Viedoklis: Spēks vai tehnika?
Pasaules čempionātā klāt ceturtdaļfinālu laiks, bet Latvijas izlase jau atgriežas mājās. Šogad labāko komandu astotnieks tā arī palika vienas uzvaras attālumā un jāsamierinās ar izcīnīto 11.vietu.
Tas vai 11.vieta tika izcīnīta, vai arī Latvija palika 11.vietā ir katra personīgās gaumes jautājums, tomēr skaidrs, ka arī šīs divas iegūtās uzvaras neviens nedāvināja, bija vien jāizcīna. Lielākiem varoņdarbiem komanda izrādījās negatava, neskatoties uz to, ka kopējais pirms turnīra fons tika uzskatīts pat par vairāk nekā labvēlīgu. Jāatzīmē, ka, lai arī izcīnītas tikai divas uzvaras, Latvijas izlasei turnīrā nebija nevienas spēles, kurā tika zaudēts pilnīgi bez variantiem. Diemžēl zaudētajās spēlēs pretinieks spēja realizēt savus trumpjus un novirzīt spēli sev labvēlīgā gultnē.
Lai to nepieļautu un realizētu savas stiprās puses, šim izlases modelim pietrūka kulaka efekta. Komanda izrādījās nesabalansēta. Šajā turnīrā rezultātu veidoja tās maiņas (Sprukta un Pečuras), kas spēlēja tā saukto kanādiešu hokeju ar spēka spiedienu, presingu un virzību uz vārtiem. Abas pārējās maiņas, kas paļaujas vairāk uz tehnisko izpildījumu, šajā turnīrā pazuda, pozitīvi atzīmējoties vien epizodiski, galvenokārt spēlēs pret Itāliju un Norvēģiju.
Tā ir viela pārdomām - kas tika izdarīts nepareizi un kā dzīvot tālāk? Iepriekšējā turnīrā katra maiņa spēja realizēt savus trumpjus un palīdzēt komandai rezultāta veidošanā, sagādājot pretiniekiem neatrisināmus uzdevumus Latvijas izlases stipro pušu neitralizēšanā.
Ja attiecībā uz maiņu, kurā spēlē Dārziņš-M.Rēdlihs, vainīgais tiek atrasts Džeriņa personā vai arī blakus apstākļos, kā Miķeļa ģimenes pieaugums. Tad attiecībā uz Vasiļjeva maiņu šādi skaidrojumi nedarbojas. Šogad, viena no iepriekšējā turnīra rezultatīvākajām maiņām, centās, bet pārsvarā bez rezultāta - gan vienādos sastāvos, gan vēl jo vairāk skaitliskajā vairākumā, kur Vasiļjeva maiņai bija ļoti liels spēles laiks.
Paies gads un Latvijas izlase atkal dosies cīņa. Ļoti maz ticams, ka izlases komplektācija ļoti būtiski atšķirsies, sevišķi uzbrukumā. Tāpēc tagad ir ļoti svarīgi noskaidrot, kāpēc šogad tehniķu maiņas pazuda un nespēja dot vajadzīgo rezultātu.
Vai vaina ir gados (Vasiļjevs, Ņiživijs)? Spēlētāji gadu no gada jaunāki nekļūst, attiecīgi mazinās arī ātruma īpašības gan kustībā, gan piespēļu/ metienu izdarīšanā, gan domāšanā. Varbūt tieši šīs dažas sekundes pietrūkst, lai realizētu iecerēto?
Varbūt problēma bija neveiksmīgi izvēlētos aizsargu pāros? Varbūt maiņā pietiek jau ar vienu spēlētāju, kam patīk ilgi pieturēt ripu un būtu vajadzīgi aizsargi, kas ātri pieņem lēmumu un izrīkojas ar ripu, nevis arī lēni uzņem, apstrādā, apskatās un tad veic kādu darbību? Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad maiņa spēlēja ļoti veiksmīgi, tieši šī ir būtiskākā atšķirība starp pagājušo gadu un šo gadu. Varbūt te arī meklējama atbilde attiecībā uz Vasiļjeva maiņas sniegumu?
