Kāpēc Kanāda nav fināla favorīte

Pirms Olimpiādes sākuma daudzi hokeja eksperti, pazinēji un vienkārši līdzjutēji turnīra nobeigumā paredzēja divu nesamierināmo pretinieku, Krievijas un Kanādas, dueli, kas vienlaicīgi varēja kalpot kā "KHL pret NHL" duelis. Taču, kā visiem zināms, Kanādas izlase uzveica krievus vēl ilgi pirms izšķirošās spēles un finālā būs redzams "NHL pret NHL", jeb ASV pret Kanādu, kas arī nav nekādā ziņā mazāk principiāls duelis. Ziemeļamerikas hokeja eksperti šo spēli jau paspējuši nodēvēt "Visu laiku nozīmīgāko un svarīgāko hokeja maču" un, iespējams, tā arī ir, jo savā starpā sacentīsies tie hokejisti, kas Vankūveras turnīra apstākļos varēs parādīt pašu labāko spēli.

Protams, daudzus jau pirms spēles interesē tas, ko no šīs cīņas varēs sagaidīt, kas ir tie punkti, kurus abām komandām būtu jāievēro, lai viņi spētu gūt panākumu un kuriem spēlētājiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Tāpēc to arī apskatīsim.

Runājot par gaidāmo spēli, vispirms ir jāatgriežas aptuveni nedēļu vecā pagātnē, kad grupu turnīra ietvaros Kanāda un ASV jau mērojās spēkiem. Mačā ar 5:3 uzvarēja amerikāņi un tas var izrādīties atslēgas faktors arī šajā spēlē, jo ASV, lai vai kas tika runāts pirms turnīra, bija tikai "vieni no" pretendentiem uz medaļām, kā pretendenti uz zeltu, pat neskatoties uz visai neslikto sastāvu, viņi tika izskatīti vēl retāk. ASV bija pastarīši starp favorītiem. Grupu turnīra spēlē amerikāņi tieši tā arī spēlēja – nevis spēlēja paši, bet vairāk reaģēja uz Kanādas hokejistu darbībām. Pašlaik, kad viņi ir uzvarējuši gan Kanādu, gan tikuši līdz finālam (pa ceļam "sasitot" vēl pārīti komandu) bez zaudējumiem emocijas, psiholoģiskā sagatavotība un motivācija arī ir pilnīgi cita.

Otrs punkts, kas izriet no pirmā, ir koncentrēšanās spēlei no pirmās minūtes (sekundes). Kā atzīmē daudzi eksperti, tad šajā spēlē uzvarēs tas, kurš pirmais gūs vārtus. Personīgi es gan tā nedomāju, taču atslābināties kādā spēles epizodē, tiešām, nevajadzētu, jo, tā kā abas komandas viena otru pazīst ĻOTI labi, meistarība abām komandām ir ļoti augsta, tāpēc visu izšķirs psiholoģija un pat mazākā kļūda var otrai komandai radīt to, ko Ziemeļamerikā sauc par "momentum" (pacēlums, pārsvars, situācijas veiksmīga izmantošana) un komandas ar NHL TOP līmeņa spēlētājiem šādas situācijas izmanto ļoti labi.

Treškārt, runājot par šīvakara spēli, ir jāmin vārtsargi. Raiens Millers un Roberto Luongo. Amerikānis Millers, kurš arī NHL sezonā, Bufalo "Sabres" rindās rādīja lielisku sniegumu, Olimpiskajā turnīrā rāda vēl labāku spēli un kanādiešu uzbrucējiem ir jāizdomā kaut kas jauns, lai Millers tiktu pārspēts jo visas "ņemamās" ripas viņš ņem, tāpat kā ar ļoti lielu daļu "neņemamo". Tieši viņš ir tas spēlētājs, kurš ASV izlasi var "pacelt saulītē".
Savukārt par Roberto Luongo ir atsevišķs stāsts. Kā zināms Roberto ir NHL elites vārtsargs, taču brīžiem ļoti nestabils, jo, kā tautā saka, ir "noskaņojuma cilvēks". To parādīja arī viņa gaitas NHL, sevišķi šīs sezonas sākums, kurš, maigi izsakoties, bija vienkārši katastrofāls. Šajā turnīrā, gan, Luongo, pēc tam kā pārņēma pirmā vārtsarga posteni no ne visai veiksmīgi spēlējošā Martina Brodēra, rāda stabilu un pārliecinošu spēli, taču fināls ir fināls. Fināls savās mājās ir fināls savās mājās, fināls savās mājās pret ASV un fināls pilsētā, kuras komandu spēlētājs pārstāv ikdienā ir kaut kas pavisam cits, nekā "ierindas" spēles (lai arī par "tikšanu tālāk"). Paaugstināta stresa apstākļos notikt var visādi, pie tam vārtsargam, kurš šāda līmeņa finālspēlēs nav spēlējis nekad.

Apkārtējās publikas spiediens arī ir lieta, ko nevar nepieminēt. Un šajā aspektā amerikāņi arī ir nedaudz priekšā, jo, ja ASV izlase izcīnīs sudraba medaļas, viņiem tas tāpat būs lielisks sasniegums, ja pie sudraba medaļām tiks Kanāda, viņiem tā būs nacionālā traģēdija, jo pēdējo triju gadu laikā mājās tiktu zaudēti divi atbildīgi fināli (vēl - PČ'08 fināls), kas izlasei, kas ne tik sen bija visu galveno hokeja turnīru čempione (PČ vīriešiem, Olimpiskās spēles, Pasaules kauss) čempione ir nepiedodami, sevišķi ja hokejs šajā valstī ir kā reliģija un ledus arēnas ir baznīcas vietā (kā saka paši kanādieši).

Taču, lai vai kā viss iepriekš rakstītais neizskatītos smuki un skaisti (no ASV līdzjutēju puses) ir jāņem vērā faktu, ka pirms šī turnīra tika paziņots, ka ASV savu izlasi gatavo 2014. gada Olimpiādei (kurā NHL spēlētāju dalība gan nav apstiprināta), līdz ar to komandā iekļaujot mazāk pieredzējušus spēlētājus. Kanādas sastāvā ir "pieredzējuši buki", kuriem visaugstākā līmeņa spēles (Starptautisko turnīru fināli, Stenlija kausu fināli) ir ja ne ikdiena, tad nekas jauns noteikti. Pieredze ir Kanādas pusē, taču kā izteicās Džonatans Teivzs: "Amerikāņiem ir jauna kaomanda, taču viņiem nekas nebūtu pretī no šīs olimpiādes uz mājām atvest pāris "suvenīrus"." Jā, zelta medaļas būs labi "suvenīri", noteikti.

Un visbeidzot par mājas spēlēm un "atriebšanos". 2002. gada ziemas Olimpiāde notika ASV, Soltleiksitijā. Hokeja turnīra finālā, šo pašu komandu savstarpējā cīņā, uzvarēja Kanāda. Pēc astoņiem gadiem amerikāņiem ir lieliska iespēja sabojāt svētkus kanādiešiem... .