: "Cik vien satiku bijušos paziņas, visi bija sajūsmā – sportistu novietnes ļoti augstā līmenī, zālīte, ūdens. Elektrība, tualetes , dušas. Tāpat augstā līmenī pati trase un starta zona .Ceru, ka šogad Ķegums dabūs balvu par sezonas labāko posmu!"

Ķeguma trase pretendē arī sarīkot 2014. gada Nāciju kausu un tad tajā varētu redzēt labākos trīs braucējus no katras valsts. Tāpat solo klases čempionāts ieplānots arī nākamajos divos gados, taču īstas garantijas par to neesot. Tā intervijā atzina galvenais rīkotājs Salvis Freimanis. Nepietiekot naudas un vajagot valsts atbalstu. Cits jautājums vai valsts spēs iedot un vai valstij vispār jāatbalsta tehniskie sporta veidi?

Raidījuma beigās sportisti vēl pastāstīja, kā norit treniņu process dažādās komandās. Tā atšķirība no mazajām un lielo rūpnīcu komandām ir tāda, ka lielajiem parasti ir arī atsevišķi braukšanas treneri, kamēr pārējiem tikai fiziskās sagatavošanas speciālisti.

Matīss Karro sacīja, ja arī viņš laikam nebraukšot uz tālo Brazīlijas posmu, kaut startē rocības ziņā bagātākā angļu komandā: "Sākumā jau mums bija tāds plāns, ka startēsim visos posmos un ja labi ies, brauksim arī uz Brazīliju. Man bija trauma, vairākus posmus izlaidu un tāpēc nav jēgas tur skriet, tomēr ļoti tāls ceļš. Šis man ir pirmais pilnais gads pasaules čempionātā, tāds mācību gads un beigās gribētu būt labāko 20 skaitā kopvērtējumā. Vēl jāpacīnās un jādabū punkti, jo pašlaik vēl drusku pietrūkst."

Lauris Freibergs atzina, ka viņš faktiski jau aizgājis no lielā motosporta un Ķegums bija tikai tāda īslaicīga atgriešanās. Lauris Freibergs: "Šogad jau man galvenais iejusties šajā apritē, pierast pie ātruma un braucējiem, tad jau nākošo gadu varēs izvirzīt kādu noteiktu mērķi."

Informāciju sagatavoja :
LTV Sports