Ābols par Latvijas U20 izredzēm: "Mums ir vajadzīgi 20 uzvarētāji, nevis viens varonis"

Kandidātu sarakstā ir visi spēlētāji, kurus tur vēlējies redzēt, vai jau šobrīd ir skaidrs, ka kāds nebūs ierindā?
Šobrīd ir visi, kuri bija redzeslokā. Tfu, tfu, tfu. Protams, ir citi apstākļi – savainojumi, kas šobrīd uztrauc. Nav pēdējās informācijas par [Oliveru] Mūrnieku. Ar viņu ir vissatraucošākā situācija, jo īsā laikā ir dabūjis atkārtotu smadzeņu satricinājumu. Cik zinu, viņš šonedēļ tiekas ar dakteriem. Kā redzēji, [Daniels] Serkins neslidoja, arī viņam ir smadzeņu satricinājums. Izskatās, ka viņam viss būs labi. Daktere Laila [Ušacka] teica, ka Rīgā labāk nē, bet Amerikā viņš jau varēs trenēties.

Olivers Mūrnieks joins an elite group of 16-year-olds who have scored at least 4 points at the #WorldJuniors this century. #SWELAT #IIHF @lhf_lv pic.twitter.com/JlNxHZG22k

— Didzis Rudmanis (@DidzisRudmanis) January 2, 2025

Pēdējos gados iedibināta tradīcija – vasarā tiek aizvadīts Prezidenta kauss, kas ir U20 izlases sagatavošanās posma pirmā daļa. Vai ir kāds spēlētājs, kurš Tavā blociņā nonācis, pateicoties tieši šim turnīram?
Tas noteikti ir vajadzīgs turnīrs. Jebkurš lēmums nav objektīvs – tas ir subjektīvs, jo tas ir mans lēmums. Varbūt tu redzi citādi, bet lēmums ir jāpieņem man. Tā man ir iespēja redzēt viņus klātienē, nevis izgriezumus vai statistiku. Un viņiem vismaz ir nojausma, kas es tāds esmu, kā skan mana balss, kādas ir manas prasības. Pie tā arī ir jāpierod.

Treniņos esmu skaļš, bet viņiem saku: "Es neesmu jūs lamājis, es jūs nelamāšu, bet es cenšos pacelt līmeni – maksimāli ātri, maksimāli labi, pietuvināti spēlei." Nevaru par kādu pateikt, ka viņu nezināju un tur ieraudzīju, bet tas ir pluss gan man kā trenerim, gan viņiem kā spēlētājiem. Arī viņiem tā ir iespēja.

Runājot par iespējām, ko Tev kā trenerim dod tas, ka Amerikā varēsiet gatavoties divas nedēļas līdz turnīram, nevis ieradīsieties četras dienas pirms atklāšanas spēles?
Vai man kā trenerim tas ko iedod… Vairāk mēs skatāmies uz to, cik spēlētāju ir Eiropā un cik spēlētāju mums ir Ziemeļamerikā. Šķēpus lauzām jau pirms diviem gadiem, kad fiziskās sagatavotības treneris bija Mārtiņš Klucis, blakus bija arī Vilnis [Klucis]. Jā, lauzām šķēpus – braukt tur vai Ziemeļamerikā spēlējošos vest šurp. Izlēmām vest šurp, jo pat nebijām rēķinājuši un nezinājām, vai pastāv opcija braukt uz turieni agrāk un trenēties tur.

Vai dubultā lidošana pāri okeānam ietekmē negatīvi? Mēs jau tāpat neaizbraucām dienu pirms turnīra, aizbraucām četras piecas dienas pirms. Nemāku viennozīmīgi pateikt. Pēc loģikas – turp un šurp lidot, diez vai spēlētājiem no tā paliek labāk. Pateikt, ka tas bija sliktāk… Mums bija laba komanda, bet beigās spēlējām pret Austriju par palikšanu elitē.

Pēc tam runājām, ar Rūdolfu [Kalvīti] runāju, teicu, ka zviedri tā dara. Salikām kopā iespējas, un šogad ir otrais gads, kad braucam tur un gatavojamies. Lielākā daļa ir tur. Nevadāsim viņus šurp un turp.

