Brizgalovs: "Hokejisti uz PČ brauc arī labi pavadīt laiku, viņi izlasei neko nav parādā"
Bijušais Krievijas izlases un NHL vārtsargs Iļja Brizgalovs krievu medijiem sniegtajā intervijā aicinājis saprast, kādā noskaņojumā uz izlases spēlēm pasaules čempionātā ierodas NHL un KHL spēlētāji un no viņiem nevajadzētu pieprasīt kaut kādu parādu kārtošanu pret izlasi, bet novērtēt, ka viņi vispār tajā ir ieradušies.
"Vispār varētu taisīt ciet šo bodīti, lai spēlētāji pēc sezonas atpūšas un gatavojas nākamajam gadam savās komandās," sarunā ar "Championat.com" jokoja Iļja Brizgalovs, bijušais pasaules čempions Krievijas izlases sastāvā un Stenlija kausa ieguvējs, izsakoties par pasaules čempionātu hokejā, kas tradicionāli norisinās pēc klubu sezonas beigām un reti kad pulcē vadošo izlašu pašus spēcīgākos sastāvus.
Brizgalovs pats piedalījies trīs pasaules čempionātos, divreiz to darot pēc savas NHL sezonas beigām. Intervijā viņš vēlējās paskaidrot, ar kādu noskaņojumu hokejisti pārsvarā dodas uz pasaules čempionātu: "Citu izlašu hokejisti uz PČ atbrauc pavisam citā noskaņojumā – kopīgi pavadīt labu laiku. Tas kopumā ir lieliski, man arī patika atbraukt uz izlasi. Visi puiši savācas, aizbraucam kaut kur uz Šveici, visiem jautri, ir komandas vakariņas un joki visapkārt, patīkama atmosfēra."
"Galvenā problēma šeit tāda, ka mūsu valstī Krievijā uzskata, ka ne tikai spēlētāji, bet vispār visi cilvēki kādam ir kaut ko parādā," turpināja Brizgalovs. "Parādā valstij, izlasei vai vēl nezin kam. Neviens nekam neko nav parādā. Ja mani uzaicina uz izlasi un es piekrītu, protams, ka ne jau tāpēc, lai zaudētu, bet lai spēlētu un uzvarētu. Taču tajā pašā laikā vēlos arī labi pavadīt laiku, un nevajag man to atņemt."
"Saprotiet, neviens jau tur nepiedzeras tā, ka nevar nostāvēt," stāstīja Brizgalovs. "Puiši var atļauties kopā pacelt glāzi vīna vai pāris alus kausus, ticiet man, tas nekādi neietekmē tavu fizisko varējumu. Bet līdzjutēji runā, sak, alkoholiķi zaudēja, jo sadzērās. Kaut kādi senatnīgi uzskati mums. Cilvēki brauc uz izlasi pēc ilgas NHL sezonas, arī KHL nav nekāda saldā dzīve, tāpat "play-off" jāizspēlē, ar traumām jāspēlē, bet pēc tam jāsēž izlases nometnē. Es būtu priecīgs, ja saistībā ar izlasi atmosfēra būtu atslābinātāka. Taču līdzjutēji un žurnālisti visu laiku kaut ko raksta, kad tikai kāds tiek bārā pamanīts."
Brizgalovs 12 NHL sezonās piedalījās 465 spēlēs, kā arī trīs reizes pārstāvēja Krieviju olimpiskajās spēlēs, 2002. gadā iegūstot bronzu. 2010. gadā viņš tika iekļauts NHL sezonas otrajā simboliskajā izlasē, bet karjeru noslēdza pirms sešiem gadiem.
Izmantotie resursi:
https://www.championat.com/hockey/n...
[+] [-]
Bet nu varbuut tas tik es.
[+] [-]
Komandu sporta spēles vispār ir pilnas ar visādām nosacītībām un pieņēmumiem
Piem., es zinu, ko nozīmē, ja svarcēlājs paceļ par 20 kg vairāk kā konkurents, saprotu to viņu spēku samēr, bet ko nozīmē rezultāts basketbolā - 93:78? Vai kādus secinājumus var izdarīt hokeja 5:0 vienā vakarā, bet 1:2 otrā (spēlētāju sastāviem un norises vietai nemainoties)?
Protams, ka mēs katrs izvēlamies kā izklaidēties un kam ticēt. Vieni skatās kino, citi iet uz operu un tādā ziņā starpība nav aboslūti nekāda. Es pats sportu arī vairāk uztveru kā kaut kādu seriālu, kuram pasekot līdzi.
Mazliet komiski liekas, kad pieauguši cilvēki savā neslēptajā naivumā vai apzinātajā vēlmē ar šiem pieaugušajiem naivuļiem manipulēt sportošanai mēģina palikt apakšā visādus zemtekstus un krāmēt virsū visādus "momenta nozīmīguma" slāņus.
Jā, sportu ļoti bieži izmanto kā propagandas kanālu. Taču tāpat izmanto arī jebkuru citu izklaides industrijas žanru.
Starp citu, Latvija nekur baigi tālāk no Krievijas ar sporta uzvaru izmantošanu uz iekšu vērstajā propagandā (Kāpēc uz iekšu? Tāpēc, ka ārpusē tās nevienam nav interesantas) nav tikusi.
[+] [-]
[+] [-]
Jau pēc vārdiem,to bodīti vajag aizvērt,ar viņu var vairs nerunāt un neklausīties. Izrādās spēlēšana izlasē ir bodītes pārstāvēšana.
Labi ka vēl futbolā spēlētāji nav krituši tik zemu. Un neviens $$$ kauss nestāv blakus bodītei ar nosaukumu : Pasaules čempionāts futbolā ! Es jau biju nobijies,ka mēģinājums ar nosaukumu Super Līga sagraus arī futbola tradīcija. Patiess prieks ka naudas maisiem tas neizdevās !
[+] [-]
[+] [-]
Un tāpēc arī piemērs. Lai paceltu X kilogramus ir jāveic noteikts darba apjoms un arī paši rezultāti ir savstarpēji salīdzināmi kā vienu sacensību ietvaros, tā vēsturiski.
Savukārt tai pašā hokejā labuma mērvienība ir "gols", kura iegūšanai nav konkrētu priekšnoteikumu un arī tos īsti nevar salīdzināt (vismaz laika dinamikā noteikti).
Un beigu beigās sanāk tā, ka pasaule jūk prātā par to, kurš ir guvis vairāk šādu mistisku "golu", kas ir tikai kaut kāda ar savu daļu nejaušības, konkrētos, mākslīgi radītos apstākļos (to "golu" var gūt tikai pēc noteikumiem, nevis vienkārši kā sadomā) radusies nosacītība.
Neuzvar ne objektīvi stiprākais, ātrākais, veiklākais, gudrākais. Un kāpēc neuzvar? Jo tā ir spēle. Un kā pret spēli/izklaidi pret to arī jāatiecas.