Maģiskais 15.09.2012.
Nacionālās hokeja līgas spēlētāju asociācijas (NHLPA) pārstāvji jau ir gatavi runāt par jauno kolektīvo līgumu, Nacionālās hokeja līgas (NHL) pārstāvji arī plāno to darīt jau tuvākajā laikā. Vai abām pusēm izdosies panākt kopsaucēju laicīgi un izvairīties no 2004./2005. gada scenārija?
15. septembris ir tas datums, līdz kuram spēlētāju arodbiedrībai un komandām ir jānoslēdz jauns līgums, vai arī jāvienojas, ka līdz jauna līguma parakstīšanai līga funkcionēs pēc vecajiem spēles noteikumiem. Taču, kā atzīmē NHLPA vadītājs Donalds Fērs, tad: "Problēma ir tāda, ka sporta organizācijās, kurās ir ieviests stingrs algu budžets, kolektīvo strīdu risināšanas stratēģijā lokauts ir viens no galvenajiem līdzekļiem."
Lai vai kā, bet pašlaik abas puses, gan NHLPA, gan NHL, uzskata, ka šajā gadījumā līdz lokautam nenonāks un abas puses vienosies par jauniem kolektīvā līguma nosacījumiem laicīgi.
Par ko šajās sarunās būs jāvienojas? Protams, ir daudz un dažādi "sāpīgi" jautājumi, taču vērtējot situāciju kopuma jāsaka, ka galvenais strīdu iemesls, protams, ir nauda. Kā uzsver spēlētāju arodbiedrība, līgas ieņēmumi pēdējos gados ir ievērojami auguši, tajā pašā laikā atskaitījumi no spēlētāju algām ir palikuši iepriekšējā līmenī. Hokejisti ar šādu situāciju nav apmierināti. No otras puses, NHL spēlētāji, starp saviem amata brāļiem pārējās "lielā četrinieka" līgās, saņem vislielāko ienākumu daļu – 57%, kamēr citur atlēti ir samierinājušies ar 50-52% no visiem ienākumiem. Tas savukārt noteikti ir trumpis Gerija Betmena rokās.
Otrais "sāpīgais" jautājums arī ir saistīts ar naudu, proti, algu budžetu noteikšanu. Spēlētāji vēlas, lai tiktu noteikti augstāki algu griesti (tie ir paaugstinājušies katru sezonu kopš to ieviešanas), taču klubi vēlas, lai tiktu izmainīts mehānisms kādā tiek noteikts minimālais komandu budžets, jo pa šiem gadiem tas ir audzis par 20% un mazāk turīgās komandas faktiski ir nonākušas tādā pat situācijā kādā bija 2004. gadā.
Savukārt trešais jautājums, kas tiks apspriests šajā sarunās un varētu būt interesants ne tikai Ziemeļamerikā, bet arī Eiropā un sporta sabiedrībā kopumā, ir NHL spēlētāju dalība 2014. gada Olimpiskajās spēlēs. Līdz šim ir dzirdēti dažādi viedokļi, jo vairāki hokejisti ir izteikuši nepārprotamu apņemšanos to darīt jebkurā gadījumā, bet Gerijs Betmens un viņa padotie līdz šim skaidri savu pozīciju nav formulējuši un faktiski izmantoja šo jautājumu savās interesēs – sak, ja jūs darīsiet/nedarīsiet tā vai šitā, tad mēs jums neļausim braukt uz Sočiem. Starp citu, šis arguments varētu tikt izmantots arī šoreiz, lai NHL klubi iegūtu zināmas priekšrocības.
Bez iepriekš uzskaitītajiem jautājumiem, protams, ir arī virkne citu, kuri beigu beigās var izrādīties "klupšanas akmens", piemēram, līgumu termiņu ierobežošana, lai neatkārtotos "Kovaļčukgeita", jauno hokejistu līgumu sistēmas ierobežošana ("otrā līguma" ieviešana), u.c. .
Sarunas, protams, nesolās būt vieglas un, redzot kas pēdējo pāris gados ir noticis citās Ziemeļamerikas līgās (lokauts gan NFL, gan NBA), tad gan spēlētājiem, gan klubu vadībām, gan arī līdzjutējiem būtu jābūt gataviem arī uz pašiem sliktākajiem notikumu attīstības scenārijiem.
+5 [+] [-]
+9 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
+8 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Maskavas Dinamo spēlēja Dacjuks, Ovečkins, Afinogenovs, Frolovs, Havlats.
Magņitkā - Malkins, Sikora, Eliašs, Nabokovs.
Praktiski katrai komandai bija pa kādai NHL pirmā lieluma zvaigznei, vai vismaz vairāki labi veterāni, RSL līmeņa ("normālos apstākļos") TOP spēlētāji.
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
Starp citu, no 2011.g. 1. kārtā draftētajiem NHL zemāk par 10. vietu NHL uzspēlēja tikai Svens Berči un tad tikai 5 spēles...
+6 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
2011. gada draftā 2 izvēles drafta 1. raundā bija Minnesotai, Toronto, Edmontonai... NHL spēlēja tikai Nadžents-Hopkinss. Otava vispār nodraftēja 3(!) spēlētājus 1. raundā - NHL uzspēlēja tikai Zibanejads (pie kam, tikai 9 spēles).
+1 [+] [-]
Lokauta laikā hokejisti spēlēja praktiski visur sākot no Latvijas (Skrastiņš, Žoltoks, Hendriksons) beidzot ar Lielbritāniju, Ungāriju un dažādām dažādu valstu zemāko līgu komandām (pat pie amatieriem).