Daugaviņš: "Mana loma uzbrukumā ir stipri augusi"

Kā jūties Šveicē?
Nevaru sūdzēties, viss ir ļoti augstā līmenī. Varu to teikt gan par hokeja līmeni, gan organizāciju un attieksmi pret spēlētājiem. Organizācijas ziņā viss ir tādā pašā līmenī kā NHL. Spēlētājiem jādomā tikai par treniņiem un spēlēšanu. Spēles stila ziņā arī viss ir līdzīgi kā NHL.

Kas ir tās galvenās iezīmes?
Tiek spēlēts agresīvs un ļoti ātrs hokejs, daudz spēka spēles. Spēle aizsardzībā ir eiropeiskāka – tiek spēlēts cilvēks-cilvēkā, arī viduszona ir eiropeiska. Taktiskā ziņā ir jādara daudz. Katrā ziņā šis ir tāds kā Eiropas un Ziemeļamerikas sajaukums. Pagaidām spēlējam nedaudz pa viļņiem, bet spēlēju daudz, nevar sūdzēties. Lēnām atgūstu spēles garšu.

Kādi ir komandu spēka samēri?
Līgā ir 12 komandas, katrai komandai ir ērtāki un mazāk ērti pretinieki. Par spēka samēru tāpēc grūti spriest. Pirmās četras komandas ir nedaudz atrāvušās, taču sēdēt un gaidīt, ka kaut kas viegli nāks, nevar. Mēs atrodamies tabulas vidusdaļā, taču mums lielākoties problēmas ir ar lejasgala komandām. Ar līderiem dažbrīd pat spēlējam krietni labāk. Baigi laba komanda ir Rončikam (Ronaldam Ķēniņam), tur visas četras maiņas ir top maiņas. Pēdējā spēlē dabūjām no viņiem iekšā – 0:3. Rončiks spēlē baigi labi, vienā no vadošajām maiņām, arī par spēles laiku nesūdzas. Tā ir komanda, pret kuru spēlēt bijis visgrūtāk.

Kāda ir tava loma komandā?
Grūti nosaukt konkrētu lomu, taču no manis gaida golus. Tas gan nenozīmē, ka varu neskriet aizsardzībā, nekādas atlaides netiek dotas arī tajā ziņā. Mazākumā nespēlēju, nelaiž. Tas vienmēr ir bijis mans lielākais pluss, taču treneris saka, ka jāspēlē arī pārējiem. Manai maiņai liels spēles laiks ir spēlējot pieci pret pieci, tāpat arī vairākumā. Aprunājos ar treneri, un viņš atbildēja apmēram tā. Par spēles laiku nesūdzos. Vairākumā gan pagaidām nespēlējam diez ko rezultatīvi. Kopumā spēlējam labi, veidojam momentus, taču ripa vārtos nelido.

Kāda ir tava situācija attiecībā uz NHL? Saprotu, ka Šveicē esi tāpēc, lai atgriešanās Ziemeļamerikā būtu iespējami vienkāršāka.
Jā, tāda tā doma ir, bet pagaidām izskatās, ka par 95 procentiem NHL man ir beidzies. Cerības ir, taču nelielas. NHL sezona ir sākusies un lielākā daļa komandas vairs neko īpaši nemeklē. Ir dažas autsaideru komandas, taču ierasti šādās situācijās tās izmanto savus resursus, izmantojot jaunos spēlētājus. Lielākas cerības varētu būt īsi pirms izslēgšanas spēlēm, kad komandas, kuras būs uz robežas centīsies pastiprināties. Viss būs atkarīgs no manas spēles šeit Šveicē. Ārzemniekam statistika jebkurā līgā ir ļoti svarīga. Šī man ir pirmā komanda, kurā spēlēju kā ārzemnieks, tas uzliek papildus atbildību. Biju pieradis vienlīdz vienādi spēlēt uz abiem galiem – uzbrukumā un aizsardzībā, taču tagad vairāk jādomā par uzbrukumu. Rezultativitāte ir svarīga, taču arī aizsardzībā nevaru slinkot, visi to uzreiz pamana. Tādā ziņā slodze ir dubulta. Mana loma uzbrukumā ir stipri augusi.

Treneri gaida golus, komandas līdzjutēji – tāpat!
Jā, tā ir. Nevar teikt arī, ka neko nebūtu izdarījis, 16 spēlēs man ir septiņi goli un piecas piespēles (arī lietderības koeficients ir pozitīvs +8, kas ir labākais komandā - autors), vārtu gūšanas momenti pietiek, arī realizācija sāk atgriezties. Jācer, ka drīz būšu tajā līmenī kā pirms četriem pieciem gadiem AHL un junioru līgā. Pēdējos divus gadus mans uzdevums bija dabūt ripu pretinieku zonā un iet mainīties, tagad viss ir mainījies.

