Kā top Latvijas hokeja izlases fiziskās sagatavotības plāns un ēdienkarte?

Ir fiziskās sagatavotības treneri, kuri stāsta, ka savu darbu vērtē pēc skaņas – kā slidas treniņā griež ledu. Kādi ir tavi personīgie indikatori?
Ir dažādi subjektīvie rādītāji. Komunicē ar masieriem, kāds ir muskuļu tonuss – vai muskulis ir ciets, vai tas ir elastīgs. Tas parāda, vai muskulis ir pilnībā atjaunojies, vai tomēr iekšā vēl ir sasprindzinājums un slodze. Kad taisām ātruma vingrinājumus un lēcienus, redzi, kā notiek atspēriens – cik ilgi uzkavējas uz zemes, vai ātri tiek augšā. Daudz izmantoju arī psiholoģisku lielumu – sportistu pašsajūta, sajūtas uz ledus skriešanas vingrinājumos, atjaunošanās līmenis nākamajā dienā. Uz 110% gan uz to nevar paļauties, jo tas ir subjektīvs rādītājs. Taču ir lietas, kas jāņem vērā un jāieklausās spēlētājos.

Uz ledus bijušas divas testu dienas. Kas iekrita acīs?
Testos varam novērtēt komandas kopējo stāvokli un saprast, vai komanda ir palikusi ātrāka. Varam paskatīties un salīdzināt no gada uz gadu. Ātruma vingrinājumi parāda, kas notiek ar ātrajām muskuļu šķiedrām – atjaunojušās vai tomēr ir noguruma fons. Tas ir rādītājs, pēc kura varam plānot slodzes. Tāpat varam paskatīties, kā spēlētāji, kuri pievienojušies vēlāk, ir iegājuši treniņu režīmā – vai viņi neuzkrāj pārāk lielu nogurumu. Mūsu galvenajam trenerim ir uzstādījums būt ātriem un dinamiskiem. Vienmēr, kad uztaisām testus, treniņu process pēc tam ir daudz kvalitatīvāks – testi sportistiem ir impulss, un viņi reaģē. Tā ir aktivizācija, nevis tikai pārbaudīšana.

Latvijas izlasē šodien ātruma testu diena pic.twitter.com/U5Zd8Wzv0V

— Ulvis Brože (@UlvisBrozhe) April 15, 2024

Hokejisti pie tevis nenonāk jūlijā vai augustā pēc labas vasaras atpūtas. Tu viņus saņem ar sasitumiem, savainojumiem, nogurumu. Cik daudz tev pašam nākas pielāgoties individuālām vajadzībām?
Ļoti nākas to ņemt vērā. Tajā pašā laikā – mums ir kopējais treniņu plāns. Zinām, kur vēlamies redzēt līknes, zinām savus mērķus. Katrai nedēļai ir savs mērķis. Mēs gribam, lai spēlētājs pēc iespējas ātrāk ieiet kopējā treniņu režīmā. Mērķis ir spēlētāju maksimāli ātri dabūt mūsu sliedēs, nevis koncentrēties uz to, kas bijis iepriekš.

Valda pārliecība, ka hokejisti gatavi doties laukumā un cīnīties par spīti jebkuram savainojumam. Esi strādājis arī pie citām izlasēm un sporta veidiem. Tas ir stereotips vai sakrīt ar realitāti?
Daļēji tas ir pārspīlējums. Mūsu mērķis vairs nav taisīt izdzīvošanas skolu, taisīt smagatlētikas vingrinājumus, kas saspiež mugurkaulu un norīvē locītavu virsmas. Mūsu mērķis ir izveidot maksimāli kvalitatīvu ķermeni, kas ar lielu ekonomiju var paveikt to pašu darbu. Ko nozīmē fiziskā sagatavotība? Kad to pašu darba apjomu vari paveikt ar mazāku enerģijas patēriņu. Līdz ar to pēc tam varēsi izdarīt vairāk.

Hokejam ir sava specifika – tas pieļauj spēlēšanu ar savainojumiem. Tas ir sporta veids, kas notiek uz slidām, uz ledus. Nav jālec, nav jāmaina virziens uz cietas virsmas, nav piezemēšanās. Tie ir aspekti, kas pieļauj spēlēšanu ar ceļgalu, potīšu, kādos gadījumos pat ar gūžas vai muguras lejasdaļas traumām. Protams, hokejs ir arī rakstura sporta veids. Jābūt gatavam uz daudz ko. Ripa ir smaga. Ekipējums aizsargā, bet – kad dabū ar ripu, tad ir arī sekas.

