Facebook
GoogleOzoliņš: ''Ceru, ka no manis negaida brīnumu''
@UlvisBrozhe
Foto: Romualds Vambuts, eSports.lv
''Biju morāli un psiholoģiski noguris no hokeja,'' iemeslu, kādēļ jau iepriekšējā sezonā nepieņēma Rīgas ''Dinamo'' piedāvājumu, sarunā ar ''Sporta Avīzi'' atzīst Sandis Ozoliņš - vienīgais latvietis, kuram izdevies izcīnīt Stenlija kausu.
''Man ir daudz vieglāk spēlēt piecpadsmit, divdesmit tūkstošu skatītāju priekšā, nekā teikt uzrunas desmit cilvēkiem,'' savu nepatiku pret preses konferencēm, turklāt televīzijas tiešajā ēterā, sarunā ar "Sporta Avīzi" atzīst Rīgas ''Dinamo'' spožākais jaunieguvums Sandis Ozoliņš (36). ''Labāk paņemu ripu un skrienu tai pakaļ. Tad tas, kas notiek apkārt, mani neinteresē.''
''Esmu iemācījies pasauli un visu, kas notiek apkārt, uztvert citādāk. Domāju, ka psiholoģiski esmu gatavs. Garantēt gan neko nevaru, jo nezinu, kāds būs psiholoģiskais spiediens, taču prognozējot, kas varētu notikt, un ceru, ka ar to galā tikšu. Lai arī atbildība ir ļoti liela un es apzinos, ko no manis gaida. Es ceru, ka no manis negaida brīnumu. Sev katru gadu esmu novilcis mērauklu, pēc kuras vados, un varu pateikt, – labi esmu nospēlējis šo spēli vai slikti. Pēc manas mērauklas, slikto spēļu vienmēr ir vairāk nekā labo. Līdzjutēji, žurnālisti un draugi – viens var pateikt labu un otrs – sliktu par vienu un to pašu spēli. Statistikai arī daudz uzmanības nepievēršu – tā ir relatīva. NHL saka: ja statistika laba, tu to visiem rādi, ja slikta, – tas neko nenozīmē. Visi plusi, mīnusi un punkti. Tas nav objektīvs vērtējums par hokejista devumu spēlē.
Esmu vienkāršs cilvēks, kuram dažreiz izdodas uzspēlēt hokeju. Dažreiz pieceļos no rīta, un ir slikts garastāvoklis. Kāpēc? Nezinu. Dažreiz sāp galva. Tikai nedomā par to. Slikti jūtos un nezinu, kāpēc. Vai nakti pēc spēles neesmu gulējis, staigājis apkārt un meklējis istabai piekto stūri. Vai arī kaut kas noticis ģimenē. Un nevajag visu bīdīt vienā virzienā. Kolorādo laikos bija komandas biedrs: pēc vakariņām, uzvarējuši vai zaudējuši, tam nav nekādas nozīmes, atnāk viesnīcā uz istabu, ieslēdz televizoru, paskatās desmit minūtes, un viņš jau autā – guļ. Septītajās debesīs sapņo par labāku dzīvi. Es vēl četras piecas stundas grozos, cenšos nogriezt televizoru, cik vien klusi var, lai viņš nepamostos. Taču viņam pilnīgi vienalga. Es tādus cilvēkus apskaužu. Viņš var momentā atslēgt smadzenes, es to nevaru. Ļoti izplatīta ir miega zāļu lietošana, un pēc spēlēm, ja lidojam uz citu pilsētu, dakteris dala miega zāles. Ja nākamajā dienā spēle, 99 procenti hokejistu paņem miega zāles.''
''Nekad!'' uz jautājumu par to, vai viņš kolēģim pārmet, ja viņš ir kļūdījies, atbild Ozoliņš. ''Tas ir kopējs darbs, un visi cenšas izdarīt visu labāko. Neviens speciāli nekļūdās un neprecīzi nepiespēlēs. Tādēļ nekad nevienu neesmu vainojis par kaut kādām kļūdām, un tas ir ļoti nepareizi, ja kāds hokejists pārmet, kāpēc man neatdevi piespēli, es taču stāvēju viens pats. Tātad es tevi neredzēju, bet, ja paskatījos, tad tā situācija likās pilnīgi citādāka. Varu atvainoties, ka nākamreiz labošos. Vai mirklis, kad piespēlē ripu kājās, – centos, lai tā nebūtu. Neviena no lielajām superzvaigznēm, arī Džo Sakiks, nekad nevienu citu nevaino. Tikai pats sevi. Un to arī esmu no viņa mācījies. Neviens nespēlē bez kļūdām. Pat supersuperzvaigzne Brodērs ielaiž ripu savos vārtos. Un Ruā laida golus, paņēma ripu aiz vārtiem, atdeva pretiniekam, un mums iemeta tukšos vārtos. Un es tāpat vienreiz iemetu viņam vārtos. Kļūdās visi, un man nav nekādu tiesību bāzt acīs otra neprecizitāti, ja pēc desmit sekundēm es tāpat varu kļūdīties. Visi kādreiz pazaudē ripu vai aizķeras aiz zilās līnijas, vai arī kāds nelietis nolicis vārtus nepareizā vietā, kad esmu aizmetis garām tukšiem vārtiem. Tu jau pats sevi par to visvairāk lamā, stāvi un brīnies, kamēr uzbrukums iet uz otru pusi. Ui, johaidī, pietiek pārdzīvot un žēlot sevi, jāskrien atpakaļ.''
Plašāku interviju ar Sandi Ozoliņu lasiet šodienas ''Sporta Avīzē''!
[+] [-]
[+] [-]
+7 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
Septiņi latvieši NHL.
Irbe 75 (!!) spēles sezonā.
Ozoliņš 52 punkti.
Žoltoks 26 vārti.
Skudra 20+ spēles sezonā.
Vēl spēlēja Skrastiņs,Astašenko un Vasiljevs.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
Tici,ka briinumus,kaa taadus,arii neviens sakariigi domaajoshs cilveeks no Tevis negaida,liels notikums jau vien ir tas,ka esi pievienojies RD komandai,un no Tevis mees fani gaidam pieredzi,Tavu talantu un profesionalitaati,vaardu sakot tikai to,ko vari dot!Turies,iistie fani ir ar TEVI!
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
....pagājušo nedēlj bija iespēja sastapt Skrastiņu lidostā ,atlidojot no Parīzes( nebija ne foto ne fanu pūļi...) no kaut kādām tur hokejistu darbalietu saietiem...es (neko nezinot )vnk. sveicu ar atgriešanos Dzimtenē...Domāju , pienems sveicienu un dosies tālāk ...bet man par lielu samulsumu , šis NHL Dzelzs Vīrs apstājās un turpināja sarunu...
ja es butu žurnālists-publicists tad man būtu 100 un viens jautājums...
[+] [-]
[+] [-]
biezi redzu tizlus komentarus kur viens otru nodirsh... tā tak ir sporta majas lapa.... nu kamon!
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]