Lietuvas klubi Latvijas līgā: sastāvi, prognozes un līmeņu atšķirība

"Lieliska iespēja Lietuvas hokeja attīstībai"

"Latvijas un Lietuvas līgu apvienošanās neapšaubāmi ir lieliska iespēja mūsu hokejam attīstīties," ar mūsu portālu viedoklī dalījās Tits Pacausks, "Sportas.lt" žurnālists. "Lietuvā mums tās noteikti bija lieliskas ziņas."

"Komandu publiski izteikti mērķi un skaidri sastāvi nebija zināmi līdz pat vasaras beigām, taču jau vasarā bija dzirdēts par "Kaunas City" ambīcijām. Kauņa tika pie vairākiem spēcīgiem spēlētājiem no Viļņas un Elektrēniem," turpināja Pacausks. "Klubu budžeti? Pagājušajā trim vadošajām komandām bija ap 100 tūkstošiem eiro."

"Mūsu klubiem varētu būt izaicinājums sākt sezonu tik agri," izteicās Pacausks. "Parasti Lietuvas līgu sākam septembra beigās, un tas varētu nozīmēt grūtu sezonas sākumu. Man liekas, ka augusta vidū dažas komandas vēl nemaz nebija sākušas trenēties."

Kauņas komanda saziņā ar Sportacentrs.com izteicās, ka bijusi viena no iniciatorēm līgu apvienošanai un ir ļoti priecīga par radušos iespēju sacensties ar Latvijas komandā. Jāatgādina, ka Lietuvas klubi veidos trešdaļu no līgas, kamēr Latvijas klubu būs tieši divreiz vairāk (seši).

Lietuvas klubu sastāvos ukraiņi, latvieši un Lietuvas izlases spēlētāji

Kauņas "City" iepriekšējā sezonā ieguva Lietuvas bronzu, finālā nespēlējot. Tas gan nenozīmē, ka tā uzskatāma par vājāko no trim Lietuvas komandām Latvijas līgā – Kauņa regulārajā sezonā tikai par vienu atpalika no Elektrēniem. Kauņa komandā iepriekšējā gadā līderi bija krievu leģionāri, ieņemot pirmās četras vietas komandas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā, bet šobrīd Krievijas spēlētāju sastāvā vairs nav.

Kā jau Pacausks minēja, viņu vietā Latvijas speciālista Sergeja Durdina vadīta komanda ieguvusi vadošos hokejistus no savām konkurentēm. No "Energija" pārnācis Egīdijs Binkulis (17+19, astotais rezultatīvākais iepriekšējā sezonā) un līgas otrs rezultatīvākais aizsargs Aurims Gaidausks (4+24), kamēr no "Hockey Punks" pārnācis Aivars Bendzus (20+21, sestais rezultatīvākais iepriekšējā sezonā). Tāpat komandas pieteikumā jāatzīmē 18 gadus vecais Pauļus Gribausks (16+19, devītais rezultatīvākais līgā) un latviešu 20 gadus vecais uzbrucējs Rūdolfs Lapsa, kurš komandā spēlēja arī pirms gada (10+14 18 spēlēs).

Kauņas komandā ir arī serbu leģionārs Srdjans Subotičs, kurš spēlē savas valsts izlasē un iepriekšējā sezonā paspēja uzspēlēt Slovēnijā, Alpu līga un Francijas otrajā līgā. Savukārt droša pamatvārtsarga vieta ir Arturam Pavļukovam, Lietuvas izlases otrajam vārtsargam aiz Manta Armaļa.

"Hockey Punks" vārtsargu līnijā ieradies Ukrainas izlases vārtsargs Sergejs Pisarenko, kurš iepriekš vairākas sezonas aizvadīja ASV junioru un studentu līgās. Viļņas komandas uzbrukuma galvenais spēks ir Tads Kumeļausks, kurš iepriekšējā sezonā pamanījās savākt 46 punktus (trešais rādītājs līgā) nieka 11 regulārās sezonas spēlēs. Kumeļausks aizvadījis trīs sezonas Somijas augstākajā līgā un divas sezonas Vācijas otrajā līgā, tiesa, iepriekšējos gados spēlējis zemākās līgās un Lietuvā.