Jāsaka – ja citiem treneriem ilgākās darba stundas būs tieši pasaules čempionāta laikā, tad tu atšķiries, jo lielākais darba apjoms jāpaveic pirms došanās ceļā.
Tagad ir posms, kurā jādod ātruma injekcijas, lai viņi pēc tam būtu ne tikai labā formā, bet arī būtu pietiekami atpūtušies. Lai būtu paveikts gana liels apjoms un aktivizētas pareizās īpašības. Lai iegūtu fizioloģiskās izmaiņas, ir jātrenējas trīs un vairāk mēnešus. Tajā pašā laikā – mūsu rīcībā ir cilvēki ar ļoti attīstītu nervu sistēmu un adaptācijas spējām. Uz tā rēķina varam ja ne gluži apmānīt ķermeni, tad iedot pareizos impulsus. Pa gadiem ir sakrāta bāze, un tagad aktivizējam pareizās īpašības. Katram sagatavošanās posmam ir savi mērķi. Cerams, ka drīz baudīsim labus darba augļus.

Ja pieskaramies fiziskās bāzes tēmai – cik ilgi hokejists vasarā drīkst atpūsties, lai netiktu zaudēts pārāk daudz?
Daudzi individuālie sportisti taisa attrenēšanās nometnes, kurās iziet no slodzes. Samazināti apjomi, cita veida slodzes, citi sporta veidi. Kāds brauc ar riteni, kāds pludmalē spēlē volejbolu, tagad populāri ir spēlēt strītbolu, ņemot vērā olimpiskos panākumus. Mums DNS ir ieprogrammētas slodzes. Pilnīga atpūta nav vēlama ilgāk par desmit dienām. Savukārt būtisks fiziskās formas kritums notiek pēc trīs atpūtas nedēļām. Profesionāls sportists, kurš zina savus mērķus – viņam pat neienāks prātā ņemt ilgāku pauzi.

Kad vēl Latvijas izlasi trenēja Bobs Hārtlijs, bija populāri katru pavasari runāt par to, ka jaunie hokejisti fiziskajā attīstībā atpaliek no citu valstu spēlētājiem. Redzi pozitīvas izmaiņas?
Mums jāsaprot, ka kā nācija nobriestam vēlu. Tāpēc citreiz 25 gadus vecus spēlētājus saucam par jaunajiem.

Tas ir adekvāti?
Jā. Citos sporta veidos redzama tāda pati aina. Mums jābūt ārkārtīgi profesionāliem. Ja nobriesti vēlāk, tad vēlāk sasniedz sportisko līmeni, līdz ar to vajadzīga ilgāka karjera. Lai karjera būtu ilga, nepieciešama laba veselība. Labs režīms, precīzs darbs katru dienu. Jāiepazīst savs ķermenis. Maini klubus, mainās treneri, bet neviens tevi nepazīst tā, kā tu pazīsti pats sevi.

Šogad izlasē ir ļoti labs piemērs – Amerikas studenti, kuri ienesuši enerģiju un jaunas vēsmas. Redzam duālās izglītības pozitīvās sekas. Lai visu varētu apvienot, viņiem nepieciešams režīms. Tas lieliski atspoguļojas arī mūsu darbā. Vingrinājumos jādomā līdzi – nevari tikai mehāniski izpildīt.

Pasaules čempionāts ar savu ritmu nežēlo – pērn tās bija desmit spēles 17 dienās. Tas nozīmē, ka jāēd daudz un labi. Kāda izskatās Latvijas izlases spēlētāja ēdienkarte?
Uzturs ir ārkārtīgi svarīgs elements. Protams, izmantojam uztura bagātinātājus, jo citiem ir grūti apēst tik daudz, cik vajag. Kad vajag atjaunoties pēc slodzēm, uzturs ir viens no pamatelementiem. Pasaules čempionāta organizatori sastāda lielo ēdienkarti, ko mēs pārskatām. Esam mērījuši ķermeņa masas indeksus, un līdz šim ar to problēmas nav bijušas – vienmēr esam uzturējuši nepieciešamo svaru.

