U18 izlases rezultatīvākais spēlētājs Livšics skatās Ziemeļamerikas virzienā

Latvijas izlase turnīru sāka ar zaudējumiem pret amerikāņiem, somiem un šveiciešiem, tādējādi liktenis izšķīrās apakšgrupas pēdējā spēlē. Uzvara pret Norvēģiju dotu biļeti uz ceturtdaļfinālu, bet zaudējums aizsūtītu uz izdzīvošanas cīņām. Galotnē Toms Mots deva 1:0 vadību, bet pārsvaru palīdzēja noturēt Davids Livšics. Trīs minūtes līdz beigām norvēģu kapteinis Fēlikss Granāts apslidoja vārtus un bija gatavs mest tukšā stūrī, bet pēdējā brīdī viņu iztraucēja Latvijas pirmās maiņas centrs.

"Mūsu aizsargi aizgāja laukuma stūrī, bet ripa baigi veiksmīgi uzlēca norvēģu kapteinim uz nūjas. Redzēju, ka viņš sāk kustību, bet Aksels [Ozols] tieši bija aizgājis uz pretējo stūri. Sapratu, ka jāuztaisa tie pāris soļi un jāpaspēj iztraucēt. Ja viņš iemestu, būtu 1:1. Grūti teikt, kura komanda tad spēlētu ceturtdaļfinālā. Bet zināju, ka paspēšu un iztraucēšu," pauda Livšics.

Februārī pilngadību nosvinējušais uzbrucējs izcēlās ar vārtiem ceturtdaļfinālā pret Zviedriju un atdeva rezultatīvas piespēles pret Somijas un Šveices komandām, kļūstot par izlases rezultatīvāko spēlētāju. Livšics turnīru sāka un pabeidza pirmās maiņas centrā.

"Jutos daudz komfortablāk nekā pagājušajā gadā, jo vairs nebija nekāda uztraukuma. Tad vajadzēja spēlēt pie gadu vecākiem, bija uztraukums, bija bail kļūdīties. Nebija slikts turnīrs. Varēju uzvarēt iemetienos arī pret zviedriem un amerikāņiem. Viņi jau ir tādi paši kā mēs, tikai – viņi savus momentus iemeta, bet mēs, kā vienmēr, savus neizmantojām. Ja mestu iekšā, varētu cīnīties ar jebkuru izlasi."

No ceturtdaļfinālā iekļuvušajām izlasēm Latvija ar pieciem vārtiem bija pārliecinoši pēdējā vietā. Nākamās ar 12 precīziem metieniem bija Čehija un Šveice.

Livšics turnīra gaitā izdarīja piecus metienus, bet Latvijas līderis bija Kristers Ansons – viņa kontā 15 metieni. Ansons bija U18 izlases bāzes komandas HS "Rīga" labākais vārtu guvējs Latvijas čempionātā, kamēr Livšics pārstāvēja "Kurbadu" un kļuva par Igaunijas čempionu. Kopā ar Robertu Jekimovu un Tomu Hartmani viņš veidoja komandas pirmo virknējumu.

"Kopā ar viņiem jūtos kā savējais – esam draugi arī ārpus hokeja. Jau sezonas sākumā sākām runāt par niansēm, kas un kā. Protams, vajadzēja dažas spēles, lai saprastu, kur viņi atradīsies. Kad atradām kopīgu valodu, tad Igaunijā mūsu maiņa rāva pretiniekus uz pusēm. Bija patīkami un viegli spēlēt kopā ar viņiem. Laukumā runāja, palīdzēja. Kad pieņem ripu, uzreiz ir nākamā opcija, kam piespēlēt," stāstīja Livšics.

Viņš regulārajā sezonā 22 spēlēs guva 27 vārtus un pievienoja 16 rezultatīvas piespēles. "Kurbadā" rezultatīvāki bija tikai viņa maiņas partneri – 33 gadus vecais Jekimovs 24 spēlēs sakrāja 65 punktus, bet 35 gadus vecā Hartmaņa kontā 50 punkti 20 mačos.

Turpinājumā "Kurbads" izcīnīja zeltu arī Junioru attīstības hokeja līgā, finālsērijā ar 3-1 pieveicot "Zemgales" jauno maiņu, bet Livšics tobrīd atradās pasaules čempionātā, tāpēc nevarēja palīdzēt komandai. Regulārajā sezonā viņš ar 35 punktiem 20 spēlēs bija "Kurbada" rezultatīvākais hokejists.

Pēc Igaunijas zelta izcīnīšanas "Kurbads" atkal lūkojas Latvijas čempionāta virzienā, bet Livšics, kurš komandai pievienojās, tiklīdz tika izveidota jauniešu sistēma, plāno nākamajā sezonā spēlēt ārzemēs. "Pēc čempionāta gribas mazliet atpūsties un tikai tad domāt, bet lēnām sāk veidoties virzieni. Domāju doties pāri okeānam," sacīja centra uzbrucējs.

Livšica vienīgā pieredze Ziemeļamerikā ir decembrī notikušais Izaicinājuma kauss, kurā Latvijas U18 izlase ar 3:2 pagarinājumā pieveica Zviedrijas U18 izlasi, kamēr pret gados vecākajiem kanādiešiem un amerikāņiem cieta zaudējumus – 0:9 pret ASV U19 komandu, 1:3 pret Kanādas Austrumiem un 0:10 pret Kanādas Rietumiem.

Viņa Eliteprospects profilā atrodamas astoņas spēles pērnajā sezonā vienā no ASV jauniešu līgām, kur Livšics beigās neaizbrauca. Kā izrādās, komandas treneris viņa kreklu uz astoņām spēlēm iedevis citam hokejistam, tādēļ Livšica CV atrodams šāds ieraksts, kaut Amerikā viņš dzīvē vēl nav bijis. Vismaz pagaidām.

"Domāju, ka spēšu izdzīvot Ziemeļamerikā. Pēc sajūtām saku, ka ātrumā viņiem nezaudēju, cīņā nezaudēju. Nebija tik traki, cik gaidīju, kad uzzināju, ka brauksim uz Kanādu," teica Livšics.

"Pēc pasaules čempionāta pēcgarša nebija patīkama, jo gribējām būt ceturtdaļfinālā. Redzējām, ka varam uzvarēt Zviedriju. Sākumā mums bija vairākums, bija iespējas iemest. Ja iemestu un izvirzītos vadībā, kas zina, kā ievirzītos spēle," vērtēja Livšics. "Jā, no amerikāņiem, kanādiešiem, somiem atpaliekam meistarībā. Ātrumos mēs neatpaliekam."