Mamčics: ''Pēc debijas izlasē mēneša laikā nometu astoņus kilogramus''
Atteikšanās no sava sapņa par Latvijas izlasi, kas pārtapa bronzas medaļā pasaules čempionātā – Latvijas hokeja izlases un Čehijas Ekstralīgas kluba ''Energie Karlovy Vary'' aizsargs Roberts Mamčics hokeja podkāstā ''Devītnieks'' atklāti stāsta par savas karjeras līkločiem un ceļu līdz Latvijas hokeja virsotnēm.
Mamčics savas karjeras sākumu pavadīja dzimtajā pilsētā Liepājā, vēlāk spēlējot jaunatnes hokeja līgā MHL-B. Taču 20 gadu vecumā viņš bija spiests meklēt iespējas ārpus Latvijas un kā pēdējo variantu izvēlējās karjeru turpināt Norvēģijā.
''Man variantu īsti nebija – nekāds spožs talants es nebiju un nauda bija jāpelna. Mana vienīgā iespēja bija Norvēģijā, ''Hasle/Løren'' komandā. Par hokeju es tur naudu nepelnīju, tādēļ vajadzēja strādāt celtniecībā. Klubs deva tikai formu un vēl lentes nūjai, bet arī tās nebija daudz. Principā 22 gados es spēlēju hokeju prieka pēc. Pirms spēlēm nebija nekādas iesildīšanās - vienkārši nomet formu, uztin nūju, uzspēlē kopā ar draugiem hokeju un aizbrauc mājās,'' stāsta Mamčics.
Pēc divām sezonām Norvēģijas trešajā augstākajā līgā Mamčics atgriezās Liepājā, kur komandas rindās viņam pavērās negaidīta iespēja kļūt par Latvijas izlases hokejistu:
''Tajā laikā Bobs Hārtlijs vēl bija izlases treneris. Es labi atceros tās dienas, kad viņš mani izvēlējās. Mums bija spēle pret HK ''Prizma'', un dienu pirms tās komandā klīda baumas, ka Bobs Hārtlijs būs uz spēli. Mēs neticējām – kāda iespēja? Bet pirms spēles ienāca, ja nemaldos, Jānis Straupe un pateica: ''Šodien būs Bobs Hārtlijs uz spēli, viņš skatīsies kādus trīs vai četrus spēlētājus.'' Es biju starp tiem dažiem izvēlētajiem. Mums sāka rokas drebēt no uztraukuma, bet es pateicu: ''Labi, veči, viss kārtībā, vienkārši spēlējat savu spēli.'' Tā arī mēs izdarījām, un rezultātā es dabūju savu izsaukumu uz izlasi,'' atceras Mamčics.
''Ilgi izlasē es neuzturējos, aptuveni nedēļu, bet piedzīvotais mazliet mani mainīja. Kad atbraucu uz nometni, es svēru 116 kilogramus. Atceros, pirmajā dienā mums bija svēršanās, un man bija tāds kauns. Kad biju laukumā, man likās, ka esmu raķete, bet, kad video skatījos, es ar savu svaru knapi kustējos.''
''Pēc izlases man piedāvāja spēlēt Rīgas ''Dinamo''. Braucot mājās no nometnes, man piezvanīja Ģirts Ankipāns un prasīja – kā jūtos, kā iet. Teicu, ka viss kārtībā. Protams, tikko biju no izlases izmests, nekas nebija kārtībā,'' smejas hokejists. ''Bet izlasē es ar saviem 116 kilogramiem biju sapratis, ka nekur netikšu. Pēc ielūguma uz nometni mēneša laikā nometu astoņus kilogramus. Es atbraucu 108 kilogramus smags, un, kad Ģirts Ankipāns mani ieraudzīja, viņš teica: ''Kas ar tevi noticis, nedeva ēst vispār?'' Tas man lika vairāk pievērsties savai fiziskajai sagatavotībai.''
Šajā nometnē Mamčics spilgti izcēlās un šī iespēja pārtapa līgumā ar Rīgas ''Dinamo'', kur viņš pavadīja vairākus gadus, pakāpeniski kļūstot par vienu no komandas līderiem. Mamčica sniegums Rīgā pacēla viņu uz Latvijas hokeja virsotnēm un pavēra durvis iespējai spēlēt Latvijas izlasē.
''Kad biju Norvēģijā, par domu spēlēt izlasē jau biju aizmirsis. Braucot atpakaļ uz Liepāju, es savai sievai jau teicu – kas būs, tas būs. Neko daudz negaidīju, bet viss tā pārvērtās. Domājot par to, esmu šokā.''
