Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2873, Did:0, useCase: 3

Zviedrija uzvar slovākus un pakāpjas uz otro vietu grupā

Zviedrija uzvar slovākus un pakāpjas uz otro vietu grupā
Olivers Ēkmans-Lāšons gūst otros vārtus šajā spēlē.
Foto: AP/Scanpix

Pasaules čempionātā hokejā šodien grupu turnīra pēdējās spēļu kārtas mačos Zviedrijas valstsvienība Ķelnē ar 4:2 pieveica Slovākijas izlasi. Tikmēr B grupas cīņā Parīzē Baltkrievijas hokejisti ar 4:3 pārspēja Norvēģiju.

Zviedrija ātri iemet divus vārtus, slovākiem par labu nāk vārtsarga maiņa

Mača pirmajās minūtēs divas labas iespējas atklāt rezultātu bija slovākiem, taču ne Lukāšs Cingels, ne Marcels Haščāks neprata pārspēt Henriku Lundkvistu. Ko neizdarīja slovāki, to paveica zviedri – saņēmis piespēli no Niklasa Bekstrema, ripu vārtos ieraidīja Viljams Nīlanders. Arī pēc ielaistajiem vārtiem Slovākijas hokejisti turpināja uzbrukt, bet atdūrās pret Lundkvista mūri. Tikmēr Zviedrijas izlase atkal sodīja pretiniekus – uzbrukumam pieslēdzās aizsargs Olivers Ēkmans-Lāšons un ar atkārtotu metienu pārspēja Jūliusu Hudāčeku. Trešdaļas vidū zviedri par skaitliskā sastāva pārkāpumu palika četratā, tomēr slovāku vairākums rezultātu nedeva, bet pēc tā jau pasvīst nācās Hudāčekam. Interesanti, ka perioda beigās Zviedrija vēlreiz skaitliskā sastāva pārkāpuma dēļ palika mazākumā, bet arī ar otro mēģinājumu slovāki vairākumu neizmantoja.

Vēl pirms otrā perioda sākuma zviedri uzsāka diskusijas ar tiesnešiem par piešķirtajiem noraidījumiem, par to nopelnot vēl divas minūtes par spēles laika vilcināšanu un uz četrām sekundēm paliekot trijatā. Tikko Zviedrijas izlase bija izturējusi mazākumu, kad par bīstamu spēli ar augstu paceltu nūju uz sodīto soliņa devās Eliass Lindholms. Lai gan vairākums atkal netika realizēts, brīdi pēc tam Tomāšs Matušeks beidzot samazināja rezultāta starpību. Tomēr jau pēc nepilnas pusotras minūtes Deniss Everberjs pārsteidza slovāku vārtsargu, atjaunojot divu vārtu pārsvaru, bet Hudāčeka vietu vārtos ieņēma Jaroslavs Januss. Turpinājumā zviedriem radās vairākas labas iespējas palielināt pārsvaru, Bekstrems pat trāpīja pa vārtu stabu, tomēr pārspēt Janusu neizdevās.

Otrās trešdaļas pēdējā minūtē Zviedrija pirmoreiz mačā ieguva tiesības spēlēt vairākumā. Skaitlisko pārsvaru zviedri neizmantoja, turklāt uzreiz pēc tam aci pret aci ar Lundkvistu izskrēja Andrejs Kudrna, un šoreiz šajā duelī pārāks izrādījās uzbrucējs. Zviedri atkal sāka uzbrukt vairāk un aktīvāk, tomēr arī slovākiem radās iespējas gūt vārtus. Arī skaitliskajā pārsvarā Zviedrijai pirmoreiz pārspēt Janusu neizdevās, lai gan trešdaļas vidū zviedri bija izdarījuši jau 13 metienus. Atlikušajā laikā Slovākija centās izcīnīt vismaz punktu, tomēr cerības izgaisa pēdējā minūtē, kad ripu tukšos vārtos ieraidīja Viljams Kārlsons.

