Viedoklis: Kas notiek ar Bufalo "Sabres"?

Bufalo komanda Latvijas hokeja līdzjutējiem nu jau kādu laiku ir īpaši tuva, jo, lai arī tā spēle variējas starp "slikti" un "ļoti slikti", tajā spēlē vienīgais mūsu hokejists NHL – Zemgus Girgensons. Arī viņam spēle, pēc divām pirmajām sezonām, ir noplakusi, kas nepacietīgākajiem līdzjutējiem liek rakstīt Interneta komentārus, kuros piedāvā alternatīvas karjeras izvēles iespējas.

Patiesībā Girgensona situācija nav viņa viena problēma, jo viņš ir tikai viens spēlētājs komandā, kura pati pārdzīvo pamatīgu identitātes krīzi. Komandas vadībai nav redzējuma par tās attīstību, jo tā vēlas gan tūlītēju rezultātu, gan nostiprināšanos līgas elitē, tajā pašā laikā gaida momentu, kad nomainīt spēlētājus un trenerus uz "īstajiem", kas jau nu tad spēlēs.

Laikā, ko Girgensons ir pavadījis Bufalo, viņam ir nācies spēlēt jau pie trim treneriem. Sākot no labi zināmā un mūsu hokejistam lojālā Teda Nolana, turpinot ar titulēto Denu Bailsmā, kas savulaik aizveda Pitsburgas talantīgo komandu līdz Stenlija kausam, līdz debitantam Filam Hauslijam. Katrs no viņiem ir nācis ar savu redzējumu, katrs – izgāzies (arī Fils Hauslijs). Taču problēma nav treneros (precīzāk – ne tikai treneris). Problēma ir komandā.

Ne visi ir pamanījuši, bet "Sabres" šosezon spēlē bez kapteiņa. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tiešā, jo Fils Hauslijs, kurš pats savulaik bija ASV izlases kapteinis divos pasaules čempionātos un pildīja asistenta funkcijas daudzās NHL komandās, saprata, ka pretendentu uz kapteiņa uzšuvi nav (un kļūdījās). Toties ir četri kapteiņa asistenti. Nē, tas nav nekas neparasts, jo NHL ir vairākas šādas komandas ("Canucks" ir kapteinis un pieci asistenti), taču kurš ir tas īstais, tas komandas "motors"?

Paklausoties spēlētāju pēcmaču intervijas, rodas sajūta, ka viņus visus ir apmācījuši vieni un tie paši sabiedrisko attiecību treneri, kas strādā ar Latvijas futbola izlasi – pēc zaudējumiem publiski visi priecājas par pozitīvo mācību stundu, ko spēle ir devusi un nākotnē, jā, tad būšot labāk. Tikai reizumis, kad jau pacietības mērs kādam ir pilns, paši spēlētāji norāda, ka neviens neesot uzņēmies iniciatīvu.

Maikls Peka, Kriss Drūrijs, Daniels Briērs – šie spēlētāji bija līderi un ne jau ar savām motivējošajām runām, bet ar spēli laukumā. Vai tā ir nenogurstoša enerģijas spēle "no vārtiem līdz vārtiem" Pekas izpildījumā, vai spēcīga spēle uzbrukumā, gūstot ne tikai daudz vārtu un punktu, bet arī darot to izšķirošajos momentos, kā tas bija Drūrija un Briēra gadījumā.

Pašlaik komandā ir salasīti labi spēlētāji. Tiešām. Viņiem visiem nav ne vainas, bet neviens no viņiem nav līderis. Tā ir komanda, kur visi atbild par visu, taču, kā mēs labi saprotam, šādā situācijā neviens arī neatbild ne par ko.

Ziemeļamerikā jau runā, ka Hauslijs ir labs taktikas speciālists, taču nav "vokālais līderis", t.i., ģērbtuvēs viņš visu atstāj spēlētāju ziņā. Kāds to sauks par demokrātiju, taču laikā, kad komanda cīnās par nepalikšanu pēdējā vietā – tā ir bezatbildība.

Jājautā – kurš ir atbildīgs par šādu komandas spēli? Kāpēc spēlētāji ir tik inerti un neuzņemas iniciatīvu? Atbilde ir acīmredzama – komandā nav šādu spēlētāju. Komandas nominālie līderi ir bez nopietnas NHL izslēgšanas maču pieredzes. Kails Okposo mazliet ir paspēlējis "plejofos", Raienam O’Railijam ir 13 spēles pēcsezonā, Vienīgi Džiesonu Pominvilu var nosaukt par spēlētāju, kurš ir spēlējis izslēgšanas mačos un zina ko tas nozīmē, taču viņš nav komandas līderis. Ne statistiski, ne ģērbtuvēs.

