Facebook
GoogleKoziols, Ķirsons un Martinsons par pārmaiņām Latvijas hokejā
@JanisFreimanis2
2016-09-19 09:21
Foto: Jānis Saliņš/f64, Lauris Aizupietis/f64, Romāns Kokšarovs/f64
Kamēr Latvijas hokejā šoruden temperatūra ir tikpat augsta kā ierasts pavasaros, baumu līmenī izskanējuši trīs sabiedrībā labi zināmu cilvēku uzvārdi, kuri, iespējams, varētu mainīt pastāvošo Latvijas hokeja saimniecības iekārtu. Tādēļ Sportacentrs.com nolēma sazināties ar Viesturu Koziolu, Gunāru Ķirsonu un Māri Martinsonu, lai uzzinātu, vai baumām ir pamats un kāda ir viņu nostāja par pārmaiņām Latvijas hokejā.
Viesturs KOZIOLS:
"Jāmaina ir pilnīgi viss. LHF nekas nenotiek tā, kā tam būtu jānotiek 21. gadsimta organizācijā. Pirms sešiem septiņiem gadiem varējām apspēlēt Dāniju, Slovēniju un Norvēģiju, bet tagad tā vairs nav. Izlases rezultāti atspoguļo Latvijas hokeja dzīves organizāciju. Mūsu spēlētājiem meistarības ir gana, lai cīnītos arī par medaļām, ja esam tādā sastāvā, kāds bija olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. Taču tas nesanāk, jo saimniecībā ir bardaks. Kā tas var būt, ka trīs dienas pirms četrgades svarīgākā turnīra pēkšņi izdomā, ka Beresņevs nav vajadzīgs. 21. gadsimtā tā nevar izturēties pret saviem darbiniekiem, pret cilvēkiem, kas būtībā tev dēj zelta olas.
Man ir jautājums LHF biedriem – vai viņi pēdējos desmit gados ir redzējuši revīzijas komisijas ziņojumu par finansiālo situāciju LHF? Biedru sarakstu LHF mājaslapā nemaz nevar atrast. Lipmans stāsta, cik daudz viņš pats ir ieguldījis hokejā, bet cik tad tas ir? No kurienes vēl gūti finanšu resursi? To visu ir tiesības zināt ikvienam, arī Latvijas hokeja līdzjutējiem, jo LHF organizē izlašu startus. Kāds tad ir LHF budžets? Kā tiek maksātas tik bieži piesauktās prēmijas? Vai tās izmaksā aploksnē vai par tām tiek nomaksāti nodokļi? Gribētos pateikt arī kaut ko labu, bet nevaru neko izdomāt. Par to, ko LHF dara, var teikt tikai vienu – tā tik vēl trūka, ja viņi pat to nedarītu.
Jā, vienreiz jau mēģināju veikt izmaiņas un tas neizdevās. Nesaku, ka šoreiz būs citādāk, turklāt jautājums ir par to, vai man to vispār vajag? Taču man ir līdz brošai tā attieksme, ka Lipmans ir svētais, bet visi pārējie apkārt ir muļķi. Man nav ne plāna, ne stratēģijas, pagaidām es tikai godprātīgi atbildu uz žurnālistu jautājumiem un paužu savu viedokli. Tomēr man zvana cilvēki un izsaka atbalstu, to skaitā LHF biedri. Viņi saka, lai rīkojos, ka viņu balss būšot mana. Neko daudz jau nevajag, vienkārši nepieciešams ieviest kārtību. Vajadzīga jaunu un mūsdienīgu cilvēku komanda ar angļu valodas zināšanām, kas 21. gadsimtā ir tikai normāli. Hārvardas universitātes diploms tam nav nepieciešams. Brīnos par tiem, kuri neredz to bardaku. Vienkārši pacel rociņu un kaut ko maini."