Zviedrija – Slovākija 4:2 (2:0, 1:1, 1:1)
Vārti: 4:02 Nīlanders (Bekstrems, Klingberjs) 1:0, 8:14 Ēkmans-Lāšons (Everberjs, Kārlsons) 2:0, 24:08 Matušeks (Skalickis, Zigo) 2:1, 25:45 Everberjs (Kārlsons) 3:1, 41:34 Kudrna (Cingels) 3:2, 59:28 Kārlsons (J. Lundkvists, Hedmans, t.v.) 4:2.
Soda minūtes: 8:4
Metieni: 38:15
Vārtsargi: Lundkvists – J. Hudāčeks (no 25:45 Januss)

Četri vārti pēdējā trešdaļā, baltkrievi izrauj uzvaru

Šī spēle abām komandām vairs neko šajā turnīrā neizšķīra – abas komandas bija saglabājušas vietu elitē, taču abas bija arī zaudējušas cerības tikt ceturtdaļfinālā. Pirmā trešdaļa aizritēja bez vārtu guvumiem, lai gan perioda beigās norvēģiem bija iespēja divas minūtes spēlēt vairākumā. Otrās trešdaļas sākumā skaitlisko pārsvaru nesekmīgi centās realizēt Baltkrievija, tomēr 7. minūtē tieši baltkrievi atklāja rezultātu, kad vārtsarga Lāša Haugena kļūdu, spēlējot aiz vārtiem, izmantoja Jevgeņijs Ļisovecs.

Trešdaļas vidū baltkrievi divreiz pēc kārtas palika mazākumā, bet brīdī, kad otrs noraidītais hokejists jau atgriezās laukumā, Daniels Serviks ar šķīlienu panāca izlīdzinājumu. Norvēģu prieki par beidzot gūtajiem vārtiem ilga tikai nepilnas trīs minūtes, jo Aleksandrs Kulakovs atjaunoja vadību Baltkrievijas izlasei. Trešajā periodā aizritēja tikai 79 sekundes, un Aleksandrs Reihenbergs panāca 2:2, bet pēc nepilnām divarpus minūtēm aizsargs Jonass Hūless pirmoreiz mačā izvirzīja vadībā Norvēģijas komandu. Perioda vidū Baltkrievija ieguva skaitlisko pārsvaru, ko gan realizēt nespēja, tomēr 15. minūtē Iļja Šinkevičs atjaunoja līdzsvaru uz rezultāta tablo. Bet trīs minūtes līdz mača beigām pēc Aleksandra Pavloviča metiena pirmais pie vārtsarga atvairītās ripas bija Ļisovecs, gūstot savus otros vārtus spēlē un izraujot uzvaru.

Baltkrievija – Norvēģija 4:3 (0:0, 2:1, 2:2)
Vārti: 26:08 Ļisovecs (Stefanovičs) 1:0, 35:05 Serviks (M. Ūlimbs) 1:1, 37:52 Kulakovs (Stass, Demkovs) 2:1, 41:19 Reihenbergs (Tūresens, Ēdegors) 2:2, 43:41 Hūless (Martinsens, M. Ūlimbs) 2:3, 54:06 Šinkevičs (Koviršins, Stefanovičs) 3:3, 56:56 Ļisovecs (Pavlovičs, Lenglē) 4:3.
Soda minūtes: 6:4
Metieni: 19:26
Vārtsargi: Karnauhovs – Haugens

PČ 12. dienas grafiks

LaiksGrupaSpēleRezultāts
13:15AZviedrija – Slovākija4:2
13:15BBaltkrievija – Norvēģija4:3
17:15AKrievija – ASV
17:15BČehija – Šveice
21:15AVācija – Latvija
21:15BKanāda – Somija

A grupas kopvērtējums

VKomandaSUUPZPZVārtiP
1.Krievija6510032:517
2.Zviedrija7501129:1316
3.ASV6500126:1115
4.Latvija6300311:149
5.Vācija6211216:209
6.Dānija7120413:227
7.Slovākija7012412:284
8.Itālija700166:321

B grupas kopvērtējums

VKomandaSpēlesUUPZPZVārtiP
1.Kanāda6501027:816
2.Čehija6320122:1113
3.Šveice6222017:1012
4.Somija6221118:1711
5.Francija7220323:1910
6.Norvēģija7202313:198
7.Baltkrievija7201415:277
8.Slovēnija7001613:361

Izmantotie avoti:
iihfworlds2017.com

  +1 [+] [-]

, 2017-05-16 15:30, pirms 8 gadiem
Pat Hārtlijs Larsonu par Larsonu sauc, glumiķi!

  -4 [+] [-]

, 2017-05-16 15:41, pirms 8 gadiem
Karalis Lauva rakstīja: Pat Hārtlijs Larsonu par Larsonu sauc, glumiķi!
Pat vikipēdijā rakstīts, ka Hārtlijs angliski runā nepareizi, ar franču akcentu!

https://en.wikipedia.org/wiki/Bob_H...

Kad Bobs sāks runāt franciski ar latviešu akcentu, tad Lāšons kļūs par Lāšonu.