Tā nu ir sanācis, ka Albertu Šmitu uz ledus pirmo reizi redzēsi Amerikā. Cik daudz esi redzējis video, cik daudz interesējies, kas viņš ir par putnu?
Novembrī mums pašiem bija turnīrs Norvēģijā, bet šo un to redzēju no Latvijas izlases spēles Vācijas kausā. Paskatījos, kā viņš otrdien spēlēja pret Pori "Assat". Bet nu, Somijā ir savdabīgs hokejs. Nebiju gaidījis, ka tik savdabīgs – viņi spēlē savu 3-2 sistēmu, neviens uz priekšu neskrien. Tas ir viņu hokejs. Daudz par viņu runāts. Klātienē mēs neesam strādājuši, pirms mēneša tikai šeit pat koridorā sasveicinājāmies, iepazināmies. Viņš šodien [piektdien] atlido no Somijas.

🚨🇱🇻 17 gadus vecais Alberts Šmits iezvetē no zilās līnijas un Somijas čempionātā gūst otros vārtus pēdējās trīs spēlēs. Šmits varētu veikt jaunu ierakstu Latvijas hokeja vēsturē, kļūstot par pirmo aizsargu, kurš NHL draftā izvēlēts pirmajā kārtāpic.twitter.com/4Y3tmmZLdk

— Ulvis Brože (@UlvisBrozhe) October 10, 2025

Pirms diviem gadiem par Ēriku Mateiko teici, ka zini, kas viņš ir, bet nezini, kāds viņš ir. LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs vēlāk runāja par plānu ieviest sistēmu ar atskaitēm, piemēram, U18 izlases treneris raksta savus novērojumus, tālāk Tu vari iepazīties ar informāciju. Atskaites tagad ir realitāte? Vai esi lasījis, kas citiem sakāms par Albertu?
Jā, ir realitāte, bet zini… Es negribu iespaidoties no citu viedokļa. Esmu lasījis atskaites, bet par viņu konkrēti varu pateikt, ka neesmu neko lasījis. Jo es negribu iespaidoties. Izlasītais – tev paliek iespaids, lai gan tev pašam vajadzētu veidot iespaidu par cilvēku. Tev dzīvē tiek iedota viena iespēja atstāt pirmo iespaidu. Iespaidoties… Nē, tas nav tas, vismaz manā skatījumā. Mēģinu neiespaidoties no citu viedokļiem. Jā, ir spēlētāji, kurus zinu mazāk, par kuriem prasu Oļegam [Sorokinam], vai viņš tajā pozīcijā varētu, vai viņš neuztraucas, vai viņš nav ļoti nervozs, vai viņš to pavilks? Taču tas ir vairāk par laukumā notiekošo, nevis par cilvēku.

Jāsaka, pirmo reizi Latvijas U20 izlasē ienāk spēlētājs, ap kuru radīts tāds troksnis, ir tik lielas cerības. Vai nesāksies pārāk liela paļaušanās uz viņa spējām?
Tas ir pirmais, ko teikšu. Pirms gada Kanādu uzvarēja neba viens pats Feldbergs. Vārtsargs mums var iedot neizšķirtu 0:0. Neba Mateiko viens pats uzvarēja, jo vajadzēja Feldbergu un vajadzēja pārējos. Kad mācījos no Boba [Hārtlija], paņēmu šo domu, kam ticu arī es: ir vajadzīgi 20 uzvarētāji, nevis viens varonis. Mums jābūt komandai. Tiem, kam ir dots vairāk, viņiem tāpat būs izdevība parādīt vairāk.

Tagad arī treniņā aizsargi iet kas tur, ko tur… Tā arī teicu: "Jūs tagad visu atdosiet Šmitam, viņš spēlēs viens pats un visu laiku?!" Ar viņu pašu ļoti maz esmu runājis, vairāk ar viņa aģentu, kurš stāstīja par Albertu, kāds viņš ir. Ļoti adekvāts, ar abām kājām uz zemes.

Skaidrs, ka arī viņam tas būs izaicinājums. Mūsdienu pasaulē no informācijas gūzmas nevari noslēpties. Visi prognozē ļoti augstu drafta pozīciju. Tagad būs lielā skatuve. Ja būs vajadzīgs, tad – cik varēšu, tik palīdzēšu. Ceru, ka viņš pieies pareizi, spēs sagremot. Puikam tikko palikuši 18 gadi. Interese noteikti būs liela. Diez vai uz mūsu pusi tik daudzi būs skatījušies, kā tas būs šogad.