Varbūt tika pieļautas kļūdas fiziskajā sagatavotība un sagatavošanās procesā kopumā? Varbūt tieši spēks pietrūka, lai realizētu labi domātās ieceres? Varbūt vienkārši hokejs strauji mainās un rezultāta sasniegšanai efektīvāks kļūst kanādiešu hokejs? Šādus varbūt var uzdot un uzdot. Būtiski ir rast atbildi, lai nākamajā Pasaules čempionātā Latvijas izlases trumpji darbojas izlases labā un nevis pret to. Lai izdodas!
+4 [+] [-]
-3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Ļoti liela pārliecība, ka nākošgad būs kaut kas labāks, jo treneriem būs lielāka izvēle.
Un pēdējā lieta- padomājiet cik daudz uzbrucēji izkrita no sastāva savainojumu un citu lietu dēļ, ja reiz pat J.Rēdliham bija jāspēlē uzbrukumā. Tas nozīmē, ka mums ne uzbrukums, ne aizsardzība bija 100% optimālā sastāvā. Tāpēc uzskatu, ka čempionāts pietiekami veiksmīgs- nezaudējām ar 0-10 un palikām Pasaulē!!!! labāko 12-niekā!
[+] [-]
Ceru, ka vaina pagaidām ir galvā, kuru viņš spēs izlabot.
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
Protams, arī veiksme, bet ne vienmēr tie, kas uz papīra ir spēcīgāki, uzvar arī laukumā, jo katra spēle sākas ar 0:0
pēc uzvaras neviens nesaka 'paveicās'. uzvara ir uzvara.
[+] [-]
Cita lieta ka varbūt būtu jārunā par to,ka spēles taktikas ziņā vajadzētu uzsvaru likt uz spēka spēli un ātrumu ,nekā uz "kombicinālo" (padomju) hokeju . Jo Vasiļjeva maiņa diezgan labi parādīja ,ka ar tādu hokeju mūsdienās diezgan grūti kaut ko sasniegt .
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
Uz zemes vajag nolaisties beidzot un saprast, ka nevis mums nepaveicās, ka esam TIKAI 11. vietā, bet, ka mēs to izcīnijām.....
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
Mūsu objektīvā vieta rangā kā ir tā ir no 9.-12.vietām-stabilais līmenis,bet ja paveicas - ap 8.vietu +/-.Šoreiz nepaveicāslimpiskā sezona-izpumpējušies un nav vairāk emociju;Dinamo Rīgas sastāvs pārguris no negaidīti/patīkami garās sezonas;gribās beidzot atvaļinājumu un pie ģimenēm,nu nav cilvēka iekšējie resursi bezgalīgi...Nav arī mums tas soliņš tik garš,lai aizstātu godam nospēlējušos veterānus vai arī Talantu Fabrika,kas tikai cep 1 pēc otra talantīgus jauniņos.Kur ir mūsu jauniešu izlases-ārprāts,domājot par nākotni,nekāda līmeņa.Tad ko tad mēs tagad noliekam mūsu cienījamo lielo izlasi,kam vienkārši nebija elementārā spēka izturēt vēl 1 svarīgu čempi?
Un te nekādā veidā nevar vilkt paralēles ar "dižajiem" LV basketbolistiem no izlases,kuri vienkārši spļāva virsū faniem un nācijai,kas par viņiem fanoja...
Liekam hokejistiem svētu mieru un lai atpūšas pēc mega-garās sezonas!
+4 [+] [-]
+5 [+] [-]
Japriecajas vispar ka pat 11. vieta nosledzam chempi .!
-3 [+] [-]
+5 [+] [-]
+1 [+] [-]