  +1 [+] [-]

, 2017-05-16 15:46, pirms 8 gadiem
Belari medaļnieki

  +1 [+] [-]

, 2017-05-16 15:54, pirms 8 gadiem
Jautājums ko darīs Krievi? Atdos spēli jeņķiem lai nebūtu jākapā ar Somiem, (kaut var sakrist ka tā pat būtu jākapā ar viņiem) vai uzvar un tad ceru ka saliks somus/

Nu Krieviem, SOmi ir ļoti neērts pretinieks, kaut vai paskatamies pēdējos turnīrus OS zaudējums Ceturtdaļfinālā viņiem, PČ 2016 zaudējums pusfinālā!!

  +2 [+] [-]

, 2017-05-16 16:07, pirms 8 gadiem
Un amerikāņi arī Cibuļski sauc par Sibalskas. Tas, ka amerikāņi nav spējīgi izrunāt vārdus, nenozīmē, ka mums jāpārņem viņu nepareizā izruna. Bet Hedmans gan joprojām nav pareizi, jo Zviedri izrunā Hiedman.

  +4 [+] [-]

, 2017-05-16 16:11, pirms 8 gadiem
Ja ir Lāšons, kur paliek Kāšons?

  -2 [+] [-]

, 2017-05-16 16:42, pirms 8 gadiem
Karalis Lauva rakstīja: Pat Hārtlijs Larsonu par Larsonu sauc, glumiķi!
PAT Hārtlijs, lol Un kā viņš izrunā Džeriņu, Daugaviņu utt?

  -3 [+] [-]

, 2017-05-16 16:45, pirms 8 gadiem
ZASK rakstīja: Ja ir Lāšons, kur paliek Kāšons?
A kāpēc vajag Kāšonu? Kur tā izrunā?

     [+] [-]

, 2017-05-16 16:57, pirms 8 gadiem
Krievi sitīsies ar amerikāņiem, lai stiprinātu nācijas garu. Kāpēc somus liec ceturtos, ja kanādieši nemaz nerāda tik stabilu sniegumu? Varbūt vēl čehi beigās paliek ceturtie... Arī neērts pretinieks krieviem. Kopš 1967. gada.
zaxx rakstīja: Jautājums ko darīs Krievi? Atdos spēli jeņķiem lai nebūtu jākapā ar Somiem, (kaut var sakrist ka tā pat būtu jākapā ar viņiem) vai uzvar un tad ceru ka saliks somus/

Nu Krieviem, SOmi ir ļoti neērts pretinieks, kaut vai paskatamies pēdējos turnīrus OS zaudējums Ceturtdaļfinālā viņiem, PČ 2016 zaudējums pusfinālā!!

  +4 [+] [-]

, 2017-05-16 17:44, pirms 8 gadiem
Swordsman rakstīja: PAT Hārtlijs, lol Un kā viņš izrunā Džeriņu, Daugaviņu utt?
Mācies, darugs! Raksts no "Latvijas Vēstneša"!

Bez tam ir mainījusies vēsturiskā situācija. Patlaban, kad Latvijai ir plaši sakari ar visdažādākajām pasaules valstīm un tautām, vairāk jādomā par vienotiem principiem īpašvārdu atveidē no jebkuras valodas atšķirībā no 60.-80. gadu posma, kad norādījumi par citvalodu īpašvārdu atveidi tika gatavoti, respektējot katras citvalodas savdabību, bet mazāku uzmanību pievēršot vienotai pieejai.

Gatavojot ieteikumus, kā saukt kaimiņus Zviedrijā, un balstoties uz S. Elsbergas rakstā “Zviedru īpašvārdu atveide latviešu valodā” (Latviešu valodas kultūras jautājumi, 21. laidiens, R., “Avots”, 1985, 100.-115. lpp.) paustajām atziņām, šajā “LV” lapā vērā ņemts gan kopīgais pamatprincips — atveide pēc izrunas, gan palīgprincipi, kas ievēroti arī citu valodu īpašvārdu atveidē latviešu valodā:

a) ja latviešu valodā nav iespējams precīzi atveidot kāda vārda oriģinālizrunu vai ja oriģi-nālvalodā ir daudz izrunas variantu, tad priekšroku dot formai, kas ir tuvāka (kas atbilst) oriģinālvalodas rakstībai, piem., zviedru Björck — Bjorks (nevis “Bjerks”), Larsson — Larsons (nevis “Lāšons”), tāpat kā angļu Adams (kur a izrunā kā platu e) — latviski Adamss (nevis “Edamss”), krievu Vadim (ar mīkstinātu d) — latviski Vadims (nevis “Vaģims”);