Gunārs ĶIRSONS:
"Lai varētu vairāk runāt par to, kas būtu jāmaina Latvijas hokeja saimniecībā, ir vairāk tajā jāiedziļinās. Kādam nav paveicies, kāds kaut ko nav padarījis un mēs uzreiz meklējam vainīgo, bet ir jāizvērtē situācija. Manuprāt, pirmkārt vainīgas ir valsts institūcijas, kuras nav pat aktualizējušas jautājumu, ka sports Latvijā grimst. Visu sportu Latvijā uztur vecāki, bet treneriem kaut kā ir jāizlokās, jo vecāki izdara spiedienu. Vaina ir sistēmā. Runājot par LHF, tiem, kuri runā par pārmaiņām, ir jānāk ar alternatīvu piedāvājumu. Kad varēsim to izvērtēt, tad arī sapratīsim, vai to atbalstīt.
Es esmu gatavs uzņemties atbildību par jaunatnes hokeju, dot savus priekšlikumus un pienesumu. Uzskatu, ka mums ir tādas pat iespējas, kā Somijai, kas šogad uzvarēja pasaules U18 čempionātā. LHF prezidenta amats? Kā jau minēju, visās lietās ir jāiedziļinās, ir jāsaprot, ar ko vari nākt un ko piedāvāt. Ja runājam par Kirovu Lipmanu, tad par viņu ir sakāmas labas lietas.
Jaunatnes hokejā gribu sakārtot, lai treneriem, kuri ir izaudzinājuši bērnus, kuri nonāk izlasēs un lielajās komandās, no tā būtu ekonomiskais ieguvums. Otrkārt, jaunatnes izlasēs ir jāsaglabā nemainīgs treneru sastāvs. Treneru kolektīvam ir jādod vismaz trīs gadi darbam ar jauniešu izlasēm, sākot no U15 līdz U18.
Ja 7. oktobrī LHF ikgadējā kongresā kāds būs gatavs izvirzīt savu kandidatūru, tad ir jābūt piedāvājumam, kā sakārtot juridiskās lietas un finanšu rādītājus. Bet šobrīd neviens mūs nav pat uzrunājis. Tas ir līdzīgi kā politikā, kad pirms vēlēšanām tiek bļauts par visu, lai tikai ievēlētu. Taču šī nav politika."
Māris MARTINSONS:
"Man nav tādu ambīciju, lai kļūtu par LHF prezidentu, tas tomēr ir apjomīgs darbs, kam jāvelta ļoti daudz laika un es neredzu šobrīd tādu iespēju, lai varētu vadīt LHF. Ja runājam par izmaiņām LHF, tas ir ļoti komplicēts jautājums. Pirmkārt ir sācies nākamais olimpiskās atlases cikls un mēs piedzīvojam paaudžu maiņu. Es uzskatu, ka ir jāsāk iesaistīt mūsu jaunos hokejistus, ko viņi jau ir pierādījuši, startējot U20. Būtu jāieceļ treneris vismaz uz 2+2 gadiem, bet tam visam, kā vienmēr, vajadzīgi līdzekļi.
Jāmainās ir ne tikai LHF, jāmainās ir arī hokeja sabiedrībai, jo visiem pierasts, ka LHF kaut kas ir jādod, bet pretī dot neko negrib. Mani priecē, ka lēnam sāk veidoties klubi ar ambicioziem plāniem, kas gatavi ieguldīt hokeja attīstībā un attīstīt jauniešu hokeju, tādi kā „Mogo”, „Kurbads”, „Liepāja”, „Zemgale”/LLU un „Prizma”, jo tas ir mūsu hokeja stūrakmens - jaunie hokejisti.
Mainīt jau var vienmēr, bet ir viens neatbildēts jautājums – kas nāks vietā un kas mainīsies, kāds ir attīstības plāns, ko plānojam darīt tālāk, un vēl būtiskāk – kas par to maksās? Latvijas hokejā ir jāveido sistēma, sākot ar treneru un tiesnešu apmācību, to visu jau tagad dara, bet sastopamies atkal ar tām pašām problēmām – naudu un cilvēku resursiem. Ar visam šīm problēmām mēs saskaramies gandrīz visos sporta veidos, ne tikai hokejā, jo nav mums noteikta valsts atbalstāmo sporta veidu prioritātes. Gribam būt labākie visos sporta veidos, bet tas nav iespējams tik mazai valstij kā Latvija.
