Krievija '08 un Krievija '09, kas mainījies?

Skatoties vakardienas hokeja finālu un salīdzinot ar to, kas tika vērots apmēram pirms gada, varēja uzskatāmi novērot, ka Krievijas izlases 2008. gada modelis krietni atšķiras no 2009. gada modeļa. Un runa pat nav par Vašingtonas "Capitals" krievu kopienas neesamību, bet gan par kopējām spēles iezīmēm gan finālā, gan arī visa turnīra laikā.

Komanda

Ir pierasts, ka par Krievijas hokeja galveno ieroci tiek minēts spēcīgs uzbrukums un spēcīgi individuālie izpildītāji, kuri arī "uztaisa rezultātu", arī šogad tādi bija (Iļja Kovaļčuks, Aleksandrs Radulovs), taču Bernes čempionātā spēlēja, nevis meistaru sastāvs (kā 2008. gadā), bet KOMANDA, kur katrs apzinās savu lomu un savas personīgās ambīcijas neizvirza augstāk par komandas interesēm. Kāds teiks, ka pagājušgad taču arī bija komanda. Jā, taču bieži vien bija redzamas epizodes, ka kāds, uzvārda dēļ, tomēr mēģina pats kļūt par glābēju, lai arī spēle viņam tajā dienā nemaz nevedās.

Iļja Kovaļčuks

Nacionālās hokeja līgas (NHL) pēdējo gadu viens no labākajiem vārtu guvējiem Iļja Kovaļčuks bija galvenais varonis arī pagājuša gada Pasaules čempionāta finālā, taču turnīrs kopumā tika aizvadīts visai blāvi. Arī šogad Kovi bija redzams, taču turnīrs viņam bija pilnīgi pretējs - visa čempionāta laikā Iļja bija komandas līderis, uzstādot jaunu viena čempionāta rezultativitātes rekordu Krievijas izlasei, bet finālā palika bez punktiem. Taču tas neMazina viņa ieguldījumu izšķirošās uzvaras kaldināšanā - ar ātru un aktīvu spēli viņš sagādāja galvasāpes visa hokeja dzimtenes izlasei.

Komandas komplektēšana

Pirms gada Krievijas izlase, tāpat kā liela daļa Eiropas valstsvienību (bet Kanāda un ASV - it īpaši), uzmanīgi sekoja tam kā veicas tai vai citai komandai NHL izslēgšanas spēļu turnīrā, jo gaidīja savā nometnē ierodamies Vašingtonas "Capitals" brigādi (Aleksandrs Ovečkins, Aleksandrs Sjomins un Sergejs Fjodorovs) un arī Jevgeņiju Nabokovu no Sanhosē "Sharks", jo situācija ar vārtsargiem Krievijas izlasei bija katastrofāla (par to vēlāk). Savukārt šogad turnīra laikā izlasei pievienojās tikai viens no NHL "izkritušais" - Nikolajs Žerdevs. Un tas arī bija viens no faktoriem, kāpēc Krievijas izlase varēja spēlēt kā KOMANDA - visi spēlētāji zināja, ko no viņiem gaida, zināja, ka ar viņiem rēķinās visu turnīra gaitu un arī saspēle viņiem nemainījās un varēja jau sākt domāt par dažādām jaunām kombinācijām.

Vārtsargi

Ar vārtsargiem Krievijas hokejam vienmēr ir bijušas problēmas, tāpēc tai tiek pievērsta jo īpaša uzmanība. Pirms aizvadītā čempionāta Krievijas izlases vārtsargu līnija bija nokomplektēta pilnībā un arī paši vārtsargi nebija no tiem sliktākajiem, taču ierodoties Kanādā sekoja virkne savainojumu kā dēļ nācās cerēt tikai uz vienu - Sanhosē "Sharks" zaudējumu Dalasas "Stars" vienībai, kas arī notika un Jevgeņijs Nabokovs varēja doties palīgā savējiem.
Arī šogad visu turnīra gaitu ar vārtsargiem situācija bija neskaidra, jo Iļja Brizgalovs nerādīja savu labāko spēli, bet par Aleksandru Jeromenko nebija pārliecības kā par pirmo numuru tieši izslēgšanas spēlēs. Taču, kā apr laimi Krievijai, uz izslēgšans spēlēm Brizgalovs tikai sāka "uzņemt apgriezienus" un pēdējās divas spēles jau nospēlēja visai atzīstami. Protams, ne bez veiksmes palīdzības, taču, kā vēsta paruna, veicas stiprākajiem.

Aizsardzība

Pirms gada Halifaksā krieviem aizsardzība bija tā teikt līmenī, jo sastāvā bija gan abi Markovi (Daņila un Andrejs), gan Deniss Grebeškovs, gan Fjodors Tjutins kā arī citi labākie sava aroda pratēji no tad vēl Krievijas Superlīgas. Taču šogad Bernē viss bija savādāk. Turnīra laikā daži hokeja apskatnieki norādīja uz itkā švako Krievijas izlases aizsardzību, taču, kā vēlāk izrādījās, tieši pateicoties tai viņi izcīnīja zelta medaļas. Spēlē pret Kanādas valstsvienību krievi cīņas lielāko daļu pavadīja tieši aizsargājoties un darīja to visai veiksmīgi, ne tikai neļaujot kanādiešiem apdomāties, bet arī bieži vien glābjot savus vārtus, pēdējā momentā "aizvācot" ripu no savas vārtu priekšas vai vienkārši paceļot pretinieka nūju īsu brīdi pirms metiena. Protams, gadījās arī neveiksmīgas epizodes, taču tajās viņiem atkal palīdzēja veiksme (un kam fortūna uzsmaida, mēs jau noskaidrojām).

Nobeigumā gribētos pateikt tikai vienu - kāds uzskata, ka Krievijas hokeja izlasei tā bija "haļava", cits, ka likumsakarība, taču viens ir skaidrs - Kreivijas hokejs atkal atgūst to spēku, kas tam bija pirms pārdesmit gadiem.