Facebook
GoogleSergeja Žoltoka piemiņai
Sešus gadus atpakaļ, 2004. gada 3. novembrī Minskā, pēc „Rīga 2000” spēles Baltkrievijas atklātajā hokeja čempionātā, apstājās Latvijas hokeja izlases spēlētāja, Sergeja Žoltoka sirds. Vai viņš zināja, ka riskē ar savu dzīvību? Iespējams. Taču citādāk dzīvot viņš neprata, jo hokejs bija viņa dzīve.
Sergejs Žoltoks ir atstājis neizdzēšamas pēdas Latvijas hokejā. Viņš uzauga Imantā. Sergejs bija Imantas, Rīgas un Latvijas patriots. Kā vien bija brīvs pamatdarbā, steidzās palīgā Latvijas izlasei.
Žoltoka audzināšanā liela loma bija vectēvam Andrejam Janovičam, kurš pats bija kaislīgs „Rīgas Dinamo” līdzjutējs. Tieši viņš aizveda savu astoņgadīgo mazdēlu pie trenera Pjotra Hmeļņicka. Astoņu gadu vecumā citi puikas treniņgrupā jau mācēja viens otru apvest, bet Žoltoks pat nemācēja slidot. Tomēr Sergejs jau toreiz no citiem atšķīrās ar savam vecumam neraksturīgu nopietnību, precizitāti un akurātu pieeju, un šādu attieksmi pret hokeju, treniņiem un spēlēm Sergejs saglabāja vienmēr. Turklāt Sergejam piemita spēja pārredzēt laukumu, paredzēt trīs gājienus uz priekšu jeb lasīt spēli.
Četrpadsmit gadu vecumā Sergejs jau bija savas komandas kapteinis un tika uzaicināts uz toreizējās „RASMS” meistarkomandas treniņiem, kur par treneri strādāja Andris Siliņš. Tas bija izaicinājums ne tikai komandas veterāniem, bet arī jaunajam hokejistam. Iespējams, ka tieši šis rūdījums Žoltokam palīdzēja diezgan viegli iespēlēties „Rīgas Dinamo” meistaros, taču pirms tam bija PSRS dažādu vecumu izlases.
Sergejs Žoltoks bija labākais neatkarības laika Latvijas hokeja uzbrucējs un viens no pirmajiem un nedaudzajiem latviešu spēlētājiem Nacionālā Hokeja līgā. 1992.gadā, divdesmit gadu vecumā Sergejs devās uz Ziemeļameriku, kur sāka savu ceļu uz NHL. Sākumā Sergejs nespēja nostiprināties Bostonas "Bruins" sastāvā, tomēr pakāpeniski ar savu milzīgo pašatdevi un darbaspējām kļuva par stabilu NHL spēlētāju – papildinot Otavas "Senators", Monreālas "Canadiens", Minesotas "Wild", Nešvilas "Predators" rindas.
1993. gada 18. novembrī, spēlējot pret „Sanhosē Sharks” Sergejs guva savus pirmos vārtus NHL, kurus tovakar sargāja Artūrs Irbe.
Pavisam NHL regulārajā sezonā aizvadītas 588 spēles, kurās gūti 111 vārti un izdarītas 147 piespēles. Cīņās par Stenlija kausu aizvadītas 45 spēles, nopelnīti 18 (4+14) punkti.
Žoltoks regulāri spēlējis arī Latvijas izlasē. Izlases rindās Žoltoks aizvadījis pavisam 42 spēles, kurās nopelnīti 50 (29+21) punkti. Latvijas hokeja izlases sastāvā viņš piedalījies sešos pasaules čempionātos.
Sergejs nekad neaizmirsa, no kurienes viņš nācis. Allaž atcerējās savu pirmo treneri Hmeļņicki un prata dalīties ar tiem, kam tas nepieciešams. Sergejam vienmēr apkārt centās būt jaunie hokejisti un viņš nevienam neatteica ne autogrāfa, ne padoma sniegšanā. Tāpēc ir loģiski, ka Latvijas Hokeja federācija jau sesto reizi ir rīkojusi Sergeja Žoltoka piemiņas turnīru junioru izlasēm.
Kolektīvs - tas ir Latvijas izlases spēks. Es esmu daudziem amerikāņiem un daudziem kanādiešiem stāstījis par mūsu izlasi, par to, kā mēs sabraucam pavasaros kopā un spēlējam par Latvijas karogu. Viņi mani apskauž, ka man ir tāda izdevība, un tieši tāpēc es vienmēr būšu uzticīgs izlasei. Arī līdzjutēju dēļ.
Sergejs Žoltoks
