Izmaiņas BMX trasē sagādā galvassāpes arī latviešiem
Ieradusies Londonā un aizvadījusi pirmos treniņus, Latvijas BMX komanda secinājusi, ka olimpiskā trase ir citādāka, nekā bija gaidīts iepriekš. "Pagaidām nevar salikt visu kopā," atzinās BMX komandas treneris Ivo Lakučs.
"Trase ir ātra un asa. Pagaidām nevaram atrast vidusceļu. Mazliet savādāks ir starta kalns - metru zemāks nekā standartā. Līdz ar to (līdz pirmajam tramplīnam - aut.) nav tie minieni, sanāk, ka vajag mīt ar otru kāju. Līdz ar to nevar saprast, kas un kāpēc, tāpēc sākas uztraukumiņš," Lakučs gan norādīja, ka arī citu valstu sportisti saskaras tieši ar tādām pašām problēmām. ''Problēmas ir daudziem - iet kā pa viļņiem. Startā pietrūkst viena miniena un līdz ar to - nesanāk. Latvijā startu speciāli atstrādājām, bet tagad pēkšņi liekas, ka kaut kas nav riktīgi.''
Par spīti tam Lakučs pauda pārliecību, ka līdz kvalifikācijas sacensībām trešdien pēcpusdienā visam vajadzētu būt kārtībā. ''Sākumā kā vienmēr ir grūti, jāpiešaujas pie daudzām detaļām. Uztraukumiņš jau arī ir. Vēl ir jāpieliek. Ar daudzām lietām vēl netikām galā. Taču pirms kvalifikācijas esmu mierīgs. Visam jābūt labi. Pārējā trase sanāk labi. Arī sadzīviski viss ir ideāli. Atliek tikai rādīt savu labāko sniegumu."
Runājot par uztraukumu, no ārpuses tas neesot pamanāms, izteicās Lakučs. "Bet iekšā tas ir, jo visi grib nobraukt labi, parādīt labu sniegumu. Nebūs jau pirmā reize. Ja godīgi, mani (patīkami - aut.) pārsteidz puiši, kuriem šīs būs pirmās olimpiskās spēles. Tas, ka viņi uzklausa, uzticas un nemaz tik ļoti nestreso. Būs labi!" treneris saglabāja mieru.
Treniņos no malas mierīgs izskatījās arī olimpiskais čempions Māris Štrombergs, kuram jānes gana smaga atbildības nasta. ''Ir jau dienas, kad man pārmet, ka esmu nervozs, bet tā pa lielam jūtos mierīgs. Ko tur nervozēt - jāiet ārā un jābrauc par simts procentiem!" sacīja valmierietis.
Kad Māris tika aicināts salīdzināt Londonas olimpiskās spēles ar piedzīvoto Pekinas olimpiādē pirms četriem gadiem, viņš pārsteidza ar tiešumu. "Tas ir mans personiskais viedoklis, bet Ķīnā bija foršāk - ciemats, trase, arī tas, kas un kā notika apkārt trasei. Arī laika apstākļi un UCI (Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība - aut.) čaļi ap trasi. Te viss ir stingrāk, piekasās pie katra sīkuma. Var jau saprast, tās ir olimpiskās spēles, taču Ķīnā atmosfēra bija brīvāka. Te pamatīgi ņem priekšā.''
Žurnālistu pamudināts, Māris pieskārās arī laika apstākļu tēmai. Skaidrs, ka lietainā un vējainā Londona šajā ziņā nevar skrieties ar saulaino Kaliforniju. "Es jau biju Latvijā...'' viņš nosmej. "Pie mums jau arī laika apstākļi ir diezgan angliski."
Un visbeidzot par trasi. "Lēnām jāieskrienas. Šodien (raugi, otrdien treniņā - aut.) jau bija daudz labāk, bet vēl darbs ir darāms, vēl pie šādām tādām lietām ir jāpiestrādā," neslēpa Štrombergs. Par izmaiņām starta kalnā viņš sacīja sekojoši: "Pa lielam tas neietekmē. Tas ietekmē pirmajā treniņā, prasa laiku, lai pierastu, bet neviens jau nav pieradis. Citam tas prasa ilgāku laiku, citam izdodas ātrāk. Bet starta kalns ir citādāks, tas tiesa. Rubenē pie tā kalna trenējāmies divus mēnešus. Atbraucām šeit - braucam lejā, un ir pavisam savādāk. Tas prasa laiku."
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]