Balceram piektie vārti sezonā, "Senators" sagrauj Girgensona "Sabres"

piters_kvils_5491377 rakstīja: Tātad, tavuprāt, Kārlis neprata slidot ar ripu? Interesants pieņēmums. Mūsdienu hokejisti ar līdzīgiem uzdevumiem pastāv, piemēram Esa Lindels no Dalasas (9. lielākāis spēles laiks visā līgā), Dmitrijs Orlovs (37. lielākais spēles laiks līgā), Adams Larsons (40. lielākais spēles laiks līgā), Džošs Mansons (42. lielākais spēles laiks līgā), Ēriks Džonsons (49. lielākais spēles laiks līgā). Tas ir apskatoties top 50 laukuma spēlētājus pēc spēles laika. Kas kopīgs nosauktajiem ar Kārli? salīdzinoši zema rezultativitāte (10 - 35 punkti sezonā, 35 ir daudz, bet no nosauktajiem tā nav visiem) un liels spēles laiks, bet ļoti mazs spēles laiks vairākumā - vairāki no šiem spēlētājiem spēlē vidēji vairākumā nenospēlē pat 45 sekundes. Atsevišķiem mazāk par 20 sekundēm. Toties vairākums no viņiem vismaz 1:30 spēlē mazākumā. Džonsons pat 3 minūtes. Tīri defensive Defensmen jeb stay at home defenceman.

Nē.

Te kaut kāda pamuļķu sapulce āodien ir? Ēriku Džonsonu pieminēt. Ģeniāli.

Nu, cilvēk mīļo, paskaties uz vidējo produktivitāti šiem aizsargiem. 30 punkti šajā sezonā esot stay at home. Skrastiņam vidēji bija 13 punkti pilnā sezonā. 0,16 punkti spēlē.

Davaj liec galdā visus aizsargus, kas pavada visu karjeru NHL, visas spēles NHL un sezonā netiek likti uz beņķa ar šādu statistiku. Nevis 35-40 punktiem sezonā

Loģiski,.ka ir 3. pāra aizsargi un 7. aizsargi, kas nespēlē PP. Tos citā vārdā sauc par sliktiem aizsargiem. Tā nav atsevišķa, skaidri definēta loma. Tas ir kvalitātes trūkums. Šis apgalvojums attiecas uz nospiedošu vairumu no visiem aizsargiem ar ZEMU produktivitāti. 30-35 nav maz. Maz ir 15 punkti. Tādi čaļi silda beņķi un mēdz spēlēt AHL. Fani viņus notirš. Palasi, ko domā Leafs fani par Zaicevu.

Jā, ir spēlētāji ar izcilu aizsardzību, bet švakāku slidojumu, ripas kontroli, piespēli, metienu, ātrumu. Tikai vājās komandās tādi tiek top 4. Jo viņu funkcija ir nogalināt ripu, saproti? Paskaties advancēto statistiku, Ādams Lāšons ir diezgan labs piemērs, lai gan viņš noteikti nav nekāds bomzis bez uzbrukuma spējām. Uzbrukums ar viņu uz ledus tik un tā drusku nomirst. Ripa nomirst gan pretiniekam, gan arī savējiem. Tas ir tas pats, kas Girgensons uzbrukumā. Šādi spēlētāji no GM puses bieži tiek pārvērtēti, bet viņu kopējais pienesums ir labākajā gadījumā neitrāls. Faktiski efekts ir mazāka rezultativitāte spēlēs. Ar tādiem spēlētājiem (it sevišķi 4 miljonu cap hitu) ir grūti gaisā pacelt Stenliju.

Tas ir tas pats, ja man kāds parādītu Karmelo Entoniju, ja es teiktu, ka pustālais metiens ir mirusi suga NBA. Tas, ka tas ir neracionāli un to gandrīz neviens nedara, nenozīmē, ka tu no simtiem neatradīsi izņēmumus. Tie izņēmumi ir ģenerālmenedžeru rīcībā esoši aktīvi ar negatīvu vērtību.

