Ābols: "Dažāda līmeņa komandas. Mums līdz viņiem ir ļoti tālu"
Vēl vienu sauso zaudējumu pasaules čempionātā piedzīvojusi Latvijas junioru hokeja izlase, kas šovakar ar 0:10 cieta sagrāvi pret Kanādu. Galvenais treneris Artis Ābols norādīja uz atšķirībām komandu līmeņos un atzina, ka latvieši nav turējuši līdzi nevienā spēles elementā.
"Man nav baigās pieredzes šādās situācijās," par komandas uzrunāšanu pēc spēles teica Artis Ābols. "Junioru hokejā starp augšu un apakšu atšķirība ir ļoti liela. Jā, pirms diviem gadiem pret kanādiešiem bija 2:5, bet tās bija citas komandas – gan mums, gan viņiem. Nav jēgas iet ģērbtuvēs un lamāties. Kanādieši vienkārši ir ātrāki un spēcīgāki. Mums galvenais ir turēties kopā. Sliktākais, kas var notikt – ja katrs palīdīs zem savas segas. Turnīra specifika un burvība, ka ar šo zaudējumu nekas nav beidzies. Redzam, kādā situācijā ir somi. Skaidrs, ka mūsu duelī viņi būs favorīti, bet – uzvaram somus, un tad jau viņiem būs jādomā, ko darīt."
Ābola pieminētais 2:5 pagājušā gada augustā ir vienīgā reize, kad Latvijas juniori duelī pret kanādiešiem neielaida desmit vārtus.
"Dažāda līmeņa komandas. Mums līdz viņiem ir ļoti tālu," teica Ābols. Uz jautājumu, vai kaut vienā elementā latvieši bijuši tuvu kanādiešiem, galvenais treneris bija lakonisks – nē. "Viņi ir augstāka līmeņa komanda. Mums četri ir no Latvijas čempionāta. Ko mēs salīdzinām?"
Neskatoties uz lielo atšķirību komandu līmeņos, Ābols tāpat bija neapmierināts ar trešo periodu, kurā tika ielaistas piecas ripas. "Izgājām ar vēlmi uzvarēt vismaz trešo periodu, bet zaudējām ar 0:5. Zaudējām ripas vidus zonā, ko nedrīkstam darīt, un mūs uzreiz sodīja. Pret zviedriem nolaidām rokus un devām viņiem iemest divus vārtus. Šodien atkal nolaidām rokas trešajā periodā. Tas mums nedara godu. Spēlējām bez rakstura."
"Protams, mēs nenospēlējām ne tuvu savam labākajam sniegumam, un tas jau ir cits jautājums. Taču tagad galvenais ir neslēpties katram savā skapīti un negaidīt, kaut ātrāk beigtos," pauda Ābols. Rīt Latvijas U20 izlasei priekšā brīvdiena, bet piektdien gaida duelis pret Somiju.
Jāsavācas pret somiem un jāparāda labākais pret vāciešiem, nekas taču vēl nav beidzies.
Treneris var izshēmot jebko un noskaņot visus kā uz pēdējo mūža spēli, bet, ja spēlētaju meistarība pie piedāvātā pretinieku aizsardzības spiediena neļauj kontrolēt ripu uzbrukuma zonā (abās spēlēs ļoti maz momentu), tad ko var mainīt pat pasaules labākais treneris!?
Augsta līmeņa speciālistus spēlētāju sagatavošanā no sākuma ir jāpiesaista bērnu un jauniešu grupām, bet neticu, ka vecāki un/vai federācija pacels šādas izmaksas. Pēc esošajām perspektīvām izskatās, ka labāk ir turpināt principu "izdzīvo stiprākais un pietiekami turīgu vecāku atvase", kad pēc sākotnējās sagatavošanas pespektīvākie spēlē ASV vai Kanādā. Tad labākie savācas lielajā izlasē un cīnās jau citā līmenī ar citām ambīcijām.
Mūsu juniori tāpat ar visām atšķirīgajām paaudzēm dzīvojas pa junioru hokeja aptuveni 10 pozīciju, kas ir pat ļoti labi tik mazai valstij dārgā sporta veidā.
Paskataties cilvēku resursus,finansiālo labklājību un pat dabas apstākļus.Latvijai puse komandas gadu jaunāki..ne jau tas ir deļ nākotnes perspektīvas bet deļ ta ka vairs nav kas spēlē.
Nevar un nevajg no mazas valsts prasīt un salīdzināt ar lielajām valstīm..kur desmitiem milj iedzivotāju,ar milzigam ekonomikām kas spej nodrošināt apstākļus..
Vot ja norgēm zaudēs tad varēs sākt uztraukties....
Vieglāk ir nolikt savus spēlētājus,kurus pats sagatavoja šim līmenim""
Ja apzinies līmeni,tad izvēlies atbilstošu stratēģiju.
Ja komanda ir vismaz divas galvas tiesas vājāka,netiek līdzi nevienā epizodē deļ meistarības trūkuma..kur viņai pārmest necīnīšanos..vai kā to izmērīt?
Protams,varbūt varētu runāt ka jamaina Zirnis un Ābols..bet nez vai tas palīdzēs spēlē ar Can
Pilnībā piekrītu tavam viedoklim .
Saprotu, ka ir grūti pēc lielās izlases bronzas pieņemt lielo junioru atpalicību fiziskajā sagatavotībā un meistarībā, bet ir jāpieņem acīmredzamais. Mums katrā vecuma grupā ir kādi pāris lielie talanti, kuri ar citu gadu lielajiem talantiem rada labu lielo izlasi, bet junioru vidējais līmenis ir tāds kāds tas ir.
Ābolam vai jebkuram citam trenerim nav burvju nūjiņas, ar kuru ielikt daudz labākus pamatus meistarībā, kurus bija jāieliek ilgu laiku pirms junioru vecuma.
Trenerim nav nekādas stratēģijas,kuras spēlētāji būtu spējīgi izpildīt.
Slēpties aiz sev uzticēto spēlētāju mugurām un neatzīt savas kļūdas ir necienīgi.
Paši viņi to ir izmērījuši.