Savukārt Lietuvas hokeja lielākajā brendā "Energija" pieteikti divi jaunie latvieši – aizsargs Ernests Azarevičs un Artūrs Tomsons. Tāpat "Energija" plaši izmantojusi iespēju izmantot Ukrainas spēlētājus, piesakot sešus šīs valsts pārstāvjus. Komandā palicis tās veterāns Donāts Kumeļausks – 35 gadus vecais uzbrucējs "Energija" sastāvā spēlēja arī vēl 2003. gadā, kad tā piedalījās Latvijas čempionātā. Kumeļausks pēc tam uzspēlēja arī Liepājā, Francijā, Kazahstānā un Vācijā, bet tagad jau pāris gadus atgriezies Lietuvā, kur joprojām ir viens no rezultatīvākajiem spēlētājiem (iepriekšējā gadā 12+20 16 spēlēs, 12. rādītājs līgā).

Lietuvas izlase – gandrīz iekļuva elitē

Krievijas un Baltkrievijas izmešana no izlašu kalendāra automātiski nozīmēja, ka elites divīzijā divas vietas uz brieža vēl brīvas, kas savukārt nozīmēja, ka arī pirmajā divīzijā dzīve ir nedaudz vieglāka. Lietuvai 2022. gadā bija jāspēlē IB divīzijā, taču lietuvieši tika pie iespējas saglabāt vietu IA divīzijā, kur gandrīz izcīnīja sev vēsturisku vietu elitē. Lietuva ieņēma trešo vietu (19. vietu pasaulē), atpaliekot tikai no Ungārijas un Slovēnijas. Pret Ungāriju tika zaudēts 1:2, pret Slovēniju – ar 2:4.

Pavasarī izlases sastāvā bija deviņi Lietuvas hokeja līgas pārstāvji, kā arī tobrīd "Liepājā" spēlējošais Eimants Noreika, kurš tagad devies uz Austriju. Kumeļausks ar 1+3 bija otrs rezultatīvākais Lietuvas izlasē, tāpat no Lietuvas izlases Latvijas līgā tagad spēlēs jau pieminētie Binkulis, Bendzus, Pavļukovs un vēl trīs spēlētāji – Karolis Krasiļņikovs Elektrēnos un Iļja Četvertaks un Laisvīds Kudrevičus Viļņā.

Septiņi spēlētāji no izlases, kas pavasarī ieguva 19. vietu pasaulē. Šajā ziņā par Lietuvas hokeja līmeni varbūt pārāk ilgi smīnēt nevajadzētu, galu galā, Latvijas izlase 2022. gadā ieguva desmito vietu, taču paveica to tikai ar vienu vietējās līgas spēlētāju sastāvu. Turklāt arī Klāvs Veinbergs sezonas lielāko daļu tomēr aizvadīja Krievijas MHL, spēlējot HK "Rīga" rindās.

Lietuvas izlases sekmes PČ

Klubu aktivitātes ārpus laukuma

"Energija" pirms gandrīz 20 gadiem jau spēlēja Latvijas hokeja līgā, toreiz piedaloties kā viena vieskomanda, kā arī vēlreiz to darīja pirms 11 gadiem. 2003./04. gada sezonā izdevās iegūt ceturto vietu, kas tā arī palikusi kā pagaidām augstākā Lietuvas kluba vieta konkurencē ar Latvijas klubiem, bet šosezon konkrētus mērķus Lietuvas klubi publiski vēl nepiedāvā. Vai Lietuvas klubi ikdienā būs gatavi ņemt punktus pret nominālo lielo Latvijas trijnieku ("Zemgali", "Dinamo" un "Mogo") vai tomēr risinās jautājumus par ceturto vietu un tikšanu izslēgšanas spēlēs?

Vienā ziņā gan Lietuvas vadošie klubi izskatās krietnu soli priekšā, proti, darbā ar līdzjutēju piesaisti sociālajos tīklos. "Hockey Punks" un "Energija" ir krietni vairāk sekotāju nekā Latvijas čempionvienībai, un "Hockey Punks" mājaslapā pat iespējams internetveikalā iegādāties kluba atribūtiku . Visas trīs Lietuvas komandas augustā un septembra sākumā arī aktīvi informējušas par saviem jaunumiem, ieskaitot sastāva papildinājumus un pārbaudes spēles. Kauņai sestdien bija pārbaudes mačs pret Rīgas "Dinamo", kurā tika zaudēts ar 3:10, un par to "Kaunas" publicēja informāciju gan pirms, gan pēc mača.