Varbūt tu vienkārši nesaproti, ka agrāk bija stay at home čaļi, kas tiešām kā stabi kaplēja.

Kaspars_Biedriņš rakstīja: ievadi my ass

Tev uz praidu jāiet

MachimoI rakstīja: Tev uz praidu jāiet

Es taču neesmu lauva, man nav praida.

MachimoI rakstīja: Nē.

Te kaut kāda pamuļķu sapulce āodien ir? Ēriku Džonsonu pieminēt. Ģeniāli.

Nu, cilvēk mīļo, paskaties uz vidējo produktivitāti šiem aizsargiem. 30 punkti šajā sezonā esot stay at home. Skrastiņam vidēji bija 13 punkti pilnā sezonā. 0,16 punkti spēlē.

Davaj liec galdā visus aizsargus, kas pavada visu karjeru NHL, visas spēles NHL un sezonā netiek likti uz beņķa ar šādu statistiku. Nevis 35-40 punktiem sezonā

Loģiski,.ka ir 3. pāra aizsargi un 7. aizsargi, kas nespēlē PP. Tos citā vārdā sauc par sliktiem aizsargiem. Tā nav atsevišķa, skaidri definēta loma. Tas ir kvalitātes trūkums. Šis apgalvojums attiecas uz nospiedošu vairumu no visiem aizsargiem ar ZEMU produktivitāti. 30-35 nav maz. Maz ir 15 punkti. Tādi čaļi silda beņķi un mēdz spēlēt AHL. Fani viņus notirš. Palasi, ko domā Leafs fani par Zaicevu.

Jā, ir spēlētāji ar izcilu aizsardzību, bet švakāku slidojumu, ripas kontroli, piespēli, metienu, ātrumu. Tikai vājās komandās tādi tiek top 4. Jo viņu funkcija ir nogalināt ripu, saproti? Paskaties advancēto statistiku, Ādams Lāšons ir diezgan labs piemērs, lai gan viņš noteikti nav nekāds bomzis bez uzbrukuma spējām. Uzbrukums ar viņu uz ledus tik un tā drusku nomirst. Ripa nomirst gan pretiniekam, gan arī savējiem. Tas ir tas pats, kas Girgensons uzbrukumā. Šādi spēlētāji no GM puses bieži tiek pārvērtēti, bet viņu kopējais pienesums ir labākajā gadījumā neitrāls. Faktiski efekts ir mazāka rezultativitāte spēlēs. Ar tādiem spēlētājiem (it sevišķi 4 miljonu cap hitu) ir grūti gaisā pacelt Stenliju.

Tas ir tas pats, ja man kāds parādītu Karmelo Entoniju, ja es teiktu, ka pustālais metiens ir mirusi suga NBA. Tas, ka tas ir neracionāli un to gandrīz neviens nedara, nenozīmē, ka tu no simtiem neatradīsi izņēmumus. Tie izņēmumi ir ģenerālmenedžeru rīcībā esoši aktīvi ar negatīvu vērtību.

Varbūt tu vienkārši nesaproti, ka agrāk bija stay at home čaļi, kas tiešām kā stabi kaplēja.

Varbūt problēma ir tevī, Mačalka, nevis citos?

Kaspars_Biedriņš rakstīja: Varbūt problēma ir tevī, Mačalka, nevis citos?

Kāda problēma? Paradigmas maiņa hokejā aizsargu selekcijā ir vispārzināms fakts hokeja aprindās. Tā nav problēma. Tas noved pie plūstošāka hokeja, lielākiem ātrumiem un augstākas rezultativitātes. Tā nav problēma.

