Karsums - vai tiešām huligāns?

Mārtiņš Karsums pret Tobiasu Ernstromu

Nu jau vēsturiskajā spēlē pret Zviedrijas izlasi Mārtiņš Karsums pielietoja spēka paņēmienu pret zviedru jauno aizsargu Tobiasu Ernstromu, kurš neveiksmīgi atsitās pret laukuma apmales kanti un guva žokļa savainojumu.

Lai arī par šo epizodi šajās pāris dienās tika diskutēts daudz un dikti, apskatīsim to vēlreiz. Abi spēlētāji devās pēc ripas un Ernstroms, kurš redzēja, ka aizmugurē slido Karsums, nezin kādu apsvērumu vadīts, izlēma ne tikai nesagrupēties (gaidīja noraidījumu?), bet arī nolieca galvu. Karsums, kā jau Ziemeļamerikas hokeja piekritējs (kā tad savādāk, ja "dīķa" tajā pusē ir pavadītas vairāk kā 7 sezonas) spēlēja "līdz galam". Kā pēc mirkļa izrādījās - līdz Ernstroma dalības čempionātā galam.

Lai daudz maz (uz absolūtu objektivitāti, protams, nepretendēju) objektīvi izskatītu šo situāciju ir jāskatās nedaudz plašāk. Pirmkārt jau jāizvērtē Ernstroma darbības (aprakstītas iepriekš) - NHL, kur arī spēlē šis jauneklis (Atlantas "Thrashers"), tādi galvas noliecēji tiek pārmācīti ja ne pie pirmās iespējas, tad pie otrās - noteikti. Un bija jau arī tāda pieredze Tobiasam spēlējot Ziemeļamerikā, kad līdzīgu spēka paņēmienu pret viņu izpildīja Sergejs Kosticins. Ernstromam ir jāatceras Erika Lindrosa liktenis. Sākumā pāris epizodes ar noliektu galvu (un tam sekojošu spēka paņēmienu), bet vēlāk - smadzeņu satricinājums bez maz vai katru reizi kā tika teikts "jā" un apstiprinoši māts ar galvu. Perspektīva, piekritīsiet, ne pati labākā.

Kas attiecas uz Mārtiņu. Nekādu pretenziju jau nevar būt. Īstenībā apstākļu sakritība - vairākas sezonas pavadot Ziemeļamerikā, kur laukuma apmales ir zemākas un arī paši borti ir "mīkstāki", Karsums arī turpina spēlēt tādā pat manierē. Jā, sanāk arī tādi nepatīkami (gan pretspēlētājam gan pašam Mārtiņam) gadījumi, taču tas ir hokejs - Čeļabinskas bargo "mužiku" sporta veids.

Mārtiņš Karsums pret Kristoferu Harandu

Arī šodienas spēlē Mārtiņš turpināja darīt to ko viņš vislabāk pieprot - spēlēt aktīvi, enerģiski, ar lielu iedvesmu. Savukārt austrieši, zinādami kā Latvija aizvadīja iepriekšējo spēli pret zviedriem, mēģināja mūsējos "sist" ar mūsu pašu ieročiem. Ja dažos momentos viņiem tas arī izdevās, tad Mārtiņu šādā veidā iebiedēt neizdevās, viens tāds "biedētājs", veicot spēka paņēmienu pret Karsumu, pats pārbaudīja sava aizsargekipējumu kvalitāti, otrs, kuram, acīmredzot, gribēšanas bija krietni vairāk nekā varēšanas, pārbaudīja ne tikai savu aizsargekipējumu, bet arī veselību.

Arī šoreiz abi spēlētāji bija kustībā un tāpēc arī situācija pavērsās smagākā gultnē. Tāpat jāatzīmē, ka epizodi uzsāka austrietis, kurš pats gribēja "nočekot" NHL, AHL un , vēl jo vairāk, QMJHL laukumos rūdījumu guvušo Karsumu. Mārtiņam nekas cits neatlika kā "dot pretī" un, protams, ka "amerikānis" Karsums izrādījās spēcīgāks. Vienīgais, kas šajā situācijā bija "šaubīgs" (iespējams, noteicošais noraidījuma piešķiršanā) - Mārtiņa paceltā roka, ar kuru viņš, iespējams, piedeva austrietim nepareizo kustības turpināšanas virzienu.

Noraidījums līdz spēles beigām? Iespējams, tas arī nav nemaz tik slikti kā sākumā liekas. Ja Mārtiņš tiktu atstāts laukumā, tad austrieši mēģinātu saīsināt Mārtiņa spēles laiku tieši ar dažādiem atļautiem, un, visdrīzāk, arī neatļautiem paņēmieniem (un sekojošu savainojumu, kas varētu izrādīties nopietnāks nekā Harandam). Un ja šis sods ir 5+20 (t.i., sods pēc kura diskvalifikācija neseko), tad labi vien ir, ka Mārtiņš tika aizsūtīts "atpūsties".

Un vēl. Šīs spēles, iespējams, mainīs Latvijas hokeja līdzjutēju domas par to kur un kā Mārtiņam ir/bija/būs jāspēlē NHL, jo tās uzskatāmi parāda Mārtiņa spēles stilu - asa un agresīva spēle, cīņa par katru laukuma vienību.

Tādi spēlētāji tiek novērtēti jebkurā līmenī, un tieši no šādiem hokejistiem parasti tiek sāktas komandu pārbūves, TAČU spēle pirmajās maiņās, "kaudzēm punktu" un prožektoru gaismu apspīdētas karjeras reti kuram no šāda tipa spēlētājiem ir. Un tāpēc nevajag brīnīties, kāpēc Karsums ilgi netika NHL, un arī kad tika spēlēja jau Tampā pārsvarā uz ledus gāja kā trešā "viļņa" uzbrucējs. Tāpat nevajag brīnīties, kāpēc Mārtiņš tik ilgi nevarēja gūt savus pirmos vārtus NHL un rezultativitāte viņam ne tuvu nebija tāda kā AHL vai QMJHL. Punktu gūšana nav viņa primārais uzdevums, viņa vērtība ir citā. Liela vērtība!

Vienīgais ko gribētos redzēt Mārtiņa izpildījumā - mazliet gudrāku, asprātīgāku spēli. Ja pretinieks iet "korpusā" (kā šodienas spēlē pret Austriju) ne vienmēr vajag iet viņam pretī un sist ar divtik lielu spēku, var arī "apčakarēt" viņu un pārmaiņas pēc uztaisīt "āzi". Bet tas gan jau nāks ar laiku.

P.S.
Redzot šos spēles negadījumus Latvijas izlases pretinieki var tikai teikt paldies Oļegam Znarokam, kurš "atstāja mājās" Raiti Ivanānu... .