Visbeidzot – runājot par to, ko vajadzētu vai nevajadzētu mainīt LHF, tas ir filozofiskas dabas jautājums. Var paņemt jebkuru attīstības modeli no vadošajām hokeja valstīm un ieviest Latvijā, bet par pamatu visam ir finanšu līdzekļi. Protams, viens to var izdarīt labāk, bet otrs sliktāk, taču te jau vairāk ir diskusija par to, vai patīk vai nepatīk LHF prezidents, viņa izteikumi un attieksme. Es no komentāriem gribētu atturēties, lai katrs vērtē pats. Es LHF es atbildu par jauniešu hokeju."
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Lipmans 20 gadus visādi ir muldējis, ka beigās neviens pat nezin, kam ticēt un kur beidzas patiesība...
Un īsti nesaprotu to raustīšanos?
Vaitad var būt diži sliktāk? Turklāt, ja neizdosies neko sakārtot, vienmēr vainīgais jau būs Lipmans, kas visu noalida tik tālu, ka ne gala ne malas tai bēdu ielejai....
Sakari trūkst, spnsorus nevarēs piesaistīt? Kur bailes?
Es saprotu, man nav pazīšanās ne pie Aldara, ne LMT ne kur... Bet tak netrūkst vīru, kuriem ir...
+1 [+] [-]
Visa tā patreizējā valde, godīgi sakot/rakstot, ir izsmiekls. Pilnīgi neveic tās funkcijas, kas tai kā valdei ir deleģētas. Visādi balderi,ulmaņi un liepiņi tai vietā lai cīnītos ar Lipmana autoritāro vadības stilu, labāk uzraksta atlūgumus, un tad cenšas rokas mazgāt nevainībā visus sūdus par bardaku LV hokejā cenšoties uzgāzt Lipmanam.
Tikai arī šai situācijā paliek atklāts jautājums-vai LV hokeja sabiedrība (vismaz tā daļa,kurai ir balsstiesības LHF kongresos) vēlas ko sakārtot LV hokejā.
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Viena lieta ir būt labam hokejistam, būt ar labu nacionālo nostāju, būt ar stingru raksturu, bet pavisam kas cits būt labam kādas sistēmas menedžerim, kur ne tik daudz jārunā, bet ''ar uzlocītām rokām jāvelk smags vezums''.
-1 [+] [-]
-3 [+] [-]
Viss ir forši un nav nekāda nosodījuma, jo katram tās individuālās īpašības ir tādas kādas tās ir, taču vadītājs, kurš vienmēr meklē (un ATROD!) konfilktu nav tas, kas vajadzīgs LHF šajā laikā.
+2 [+] [-]
Tāpat ap desmitnieku izlase grozīsies, vienu gadu būs varbūt pat 8., vai pat 7., citu 10-13. Pat valstīs, kur ir sistēma un kārtīgs savs čempionāts(Čehija, Slovākija, Šveice. . .)ne katru gadu izdodas tikt līderos.
Galvenie uzdevumi būtu nodrošināt bērniem par minimāliem līdzekļiem dot iespēju nodarboties ar hokeju, tālāk normāls valsts čempionāts,kas šobrīd izskatās gandrīz pēc utopijas.
+2 [+] [-]
Lipmana gadījumā viņu LV hokeja sabiedrībā daudzi atbalsta tāpēc,ka viņš nereti LHF ''budžeta caurumus'' aizlāpa ar savu GRINDEX naudu, kas tādējādi kompensē nepiesaistīto iespējamo sponsoru naudu. Secinājumu no tā var izdarīt tikai tādu, ka pretendentam uz LHF amatu aiz muguras jābūt plašam naudas makam. Ja tas nebūs, tad diez vai LV hokeja sabiedrība par tādu balsos.
+1 [+] [-]
Jāsāk ar signāla došanu bērnu vecākiem, ka hokejs nav tikai bagāto vecāku sporta veids, kuri izvelk savus bērnus caur šī dārgā sporta veida labirintiem. Kamēr bērnu hokejs neiegūs nosacītu masveidību, tikmēr mums būs tā kā ir-bez cerības uz gaišāku nākotni.