Ja pirmajos gados spēles laiks starp aizsargiem dalījās daudz maz līdzīgi, tad pirms diviem gadiem Niks Feņenko ceturtdaļfinālā pret amerikāņiem nospēlēja 30:39 minūtes, pirms gada Pēteris Bulāns pret zviedriem – 25:35 minūtes.
Es jau smejos, Artūram [Āboliņam] daudz nevajag – vajag atrast četrus upurus, un tad viņš moka. Skaidrs, ka mēs par to runājam savā starpā. Es viņam uzticos, tāpēc viņš ir man blakus, tāpēc gribu ar viņu strādāt, tāpat kā ar Kārli [Zirni] un Edgaru [Masaļski]. Protams, ir reizes, kad runāju pārāk asā tonī, bet tāpēc arī saku, lai viņš to neuztver personiski. Reizēm noreaģēju asāk: "Kāpēc viņš ir laukumā, novāc viņu!" Es viņam uzticos, un viņš nosaka, cik kurš aizsargs spēlēs. Protams, mēs parunājam par situācijām – iemetiens mūsu zonā, pretiniekiem uz ledus šī maiņa, skaties, lai šie divi aizsargi būtu. Bet pārējais ir viņa ziņā.

Ir diezgan skaidrs, ka Alberts Šmits spēlēs ļoti daudz.
Ko tur slēpt, viņam būs jāspēlē. Mēs esam tik, cik mēs esam. Tagad ar Bruno [Osmani] runāju. Viņi treniņa beigās skrēja apļus, un visi sāka pagurt. Es viņam saku: "Bruno, tu spēlē "Allsvenskan", tu spēlē "Bjorkloven", tev normāls spēles laiks ir bijis dažās spēlēs, parasti četras piecas minūtes. Tur tev vajadzēs spēlēt 18-20 minūtes. 18-20 minūtes…"

Latvijas U20 izlases vārtsargiem spēcīga nakts. Nils Mauriņš atvairīja 42 no 42 metieniem, otrā sausā spēle ASV spēcīgākajā junioru līgā. Ivans Kufterins WHL atvairīja 44/48

Latvijas juniori rīt lido uz ASV, kur gatavosies pasaules čempionātam. Pirmā spēle 27.12 pret Kanādu pic.twitter.com/Ckkz9T1oyZ

— Ulvis Brože (@UlvisBrozhe) December 13, 2025

Vārtsargi. Pirms gada visās spēlēs vārtus sargāja Linards Feldbergs, un Tev visos iepriekšējos turnīros ir bijis ļoti izteikts pirmais numurs. Nils Mauriņš, Ivans Kufterins, Mikus Vecvanags – kurš šogad būs pirmais vārtsargs?
Lai mēs būtu veiksmīgi, vienmēr būs vajadzīgs vārtsargs. Latvija aizbrauks uz olimpiādi, tur arī vajadzēs vārtsargu. Mums vienmēr vajadzēs vārtsargu, lai mēs būtu iekšā spēlē. Jā, šobrīd tas būs viņu ziņā. Klātienē vasarā esmu redzējis Mauriņu un Vecvanagu, un viņi abi bija labi. Tagad redzi statistiku, kas neiepriecina. Labi, vienam spēcīga komanda, otram nav. Ir Ivans Kufterins. Viņš tagad spēlē WHL, spēlē līdzīgi ar savu komandas biedru. Divas pārbaudes spēles un treniņi – tur būs jātiek skaidrībā. Arī Edgaram [Masaļskim] esmu prasījis, un arī viņam nav atbildes. To mēs skatīsimies uz vietas. Paprasīsim viņiem pašiem, kurš ir pirmais vārtsargs.

Pērn Latvijas U20 izlase bija pārliecinoši jaunākā komanda pasaules čempionātā. Vai visi, kuri var spēlēt arī šajā gadā, atkal ir tikuši starp kandidātiem?
Jā, nav tikai tie, kuri ir pārauguši. Es pēc čempionāta skaitīju, mums laikam sanāca 14 spēlētāji, kuri var turpināt.

Pieci aizsargi, deviņi uzbrucēji. Aizsargi Briedis, Cjunskis, Retanais, Uļjanskis, Sārts. Uzbrucēji Diļevka, Macijevskis, Osmanis, Sieradzkis, Serkins, Bērzkalns, Klaucāns, Mūrnieks, Naudiņš.
Jā, visi ir.