b) konkrētas personas vārdu, uzvārdu vai pseidonīmu (iesauku) saglabāt to tradicionāli lietotajā rakstībā, piem., zviedru Karl XII — Kārlis XII (nevis “Karls”), tāpat kā krievu cars Ivans Bargais, Pēteris Lielais (nevis “Ivans Groznijs”, “Pjotrs Veļikijs”);

c) atsevišķās uzvārdu grupās, kas ar vienādu vai līdzīgu izskaņu vai saliktu uzvārdu otro (pēdējo) komponentu izplatīti dažādās valodās un tiem stabila rakstības tradīcija ir arī latviešu valodā, personvārda beigu daļā saglabāt līdzšinējo rakstības tradīciju, piem., zviedru uzvārdos ar -bergs, -borgs, -sons, tāpat kā slāvu valodu cilmes uzvārdos ar -skis/-ska, vācu uzvārdos ar -manis/-mane u.tml.

Valentīna Skujiņa, valodniece

     [+] [-]

, 2017-05-16 17:49, pirms 8 gadiem
zaxx rakstīja: Jautājums ko darīs Krievi? Atdos spēli jeņķiem lai nebūtu jākapā ar Somiem, (kaut var sakrist ka tā pat būtu jākapā ar viņiem) vai uzvar un tad ceru ka saliks somus/

Nu Krieviem, SOmi ir ļoti neērts pretinieks, kaut vai paskatamies pēdējos turnīrus OS zaudējums Ceturtdaļfinālā viņiem, PČ 2016 zaudējums pusfinālā!!
Čehi krieviem ir tradicionāli neērts variants.

  +4 [+] [-]

, 2017-05-16 18:26, pirms 8 gadiem
8:14 Ēkmans-Lāšons (Everberjs, Kārlsons) 2:0

kas tie par spēlētājiem ? Kad šitā kroplība beigsies ?

  +2 [+] [-]

, 2017-05-16 18:59, pirms 8 gadiem
Suveizdam kredīts swedbanka..tad nu kalpo swiedriem, kā māk....

  +2 [+] [-]

, 2017-05-16 19:04, pirms 8 gadiem
dobrecovs rakstīja: Mācies, darugs! Raksts no "Latvijas Vēstneša"!

Bez tam ir mainījusies vēsturiskā situācija. Patlaban, kad Latvijai ir plaši sakari ar visdažādākajām pasaules valstīm un tautām, vairāk jādomā par vienotiem principiem īpašvārdu atveidē no jebkuras valodas atšķirībā no 60.-80. gadu posma, kad norādījumi par citvalodu īpašvārdu atveidi tika gatavoti, respektējot katras citvalodas savdabību, bet mazāku uzmanību pievēršot vienotai pieejai.

Gatavojot ieteikumus, kā saukt kaimiņus Zviedrijā, un balstoties uz S. Elsbergas rakstā “Zviedru īpašvārdu atveide latviešu valodā” (Latviešu valodas kultūras jautājumi, 21. laidiens, R., “Avots”, 1985, 100.-115. lpp.) paustajām atziņām, šajā “LV” lapā vērā ņemts gan kopīgais pamatprincips — atveide pēc izrunas, gan palīgprincipi, kas ievēroti arī citu valodu īpašvārdu atveidē latviešu valodā:

a) ja latviešu valodā nav iespējams precīzi atveidot kāda vārda oriģinālizrunu vai ja oriģi-nālvalodā ir daudz izrunas variantu, tad priekšroku dot formai, kas ir tuvāka (kas atbilst) oriģinālvalodas rakstībai, piem., zviedru Björck — Bjorks (nevis “Bjerks”), Larsson — Larsons (nevis “Lāšons”), tāpat kā angļu Adams (kur a izrunā kā platu e) — latviski Adamss (nevis “Edamss”), krievu Vadim (ar mīkstinātu d) — latviski Vadims (nevis “Vaģims”);

b) konkrētas personas vārdu, uzvārdu vai pseidonīmu (iesauku) saglabāt to tradicionāli lietotajā rakstībā, piem., zviedru Karl XII — Kārlis XII (nevis “Karls”), tāpat kā krievu cars Ivans Bargais, Pēteris Lielais (nevis “Ivans Groznijs”, “Pjotrs Veļikijs”);

c) atsevišķās uzvārdu grupās, kas ar vienādu vai līdzīgu izskaņu vai saliktu uzvārdu otro (pēdējo) komponentu izplatīti dažādās valodās un tiem stabila rakstības tradīcija ir arī latviešu valodā, personvārda beigu daļā saglabāt līdzšinējo rakstības tradīciju, piem., zviedru uzvārdos ar -bergs, -borgs, -sons, tāpat kā slāvu valodu cilmes uzvārdos ar -skis/-ska, vācu uzvārdos ar -manis/-mane u.tml.