Iepriekš uz pretinieku vārtiem sanāca paskatīties tikai pa retam…
Tieši tā! Arī pagājušais gads Rīgas „Dinamo” rindās nebija tas labākais. Kopumā jau nespēlēju slikti, padarīju daudz melnā darba, izveidoju daudz momentu, taču vārtu gūšanas izjūta bija pazudusi.

Cik liela interese vasarā bija no NHL klubiem?
Nevar teikt, ka milzīga, bet pietiekami nopietna. Interesi izrādīja vairākas lejasgala komandas, taču krietni nokritās komandu algu griesti. Daudzas komandas nevēlējās ņemt trešās vai ceturtās maiņas uzbrucēju, bet tā vietā izvēlējās dot iespēju saviem jaunajiem. Ja algu griesti netiktu samazināti, tad, visticamāk, būtu palicis Bostonā. Aprunājāmies ar aģentu un secinājām, ka lietderīgāk ir braukt spēlēt uz Eiropu, nekā spēlēt AHL.

Cik daudz pats seko notikumiem NHL? Zemgum Girgensonam?
Spēļu labākos momentus noskatos gandrīz katru rītu. Sekoju pazīstamiem spēlētājiem, paskatos, kā Bufalo veicas Zemgum. Viņš ir malacis, spēlē labi, žēl tikai, ka komanda ir tik vāja. Tas viss ir saistīts – ja komanda nespēlē, arī pašam ir grūtāk. Līdzīgi kā pagājušajā sezonā „Dinamo”, spēlējām neslikti, taču ripa vārtos negāja un zaudējumi krājās. Cik nu sanāk apskatīties, Zemgus tur labi padara melno darbu, laukuma stūros sit un dauza visus ne pa jokam, daudz nešķiro pretiniekus.

Kas galvenais, arī treneris viņam uzticas.
Jā, par spēles laiku viņš kā jaunais tiešām nevar sūdzēties. Gan jau arī komanda spēs uzlabot sniegumu, uzsmaidīs veiksme, iekritīs vēl kāds gols. Pirmajā gadā viņam ir jāgūst pārliecība, ka viņš var spēlēt šajā līgā. Viņš viennozīmīgi ir uz pareizā ceļa, gūs pārliecību un būs vēl labāk. Man tā raustīšana bija lielākā problēma NHL. Pats zināju, ka varu spēlēt tajā līgā, taču regulāri tiku raustīts.

„Dinamo” par tevi šovasar neizrādīja nekādu interesi?
Gaidīju, ka vismaz izteiks konkrētu piedāvājumu. Diezgan ātri sapratu, ka par mani tur neviens nedomā, un sāku meklēt citus variantus. Ir nedaudz aizvainojoši, ka tā, bet nekas, dzīve turpinās. Saprotu, ka kāds vainīgais bija jāatrod, esmu dzirdējis dažādas baumas par sevi.

Pastāstīsi arī ko vairāk?
Lai nu paliek šoreiz (smejas), tas nav no manis atkarīgs. Tie, kuri to visu izdomā, zina, ka tā nav patiesība. No vienas puses man pat tur negribējās palikt. Šobrīd komanda spēlē labi, arī es nesūdzos par dzīvi, tāpēc laikam jau viss notika tā kā tam bija jānotiek.

Sanāk arī pasekot rīdzinieku spēlēm?
Iespēju robežās skatos visas spēles, jāpaseko čomiem. Man ļoti patīk, kā komanda šogad spēlē. Treneri ir izveidojuši ļoti labu komandu. Pat brīžos, kad vienam vai otram neveicas, komandas biedri piepalīdz nenokārt degunus. Tas ir baigais pluss, kārtīgs komandas gars! Pagājušais gads visiem izskatās, ka bija tāds kā modinātāja zvans, kas visus pamodināja. Spēlētāji, kuri pagājušajā gadā nespēlēja, šogad tic, ka var spēlēt un uzvarēt. Ja komanda tā turpinās, tad tā var sagādāt daudz pārsteigumu.

Šonedēļ atkal tev būs iespēja uzvilkt izlases kreklu. Ko saki par šo iespējām un gaidāmajām olimpiskajām spēlēm?
Vienmēr ar prieku esmu braucis uz izlasi, man tas vienmēr ir paticis. Spēlēt savu līdzjutēju klātbūtnē vienmēr ir forši. Tagad jānospēlē saturīgas spēles, lai lēnām rastos pārliecība arī pirms Sočiem. Katra sportista sapnis ir spēlēt olimpiskajās spēlēs, tāpēc motivāciju lieki jāmeklē nebūs. Man tas būs kas līdzīgs spēlēšanai Stenlija kausa izcīņas finālā.