Marenis: "Pirmajās maiņās būs citi. Man jābloķē metieni un jāspēlē aizsardzībā"

Biju ieguvis pārliecību un zināju, ko sagaidīt – galvenās atšķirības pirms un pēc "Dinamo" posma nosauca Marenis. Viņš marta sākumā atgriezās "Mogo" rindās, lai palīdzētu Latvijas čempionāta izslēgšanas cīņās. Uzbrucējs desmit mačos sakrāja 12 punktus, kļūstot par "play-off" rezultatīvāko spēlētāju, un palīdzēja "Mogo" otro reizi vēsturē iegūt titulu.

"Sezonas sākumā skraidīju kā traks, bet tad sapratu, ka no tā nav nekādas jēgas, jo vairāk atrados ārpus pozīcijas, nevis īstajā vietā. Noskrienies, atņem ripu, bet tad aizskrien tā, ka beigās pats nesaproti, kāpēc nekas nesanāca. Lēnām nomierinājos, un tad aizgāja," savu stilu pirms izsaukuma uz "Dinamo" komentēja Marenis. "Beigās jau zināju, ko sagaidīt. Ka varbūt jānomet apgriezieni, jo ir laiks padomāt, ir laiks pieturēt ripu."

Mareņa vārds ilgu laiku tika locīts strīda sakarā – lai gan Latvijas Hokeja federācija uzskatīja, ka uzbrucējs drīkst atgriezties "Mogo", finālā pretī spēlējošā "Kurbada" komanda bija pretējās domās. "To visu uztvēru ļoti vienkārši – ja ļaus spēlēt, tad spēlēšu, ja neļaus spēlēt, tad nespēlēšu. Man par to nebija jādomā. Varbūt kādam citam tas traucēja, bet man ne. Protams, to visu dzirdēju, bija nepierasti visu laiku redzēt savu vārdu ziņās, bet man par to bija vienalga," teica 26 gadus vecais hokejists.

Par sezonas noslēguma emocionālāko brīdi Marenis nosauca kausa pacelšanu virs galvas, savukārt no laukumā notikušajām lietām viņš izcēla vienu no pagarinājumiem, jo, spēlējot mazākumā, izdevies vienatnē nobloķēt četrus vai piecus metienus pēc kārtas. "Man pašam bija sajūta, ka mēs gribējām vairāk. Visi zināja, ka ir jāiet un jāizdara. Treneri pēc tam teica, ka viņiem pat nekas nebija jāsaka – ienāca ģērbtuvēs un sajuta to enerģiju. Varēja just, ka esam komanda."

Pirms kļūšanas par Latvijas čempionu Marenis bija izcīnījis četrus kausus – vienu Kanādā un trīs Amerikā, visus junioru līmenī. "Šis bija papildinājums jau tā labai sezonai. Neviens mums to nevar atņemt. Tas ir gods, ka mājās esi uzvarējis un pacēlis kausu," sacīja uzbrucējs, kura nākamais mērķis ir iekļūt Latvijas izlases sastāvā.

"Viss ir atkarīgs no paša. Jāsaglabā attieksme, nedrīkst sakāpt galvā un domāt, ka liks pirmajās maiņās un ka baigi spēlēšu. Skaidrs, ka tur būs citi hokejisti, kuri taisīs rezultātu. Pats līdz tādam līmenim vēl neesmu izaudzis. Man ir jāspēlē sava trešās vai ceturtās maiņas loma, jābloķē metieni, labi aizsardzībā jāspēlē. To daudzi treneri novērtē. Vienkārši ir jāstrādā," skaidroja Marenis.

Vēl viens veids, kā uzbrucējs, kurš aizvadīja 33 spēles "Dinamo" sastāvā, gūstot četrus vārtus un sakrājot piecus punktus, varētu ielauzties komandā, ir viņa skaļā balss. Ne velti pēc "Dinamo" sezonas beigām Marenis saņēma balvu kā labākais komandas biedru uzmundrinātājs. Izrādās, tas viss sācies tieši Latvijas izlasē.

"Novembrī bija turnīrs Minskā, un tur bija daudz jauno. Bobs [Hārtlijs] teica, ka mums ir jābūt pitbulu psiholoģijai – jācīnās, neatlaidība, nedrīkst dot pretiniekiem laiku, it sevišķi labākajiem spēlētājiem. Joka pēc ģērbtuvēs sāku riet, ja reiz pitbuli esam. Varēja just, ka jaunie ir uztraukušies. Gribēju pamainīt gaisotni – lai varam iet laukumā ar smaidu. Ka nav tik traki, ka tas ir tikai hokejs," stāstīja Marenis.

"Kad atbraucu atpakaļ uz "Dinamo", iemetu pirmajā spēlē pret Ņižņekamsku. Izlasē bija vairāki no kluba, un tad Oskars Batņa un Roberts Lipsbergs teica, ka vēl jāuzrej," atcerējās uzbrucējs. "Negribēju ienākt komandā un būt kaut kāds tur izlecējs. Tur ir veterāni un labi spēlētāji. Respekts un vieta ģērbtuvēs ir jānopelna ar darbu. Muti vērt vaļā vari tikai tad, kad esi pierādījis, ka vari godam iziet laukumā. Džeki aprada, un sezonas beigās jau prasīja: davai, Mareni, uzrej!"