Gudļevskis: "Manas cerības nav attaisnojusi neviena sezona"

Kristers Gudļevskis pirmās četras sezonas Ziemeļamerikā pavadīja Tampabejas "Lightning" sistēmā, tomēr priekšā bija gados jaunākais krievs Andrejs Vasiļevskis, kuram blakus vadība vēlējās redzēt pieredzējušu vārtsargu, nevis latvieti. Tādējādi Gudļevskis pagājušajā vasarā pievienojās Ņujorkas "Islanders", tomēr optimisms pagaisa un sezonas laikā pie izsaukuma uz lielo komandu tikt neizdevās.

"Manas cerības nav attaisnojusi neviena sezona. Kopumā sezona bija normāla, un uzskatu, ka kļuvu labāks un gudrāks vārtsargs, un tieši tās ir lietas, kurām jākoncentrējas," teica Gudļevskis. Viņš laukumā devās 37 mačos, tiekot galā ar 89,7% metienu. Sistēma Bridžportas "Sound Tigers" komandā bijusi vienkārša – uzvaras gadījumā aizvadīsi arī nākamo spēli, bet pēc zaudējuma paliksi rezervē.

Lai gan Ņujorkas "Islanders" ar 296 ielaistajiem vārtiem ieņēma pēdējo vietu Nacionālajā hokeja līgā un abi vārtsargi – Jaroslavs Halāks un Tomass Greiss – aizvadīja viduvējas sezonas, fārmkluba virzienā skatieni netika mesti. "Bija diezgan grūta situācija. Tikai vienu reizi sezonā bija izsaukums uz augšu, un tajā brīdī otram vārtsargam labi gāja. Tā kā bez variantiem," teica Gudļevskis. Viņa kolēģis Kristofers Gibsons tika pie iespējas laukumā doties astoņās spēlēs, un tas ir vairāk nekā Gudļevskis piecos Ziemeļamerikā pavadītajos gados kopā.

"Ja salīdzina to, kāds aizbraucu un kāds esmu tagad, tad tie ir divi dažādi vārtsargi. Augot nestrādāju ar vārtsargu treneri – kā mācēju, tā ķēru ripas. Ja šeit ar to varēja tikt cauri, tad Amerikā ar 76 spēlēm un mazajiem laukumiem jau bija mazliet sarežģītāk. Tāpēc man tas ceļš ir tik garš. Pierast pie tā visa un mainīt savu stilu – tikpat kā sākt visu no jauna," teica Gudļevskis.

"Jutu, ka sezonas beigās nebija enerģijas, un tad vajadzēja meklēt iespējas aizķerties, lai turpinātu sasniegt labus rezultātus. Tehnika ir lielākā iespēja, jo tikai ar fizisko sagatavotību izturēt visu sezonu ir ļoti grūti," pauda vārtsargs. Pirmajā sezonā Amerikas Hokeja līgā viņš tika galā ar 90,1% metienu, un šo rādītāju turpmākajos gados izdevies uzlabot tikai vienu reizi – 2016. gadā.

Šajā pavasarī ar Latvijas izlases vārtsargiem strādā Edgars Masaļskis, ar kuru Gudļevskis nesen uz pusēm dalīja vārtus. "Man patīk, kā viņš strādā. Viņš vēl pavisam nesen pats spēlēja, līdz ar to zina mūsdienu hokeju, visu virtuvi. Nezinu, vai vispār kādam ir tik daudz pasaules čempionātu. Domāju, ka Latvijas izlasei Edgars ir ļoti vērtīgs ieguvums." Tiesa, Gudļevskis piebilda, ka pagaidām nav bijis pārāk daudz laika un iespēju vārtsargiem uz ledus trenēties tikai pašiem.

"Ja godīgi, vēl nevaru saprast, ko organisms saka un cik šobrīd pulkstenis. Pilnībā neesmu aklimatizējies, bet esmu ceļā uz to. Nemaz nav slikti, ja pats jūties slikti un ir jāpārkāpj sev pāri, jāpiespiež sevi. Tas tikai palīdz," teica Gudļevskis, kurš aizvadīja vienu maču Slovākijā. "Nelikās, ka ir īstais laiks, kad spēlēt hokeju. Taču atrašanās ārpus komforta zonas – tas ir svarīgi. Spēles beigās arī nav viegli un nejūties labi, un tad ir jācīnās ar sevi."

Pirms rītdien gaidāmās pārbaudes spēles pret šveiciešiem Latvijas valstsvienība iemūžinās leģendārā vārtsarga Artūra Irbes pirmo numuru. Gudļevskis norādīja, ka atmiņā paliekošākā epizode saistībā ar Irbi viņam bijusi 2000. gada pasaules čempionātā izcīnītā uzvara pret mājiniekiem krieviem. "Atceros to spēli. Ne pārāk daudz, taču atceros. Un atceros, kā viņi tur jutās," teica Gudļevskis, kuram tobrīd bija septiņi gadi. "Jau biju iemīlējies hokejā."

Viņš kopā ar Irbi strādāja gan pagājušajā vasarā, gan vairākas reizes sazvanījies sezonas laikā. "Nevaru nosaukt nekādus konkrētus padomus, ko viņš ir devis, taču kontakts mums ir. Runājam ne tik daudz par tehniskajām lietām – vairāk par psiholoģisko pusi un par to, kā viņš tai lietai piegāja."

Gudļevskis sacīja, ka par nākotni pagaidām neesot domājis un ar aģentu vēl nav apspriedies. Viņš nevēloties nodarbināt sevi ar tādām lietām, jo vajag koncentrēties svarīgākajai lietai – pasaules čempionātam. Tomēr vārtsargs atzīst, ka sapnis un mērķis viņam nav mainījies. "Tikai ceļi var būt dažādi. Jāizdomā, kāds man tas būs. Mērķis nav mainījies. Ja izlemšu, ka vajadzīgs vēl viens gads fārmklubā, tad braukšu atpakaļ uz Ameriku. Pieriebies nav."