Valentīna Skujiņa, valodniece
Viņam Župeizda ir lielāka autoritāte

     [+] [-]

, 2017-05-16 19:07, pirms 8 gadiem
dobrecovs rakstīja: Mācies, darugs! Raksts no "Latvijas Vēstneša"!

Bez tam ir mainījusies vēsturiskā situācija. Patlaban, kad Latvijai ir plaši sakari ar visdažādākajām pasaules valstīm un tautām, vairāk jādomā par vienotiem principiem īpašvārdu atveidē no jebkuras valodas atšķirībā no 60.-80. gadu posma, kad norādījumi par citvalodu īpašvārdu atveidi tika gatavoti, respektējot katras citvalodas savdabību, bet mazāku uzmanību pievēršot vienotai pieejai.

Gatavojot ieteikumus, kā saukt kaimiņus Zviedrijā, un balstoties uz S. Elsbergas rakstā “Zviedru īpašvārdu atveide latviešu valodā” (Latviešu valodas kultūras jautājumi, 21. laidiens, R., “Avots”, 1985, 100.-115. lpp.) paustajām atziņām, šajā “LV” lapā vērā ņemts gan kopīgais pamatprincips — atveide pēc izrunas, gan palīgprincipi, kas ievēroti arī citu valodu īpašvārdu atveidē latviešu valodā:

a) ja latviešu valodā nav iespējams precīzi atveidot kāda vārda oriģinālizrunu vai ja oriģi-nālvalodā ir daudz izrunas variantu, tad priekšroku dot formai, kas ir tuvāka (kas atbilst) oriģinālvalodas rakstībai, piem., zviedru Björck — Bjorks (nevis “Bjerks”), Larsson — Larsons (nevis “Lāšons”), tāpat kā angļu Adams (kur a izrunā kā platu e) — latviski Adamss (nevis “Edamss”), krievu Vadim (ar mīkstinātu d) — latviski Vadims (nevis “Vaģims”);

b) konkrētas personas vārdu, uzvārdu vai pseidonīmu (iesauku) saglabāt to tradicionāli lietotajā rakstībā, piem., zviedru Karl XII — Kārlis XII (nevis “Karls”), tāpat kā krievu cars Ivans Bargais, Pēteris Lielais (nevis “Ivans Groznijs”, “Pjotrs Veļikijs”);

c) atsevišķās uzvārdu grupās, kas ar vienādu vai līdzīgu izskaņu vai saliktu uzvārdu otro (pēdējo) komponentu izplatīti dažādās valodās un tiem stabila rakstības tradīcija ir arī latviešu valodā, personvārda beigu daļā saglabāt līdzšinējo rakstības tradīciju, piem., zviedru uzvārdos ar -bergs, -borgs, -sons, tāpat kā slāvu valodu cilmes uzvārdos ar -skis/-ska, vācu uzvārdos ar -manis/-mane u.tml.


Valentīna Skujiņa, valodniece
Kādā sakarā šito kopē, šo es arī redzēju turpat, kur Tu, par rakstīto iebildumu nav.

Bet kā tas atbild uz "pat Hārtlijs tā izrunā"? Tie smieklīgie argumenti jau ir tas, par ko vienmēr rēcu. Varētu padomāt, ka Hārtlijs kaut pusi eiropiešu mācētu izrunāt tuvu patiesībai.

  -3 [+] [-]

, 2017-05-16 19:34, pirms 8 gadiem
A starp citu, dobrecov - Tu tikpat cītīgi pētīji likumus un valodnieku viedokļus, kur viņi atbalsta Lāšonu? Ja nē, tad kāpēc?
Tagad viens iekopēja no vēstneša un visi uzreiz pakaļ baigie valodnieki pēkšņi kļuvuši

  +2 [+] [-]

, 2017-05-16 20:08, pirms 8 gadiem
Swordsman rakstīja: A starp citu, dobrecov - Tu tikpat cītīgi pētīji likumus un valodnieku viedokļus, kur viņi atbalsta Lāšonu? Ja nē, tad kāpēc?
Tagad viens iekopēja no vēstneša un visi uzreiz pakaļ baigie valodnieki pēkšņi kļuvuši
Kāpēc Tu vienmēr nostājies "Sportacentra" autoriņu pusē? Starp citu, valodnieki strādā lielākajos ziņu portālos, un pagaidām no "Lāšoniem" nav ne smakas...