Cik kalorijas dienā apēd Latvijas izlases hokejists?
Tas atkarīgs no grafika. Ja nākamajā dienā ir spēle, tad vakariņās vajadzīgs palielināts ogļhidrātu daudzums. Jāēd tas, kas atjauno un palīdz uzkrāt enerģiju. Ļoti daudz ogļhidrātu. Sporta želejas, atjaunošanās dzērieni. Vidējā ledus treniņā sportists patērē ap 1000 kalorijām. Sausajā treniņā – šobrīd ap 200-300 kalorijām. Tās ir tikai aktīvās kalorijas.

Un spēles laikā?
2000 un uz augšu.

Pirms un pēc spēlēm – tie ir klasiskie makaroni?
Jā, ātrie ogļhidrāti. Pirmā pusstunda pēc slodzes – vielmaiņa ārkārtīgi ātri cenšas atjaunot patērēto enerģiju. Protams, sportistiem nav apetītes, tāpēc izmantojam sporta uzturu. Viesnīcā seko lielā maltīte. Hallē nemitīgi ir pieejamas uzkodas, notiek kaloriju un mikroelementu atjaunošana.

Redzēti hokejisti, kuri spēles laikā uz soliņa dzer kolu, citi pārtraukumos dzer marinētu gurķu sulu, lai izvairītos no krampjiem. Latvijas izlase ņems līdzi marinētus gurķīšus?
Pagaidām neesmu redzējis. Etiķi arī neviens nedzer. (Smejas.) Iztiekam ar sporta uzturu, želejām, saldinātajiem dzērieniem ar ogļihidrātiem.

Proteīns?
Jā. Tās pašas olbaltumvielas. Personāls miksē proporcijas – cik daudz ogļhidrātu, cik daudz olbaltumvielu. Olbaltumvielas vairāk domātas muskuļiem, ogļhidrāti – enerģijai.

Želejas neatšķiras no maratona skrējējiem?
Jā. Tas viss notiek jau starp periodiem. Izturības sportā saka – ja slodzē jāpavada vismaz stunda, tad vajag papildus uzturvielas. Šeit ir līdzīgi. Laiks, ko treniņos jāpavada slodzēs, ir diezgan ievērojams. Sākot jau ar 15-30 minūšu sagatavošanās daļu, kur sākam tērēt kalorijas. Tikai tad ir treniņš uz ledus, citreiz – divās daļās, un pēc tam ir svaru zāle, sausais treniņš.

Agrāk runāja: komanda atrodas zem slodzēm, tāpēc pārbaudes spēļu rezultāti var būt mānīgi. Tas ir aktuāli arī 2024. gadā vai vairs nē? Īpaši Šveices pārbaudes spēļu kontekstā.
Tas joprojām ir aktuāli, un tas ir viens no skaidrojumiem. Viens – slodzes. Otrs – mums bija garāks treniņu cikls, bijām bez pārbaudes spēlēm. Spēļu kondīciju var uztrenēt tikai spēlējot. Pievienojās vairāki hokejisti, kuri kādu laiku nebija spēlējuši. Bija redzams, ka uz otro spēli mobilizējāmies. Spēles pret Norvēģiju būs būtiskas. Mēs esam izdarījuši labu darbu. Lai varētu konkurēt ar lielajām nācijām, viena no panākumu atslēgām ir laba treniņnometne.

Izvēloties sastāvu pasaules čempionātam, Harijs Vītoliņš konsultējas arī ar tevi, interesējas par spēlētāju kondīciju?
Treneru istabā aprunājamies gandrīz pēc katra treniņa, dodu atgriezenisko saiti. Citreiz runājam jau pēc iesildīšanās – kāds noskaņojums, kā komanda kustās. Lai saprastu, kur komanda atrodas atjaunošanās līmeņa ziņā. Dalāmies ar informāciju, kurš labi strādā sausajos treniņos. Citreiz treneri paši uznāk augšā un paskatās – kuram ir labāka motora kontrole. Gribam vingrinājumus, kuros jāsaslēdz muskuļu ķēdes, nevis vienkārši jācilā svars. Lēmums par sastāvu, protams, ir treneru ziņā, bet komunikācija starp mums ir laba.