Pirms gada komandā, kurā varēja spēlēt 2005. gadā dzimušie hokejisti, bija četri, kuri dzimuši 2008. gadā.
Mums pirms gada teica, ka esam traki. Teicu: "Bet ko es varu darīt, ja uzskatu, ka viņš ir labāks par to, kurš ir vecāks?" Mēs esot apdulluši braukt ar tik jaunu komandu. Ne jau no pirksta tas bija izzīsts. Par laimi viss salikās tā, kā salikās.

Pirmajā spēlē atkal pretī Kanāda.
Es jau te smējos, ka kanādiešiem pirms spēles noteikti atgādinās pagājušā gada spēli.

Tu arī atgādināsi? Vai – jauna diena, jauna komanda, jauna spēle?
Atgādināšu, ka vienā spēlē iespējams ir viss. Galvenais, ka jābūt gataviem no pirmā iemetiena. Pagājušajā gadā nebijām. Par laimi Feldbergs bija gatavs no pirmā iemetiena. Kamēr mēs skatījāmies, tikmēr Feldbergs trīs jau bija izvilcis. Bet tas ir tipiski Latvijas hokejam. Atkal – tā ir mana pieredze, kuru esmu sakrājis šajos gados. Tu piekodini, ka sākam ar pirmo iemetienu, bet nereti ir spēles, kurās skatāmies, kas tagad būs. Nu, viņi iemetīs, kamēr mēs brīnīsimies! Feldbergs paņēma vienu, otru, trešo. Komanda noskurinājās un sāka kārpīties.

UZVARA! 🔥🔥🔥 Latvijas U20 izlase šokē kanādiešus un pēcspēles metienu sērijā izcīna panākumu! 🇱🇻 Izšķirošo "bullīti" Latvijas izlases labā izpildīja Ēriks Mateiko! pic.twitter.com/i5ZaL6dlit

— Go3 Sport (@Go3SportLatvija) December 28, 2024

Tev šis būs piektais pasaules čempionāts pie junioru izlases stūres. Spēlētāji gadu no gada mainās. Ja salīdzinām ar 2022. gada versiju, gan jau arī Tu esi izmainījies. Ko Tu domā citādi, ko Tu dari citādi?
Lielā pasaules čempionāta laikā notiek IIHF rīkotie treneru semināri. Pirms pāris gadiem tur bija pārstāvis no "Hockey Canada", un viņš teica: "Ar ko tu no sevis paša atšķirsies pēc pieciem gadiem? Ar to, kādas grāmatas būsi izlasījis un kādus cilvēkus tu būsi saticis." Krājās dzīves pieredze, hokeja pieredze. Spēlētāji nevar šeit būt piecus gadus no vietas, tāpēc jāprasa kolēģiem, bet domāju, ka varbūt esmu palicis mierīgāks.

Jo?
Tu arī sevi analizē visu laiku. Ne par daudz ar norādījumiem, ne par asu, ne par stingru. Pats sarunājies ar sevi. Ja zaudē spēli, skaties ne jau tikai uz spēlētājiem. Pirmais, kam tu prasi atbildību – prasi sev. Tin atpakaļ, ko darījām treniņā, ko teici sapulcē, kā biji sagatavojies sapulcei, cik raiti pašam aizgāja? Pirms spēles ir bijušas sapulces, kad beidzas, izeju ārā, un pats esmu neapmierināts. Kaut ko sāku stostīties… Lai gan es gatavojos – gan tehniskajā ziņā, kur rādi spēli, kas mūs sagaida, ko mēs gribam, plus vēl ir motivējošā sadaļa, kurai vienmēr atstāju laiku, kurai svēti ticu. To man vēl Šuplers iemācīja. Ir bijis, ka sapulce beidzas, izeju ārā, un man nepatīk. Ielieku sev neapmierinošu atzīmi. Biju gatavojies, bet nesanāca tā, kā gribētu.

Pagājušajā gadā ļoti pie tā piedomāju. Jau šajā laikā, pirms čempionāta, tinu galvā un gatavojos. Beigās varēju sev likt labas atzīmes, jo sanāca. Ne jau tāpēc mēs uzvarējām, bet visur slēpjas pa kripatiņai.