"Dinamo", kas pārņēmis "Olimp/Venta 2002" vietu, gan ir pavisam cits stāsts. KHL klubam "Dinamo" sociālo tīklu kontiem, protams, ir daudz plašāka auditorija, lai uzrunātu līdzjutējus, taču neizskatās, ka šobrīd kādu tas interesē – kluba mājaslapā viss vecais saturs ir noņemts, atstājot tikai sarkanu fonu ar kluba epasta adresi, kamēr sociālajos tīklos nekas netiek publicēts. Principā atkārtojas arī iepriekš Baltijas līgas sakarā novērotais, ka oficiālu informāciju jēdzīgāk ir vispirms meklēt Lietuvas resursos, nevis Latvijas klubu vai līgas paziņojumos, turklāt jāizceļ arī tas, ka Lietuvas Hokeja federācijas mājaslapā regulāri tiek publicēti jaunumi par savu spēlētāju gaitām ārzemju klubos. Savukārt Latvijā ne LHF, ne "Optibet" līgas mājaslapā nemaz nav nekādi atzīmēts, ka nedēļas nogalē būtu sākusies jaunā sezona. Nu, un ja nu kāds vēlas iepazīties ar tikko sākušās līgas nolikumu, tad labu veiksmi atrast to.

Šeit gan jāatzīmē "Zemgales" aktivitāte, aktīvi daloties ar mediju rakstiem par sevi un informāciju par spēlēm un kalendāru. Savukārt "Mogo" "Facebook" profils pēc apsveikuma Lieldienās bija brīvdienās līdz pat 30. augusta preses konferencei.

Sekotāju skaits sociālajos tīklos

Rīgas "Dinamo" savus sociālos tīklus šovasar neizmanto, tad arī nav korekti tos norādīt Latvijas līgas kontekstā.

"Lietuvieši pakutinās arī favorītu nervus, taču ne visas sezonas kontekstā"

"Komunikācijā ar līdzjutējiem – gan sastāvu izziņošanā, gan informēšanā par savām gaitām – Lietuvas klubi uzvedas daudz profesionālāk nekā latvieši. Ir, ko pamācīties. Diemžēl vai par laimi. Taču uz ledus aina būs cita.," savu viedokli piedāvāja Sportacentrs.com hokeja žurnālists un komentētājs Ulvis Brože. "Vai Lietuvas klubi spētu sastādīt konkurenci pirms diviem gadiem, kad pandēmijas dēļ mājās palika vai atgriezās virkne spēcīgu hokejistu un Latvijas čempionāts bija uzņēmis apgriezienus? Ne tuvu. Taču tagad ir gana daudz neskaidrību par pašmāju komandu līmeni, tāpēc saredzu, ka atsevišķos mačos lietuvieši varētu pakutināt arī favorītu nervus. Tiesa, ne visas sezonas vai playoff kontekstā."

"Kad Elektrēnu komandas vadībai tika vaicāts par budžetu, atbilde tika ievadīta ar pretjautājumu: "Vai gribat pasmieties?" Tomēr situācija nemaz nav tik drūma. Papildus pašvaldības apmaksātam ledum blakus stāv vismaz 80 tūkstoši sponsoru eiro. Par šādu situāciju nesūdzētos vismaz pāris Latvijas klubos… Labi, budžeti uz ledus nespēlē un hokejistu vidējais līmenis ir atšķirīgs, bet ilgtermiņā Lietuvas atpalicībai vajadzētu samazināties," prognozēja Brože.

Arī Brože gan norādīja, ka sezonas sākumā vēl būs daudz neatbildētu jautājumu par klubu spēku samēru. Uz to norāda arī bukmeikeru prognozes, kas dažādos totalizatoros ir visai atšķirīgas, un arī, piemēram, Kauņas un "Dinamo" pārbaudes spēles lielais rezultāts vēl nevieš skaidrību, vai tādas sagrāves būs regulāra parādība vai arī sezonas sākuma izņēmums. Latvijas vadošo klubu pārstāvji privātās sarunās gan ir visnotaļ pašpārliecināti un problēmas saskata drīzāk ar nepieciešamību veikt pārbraucienus uz izbraukuma spēlēm. Lietuvieši labprāt Ābolam, Ankipānam un Beresņevam liktu satraukties arī par sportisko pusi, un pirmie mēģinājumi būs jau šonedēļ. Kauņa trešdien spēlēs pret HS "Rīga", bet "Hockey Punks" ceturtdien uzņems "Prizmu" un sestdien "Zemgali". "Energija" pirmais mačs būs 14. septembrī pret "Mogo", arī savā laukumā.