Problēma ir ierobežotas spriestspējas sportacentra komentētājiem

MachimoI rakstīja: Iegūglē kaut ko par statistikas analīzi, palasi
Citādi bezjēdzīga tiršana ar cipariem

Par statistikas analīzi man nevajag guglēt. Pietiekami par to esmu mācījies.. Drīzāk tev derētu pamācīties, ka ne vienmēr māte google ir visu zinošā un visu varenā. Tieši KHL/EP norāda vidējo atvairīto %. Ja rēķina individuāli (ielaistie vārti/pret izdarītajiem metieniem), tad Gudļevska statistika pat pieaug no 91% uz 91,14%, savukārt Jāņa statistika paliek vēl vājāka - no 91,1 uz 90,62.
Tā kā tevis vēlāk izteikto secinājumu, ka kaut kas pierāda, ka var iekļūt ar vājāku statistiku - tikai nevajag aizmirst, ka Kristers NHL nospēlēja pēc iekļūšanas Tampas sistēmā. Jānis nav nevienā NHL sistēmā. Vārtargi, kas 26 - 28 gados debitē NHL nav retums, bet krietni lielāks retums ir vārtsargi, kas to izdara nedraftēti. Neviens nesaka, ka Jānis ir slikts vārtsargs, bet nevajag domāt, ka viņš ir tuvāk NHL, kā tie, kas ir ZA, spēlē NHL klubu sistēmās un dara to pietiekami solīdi (kā tas pats Rubīns). Lai Jānis būtu tuvāk kā tas pats Rubīns viņam ir jāaizvada tiešām izcilas sezonas. Te tika pieminēts Ramo - pirms sava pirmā piegajiena Ramo tiešam nevar lepoties ar izcilu statistiku, taču viņš tobrīd bija 20 gadus vecs, draftēts vārtsargs ar u-20 bronzu kabatā. Pirms sava otrā un nopietnākā NHL piegājiena Ramo bija top3 vārtsargs KHL ar labāku statistiku visos nozīmīgajos rādītājos kā Jānim.

piters_kvils_5491377 rakstīja: Par statistikas analīzi man nevajag guglēt. Pietiekami par to esmu mācījies.. Drīzāk tev derētu pamācīties, ka ne vienmēr māte google ir visu zinošā un visu varenā. Tieši KHL/EP norāda vidējo atvairīto %. Ja rēķina individuāli (ielaistie vārti/pret izdarītajiem metieniem), tad Gudļevska statistika pat pieaug no 91% uz 91,14%, savukārt Jāņa statistika paliek vēl vājāka - no 91,1 uz 90,62.
Tā kā tevis vēlāk izteikto secinājumu, ka kaut kas pierāda, ka var iekļūt ar vājāku statistiku - tikai nevajag aizmirst, ka Kristers NHL nospēlēja pēc iekļūšanas Tampas sistēmā. Jānis nav nevienā NHL sistēmā. Vārtargi, kas 26 - 28 gados debitē NHL nav retums, bet krietni lielāks retums ir vārtsargi, kas to izdara nedraftēti. Neviens nesaka, ka Jānis ir slikts vārtsargs, bet nevajag domāt, ka viņš ir tuvāk NHL, kā tie, kas ir ZA, spēlē NHL klubu sistēmās un dara to pietiekami solīdi (kā tas pats Rubīns). Lai Jānis būtu tuvāk kā tas pats Rubīns viņam ir jāaizvada tiešām izcilas sezonas. Te tika pieminēts Ramo - pirms sava pirmā piegajiena Ramo tiešam nevar lepoties ar izcilu statistiku, taču viņš tobrīd bija 20 gadus vecs, draftēts vārtsargs ar u-20 bronzu kabatā. Pirms sava otrā un nopietnākā NHL piegājiena Ramo bija top3 vārtsargs KHL ar labāku statistiku visos nozīmīgajos rādītājos kā Jānim.

Kā tu vari runāt par statistikas analīzi, ja tu ar diviem mēģinājumiem nevari tikt pie vidējā atvairīto metienu procenta?