Vai līdera loma ir jāuzņemas Džekam Aihelam? Jā un nē. Protams, ka viņš ir spēlētājs, kuram ir jākļūst par komandas ilggadīgu līderi un komandas seju. No otras puses – viņš ir 21 gadus vecs jaunietis, kurš NHL tikai aprod ar spēli. Jā, viņš ir talantīgs, iespējams, pats labākais hokejists komandā, taču vēl pārāk mazpieredzējis. O’Railijs? Jā, taču bijušais Kanādas U-20 izlases kapteinis savā profesionāļa karjerā tikai "Sabres" rindās izpelnījās papildus "A" burtu uz formas un būt par līderi pilnīgi izformētai komandai ir grūti, lai arī individuāli viņa sniegums ir tikpat labs kā Kolorado.

Beigu beigās, ja komandai neiet, tad, kā vēsta sena NHL patiesība, ir jāspēlē asi, jārāda raksturs, jāiet "kauls kaulā"! Vai to dara "Sabres"? Nē! Bufalo ir viena no miermīlīgākajām komandām visā līgā, jo šogad tikai piecas reizes tās spēlētāji ir kāvušies. Pat pašlaik, kad mode uz kaušanos NHL noplok, viņu 0.2 kautiņi vidēji spēlē priekš viņu situācijas ir nenopietni. No otras puses – par ko kauties un cīnīties? Ko aizstāvēt? Spēka paņēmienos viņi arī ir 11. vietā līgā. Nav švaki, taču absolūti viduvēji.

Līderu trūkums ir viena, bet ne vienīgā problēma. Otrā ir uzbrukums. Bufalo šobrīd ir pēdējā vietā visā līgā, jo pirms iepriekšējās spēles tai 25 mačos bija 55 vārti, t.i., 2.2 vārti vidēji spēlē. Tas ir pie vidējā līgas rādītāja 3.0 vārti vidēji spēlē. Kur ir problēma? Problēma ir tajā, ka "Sabres" līderiem nav palīgu. Tikai četri komandas spēlētāji vidēji mačā gūst vairāk kā 0.5 punktus. Tikai trīs hokejisti, ja turpinās sezonu kā līdz šim, spēs gūt vairāk kā 20 vārtus sezonā.

Okposo, Grifins, Girgensons, Larsons un arī Bufalo komandas "sāpju bērns" Mets Mulsons šajā sezonā ar vārtu gūšanu mūs nelutina. Jā, tam var meklēt un arī atrast objektīvus apstākļus, taču tāpēc vārtu vairāk nekļūs, bet to ir katastrofāli maz – pēdējās trīs spēles komanda ir palikusi bez gūtajiem vārtiem,

Aizsardzība arī neiepriecina un jautājums pat nav par to, ka "Sabres" ir ceturtajā vietā līgā pēc visvairāk ielaistajiem vārtiem, bet par to, ka tā, lai arī pieļauj 31.2 metienus pa saviem vārtiem (21. vieta), ir piektajā vietā pēc bloķētajiem metieniem. Tāpat viņi pēdējā vietā pēc atņemtajām ripām. Beigu beigās, vislabāk par statistiku runā pati spēle. Pirmais periods aizvadītās nakts spēlē pret Pitsburgas "Penguins", kur visi trīs vārti tika gūti nevis pēc aizsargu kļūdām, bet rupjām un nepieļaujamām kļūdām bija vislabākais piemērs Bufalo komandas aizsardzības varējumam.

Īsāk sakot – šī Bufalo komandai ir kārtējā norakstītā sezona, kārtējā sezona bez mērķa, kas spēlē tikai tāpēc, ka jāspēlē. Ja vēl pirms dažiem gadiem varēja cerēt, ka tās ir tikai īslaicīgas problēmas, ko nosaka tas, ka komanda ir pārbūves procesā, bet atnākot jaunajiem talantiem, viss izmainīsies, tad tagad, kad "Sabres" spēlē no citām komandām pārvilinātie veterāni un spēlē vāji, cerību jau nav tik daudz un kamēr pašā Ņujorkas štata komandā nesapratīs ko viņi vēlas, nekas arī nemainīsies.