[+] [-]
-1 [+] [-]
Latvijā, lai sportu attīstītu tā kā to darīja līdz šim, nav cilvēkresursu un nav arī naudas, tāpēc lejupslīde BŪS un tā BŪS ILGA, turklāt - visos sporta veidos.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Liepājas gadījumā LM var teikt paldies, ka zem šī uzņēmuma sporta sistēmas tika izaudzināti cilvēki,kuri bija gatavi pārtvert visu šo sistēmu un neļaut tai nogrimt,kad LM aizgāja pa burbuli. Protams, šeit nemazs nopelns ir Liepājas pašvaldībai, kura atbalsta Liepājas sportu, bet.... arī šeit viss nav tik spoži kā gribētos, jo manā skatījumā LHK,LFK un basketbola klubi ir pārāk piesaistīti pilsētas budžetam. Priecē Verpakovska aktīvā darbība sponsoru piesaistē, bet arī šeit līdz vēlamajam rezultātam (neatkarība no pašvaldības naudas) vel tāls ceļš ejams.
[+] [-]
(Jūrmalu es tomēr ieskaitu, jo ir tā parodija Majoros un turpat blakus ir Piņķi + tūlīt būvēs arī sporta halli Lielupē, kur būšot arī ledus).
[+] [-]
Kaut kādus minimālus uzlabojumus var veikt visos sporta veidos, bet nav nekāda pamata domāt, ka Latvijai ir iespējams kļūt par hokeja, basketbola vai futbola lielvalsti. Nav ne tādu cilvēku resursu, ne pamats domāt, ka valsts finansiālā situācija dikti uzlabosies
Tas, ko var mainīt, ir drīzāk mentālas lietas- psiholoģija, vēlme pārstāvēt savu valsti. Ja basketbola izlase nevar savākt optimālo sastāvu uz OS kvalifikāciju un KHL hokejistiem zudis patriotisms, par ko te runāt. Nekad Latvijā nebūs tāda situācija, ka atsakot izlasei vairākiem līderiem, mēs varēsim sevi uzskatīt par favorītiem nopietna ranga sacensībās
[+] [-]
Vācija bija ļoti nopietns pretinieks OS kval. Daudz nopietnāks par Franciju, Itāliju, Baltkrieviju, kuras uzvarot, tikām uz iepriekšējām spēlēm. Austrija un Japāna bija vājākās komandas starp visām 3 grupām, bet Vācija bija teju visspēcīgākais iespējamais pretinieks. Pat dāņi nebija tik nopietni gatavojušies kā Vācija
Bet kā sacīja Puče, tad hokejā konkurence nav tik liela, lai Latvija ar visu savu bardaku izkristu no A grupas
Secinājums, ka sistēmas sakārtošana vai bardaks lielos vilcienos tāpat neko nemainīs. Drīzāk atkarīgs no tā, vai esošajiem spēlētājiem būs motivācija spēlēt izlasē vai atkal sāksies mūžīgās atrunas par nogurumiem utt.
-1 [+] [-]
Rēzeknē, ja nu kas, būvē pamazām to halli un šoreiz nevis uz papīriem, bet reāli, t.i., Olimpisko centru stutē augšā.
Taču atkal, labi, pieņemam, ka ledus musm ir vairāk vai mazāk, kas tālāk? Kur būs spēlētgribētāji? Vai daudz būs tādu vecāku, kas var ilgtermiņā uzturēt to jauno censoni?
Un ne mazāk svarīgs jautājums - Kas viņus trenēs? Piemēram, Rēzekne. Vai nebūs tā, ka hokejistus dos tenēt kkādam ex-florbolistam? Nav žēl, bet ar esošajiem resursiem tā ir muļķība!
[+] [-]
Taču cik ilgi tas turpināsies?
[+] [-]
Izlašu sacensībās aizsākās, nosacīti pirms 100 gadiem, kad viss sports bija amatieru, tagad labākie ir tikai profesionāļi.
Kaut kas ir jāmaina starptautisko federāciju līmenī, vajadzīgas kādas jaunas idejas, kā ieinteresēt, ja ne, tad piepildīsies pirms gadiem desmit, pareģojums ko dzirdēju no kāda sporta funkcionāra, pēc 20-30 gadiem vairs nebūs nekādu izlašu sacensību, sacentīsies tikai korporāciju brendi.
-3 [+] [-]
Tajā pašā Kanādā uz tādu pašu vienu hokejistu vecāki tērē 3 000-10 000 EUR, pārrēķinot mūsu naudā.
Jebkuram augsto sasniegumu sportam pamatā ir tautas sports, bērnu sports. Ja mums hokeja halles kur ir, a kur nav, bet vienā hokejistā vidēji tiek ieguldīta 2-3 reizes mazāka nauda nekā TOP valstīs, tad kas pie tā ir vainīgs? Lipmans?
Varbūt kko esmu palaidis garām, bet Lipmans nav ne Latvijas Bankas vadītājs, nedz arī eiro banknošu drukātājs un nav arī Robins Huds, lai atņemtu no bagātajiem un dalītu nabagajiem pret parakstu, ka viņi pēc tam sūtīs bērnus hokejā.
Ir jāsaprot, ka Latvija ir tur kur ir. Jā, vairāk kārtības varētu būt, lai izlase stabili varētu spēlēt, ar nelielām cerībām uz kko vairāk nekā 9. vietu, ja paveicas. Taču nevajag domāt, ka bez Lipmana tagad Latvija kļūs par hokeja superlielvaru. Turpat vien būs - vidēji mazliet spēcīgāka/veiksmīgāka kā pirmās divīzijas komandas.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Turklāt ne Itālijā, ne Francijā šie jauniešu resursi ne tuvu nav sasnieguši savus maksimumus, kamēr Latvijā, būsim godīgi, ir tuvu tam.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ar to jauniešu skaitu ir ļoti šaubīgi. Tas, ka skolēns reizi nedēļā uzkāpj uz ledus nenozīmē, ka viņam ir jebkādas reālas izredzes kļūt par profesionālu hokejistu. Uz papīra var jau sarakstīt visus svētdienas skolas laukuma slidotājus
[+] [-]
Protams grūti salīdzināt sporta spēļu karaļa, futbola finansiālās iespējas, ar pārējiem sporta spēļu veidiem, bet piemērs viņš ir lielisks, varbūt kkas jāpamācās.
-3 [+] [-]
Nosacīti - ja ir hokejists, kura gatavošanai, kā jau minēju, vecāki iztērē kādus 3 tūkstošus savas naudas gadā, kurš pa savu naudu aizbrauc, teiksim, uz štatiem, lai tur sistos, izsitas, tiek kādā NHL un tad viņam pasaka - a, tu ko, mēs taču tevi audzinājām... nu tas ir tā. Interesanta pieeja.
Tajā pašā laikā es nesaku, ka izlasē nav jāspēlē, un tas vir fui-fui-fui.
Ir jāsaprot, ka izlase ir brīvprātīgs pasākums, kurš grib, tas spēlē, kurš negrib - nē.
Profesionālisms sportā kāpēc vispār radās? Tāpēc, ka tie, kuri spēlēja futbolu/beisbolu/regbju (pirmie sporti, kur parādījas profi) nevarēja strādāt un, lai saglabātu komandu, to īpašnieki maksāja. Tātad - cilvēks uzreiz izdomāja savas prasmes konvertēt naudā. Tā arī ir profesionālisma BŪTĪBA.
Izlase ir labdarība un, kā ziniet, ar labdarību ir labi, ja ir iespēja nodarboties, bet tā nav spiesta lieta.
+1 [+] [-]
Jaunu valstu, kas sāktu no 0 un ko būtu sasnieguši jau nav!
[+] [-]
Par uzskaites metodoloģiju - nezinu kā skaita, taču tā kā tas ir vienots pētījums, tad tā ir garantija (tā tam būtu jābūt), ka visās valstīs skaitīts tiek vienādi, tāpēc nevajag domāt, ka pie mums jau saskaita kaut kādus pašus labākos, kamēr citur - visus, kas slidot mācās.
[+] [-]
Patīk Slovēnijas modelis, kur gandrīz jebkurš hokejists tiek līdz profesionālam hokejam(treneris,tiesnesis,hokejists, menedžeris), jo prasmes ir pietiekošas!
Tādu mērķi varētu uzlikt arī Latvijā, jo Eiropā ir pieprasījums pēc profesionāliem hokejistiem un vispār hokeja cilvēkiem!