Kas ir KHL līderi?

Ja kādam hokeja līdzjutējam pavaicātu – Kas ir NHL labākie spēlētāji, līderi? Neapšaubāmi, tiktu nosaukti vismaz pāris uzvārdi, piemēram, Krosbijs, Stemkoss, Ovečkins, Tomass, iespējams, vēl kāds. Taču, ja tādu pašu jautājumu uzdotu KHL sakarā, kādas tad būtu atbildes? Protams, vispirms ir jāizvirza kritēriji pēc kuriem šos līderus noteikt, pašā vienkāršākajā gadījumā tas varētu būt publiskais tēls + spēle + statistika. Mēģinot atbildēt uz šo jautājumu pats, prātā pārcilāju vismaz pāris desmitus hokejistu, taču tikai retajam varēja likt labas un teicamas atzīmes visos trijos komponentos. Tad kur ir problēma šādā situācijā? Vai tā vispār ir problēma? Un kā to risināt?

Hokejs parasti tiek pozicionēts kā komandas sporta veids, kur individuālie talanti ir tikai vieni no visas sistēmas "zobratiem", tāpēc, salīdzinot ar citiem sporta veidiem hokejisti parasti ir mazliet "apdalītāki". Ne viņiem tiek milzīgi reklāmas līgumu (salīdzinot ar citu sporta veidu pārstāvjiem), ne pienācīga uzmanība no sabiedrības puses. Pat Nacionālā hokeja līga necenšas izcelt kādu vienu spēlētāju pār citiem. Vienmēr ir bijis Greckis, Mesjē, Kurri, Kofijs un Fūrs, vai arī Sakiks, Forsbergs, Ruā, tāpat kā Aizermans, Šenehens, Fjodorovs.... arī mūsdienās, lai vai kā, bet ir Krosbijs, Malkins, Flerī, Stāls, vai Teivzs, Keins un Kīts.

Jo vēl vairāk šī tendence ir novērota tā sauktajā "padomju hokejā", kad, lai arī cik talantīgs būtu katrs hokejists, vienalga izcelta tiek Harlamovs-Petrovs-Mihailovs maiņa, vai arī slavenais KLM trijnieks, Krutovs-Larionovs-Makarovs, kas kopā ar Kasatonovu un Fetisovu vispār ir hokeja fundamentālā un nedalāmā vērtība.

No vienas puses, protams, tas nav slikti, jo hokejs ir smags sporta veids, kur katra spēlētāja ieguldījums kopējos panākumos ir ļoti svarīgs, taču no otras (t.i., biznesa) puses, tomēr, organizācijai ir jāveido tēls un jāizvirza "hedlaineri", kas popularizē to vai citu projektu/produktu. Tieši tāpēc NHL (kā sabiedrība, nevis organizācija), tomēr, izvēlas līderus, kas arī tiek virzīti līgas popularizācijai. Pārsvarā tie ir spēlētāji, kas simbolizē "jauno ēru". 90-tajos, kad līgā lielā daudzumā ienāca ārzemnieki, tie bija vadošie Eiropas spēlētāji, pēclokauta ērā tie ir jaunie talanti, kas simbolizē "jaunā NHL" ideju – nevajag tērēt daudz naudas, lai sasniegtu rezultātus.

Taču atgriezīsimies atpakaļ pie KHL tēmas. Šis ir ļoti jauns projekts, jo šī ir tikai trešā līgas sezona. Čempionāta izveides sākumā mērķi, kā jau parasti, bija lieli – izveidot pārliecinoši labāko hokeja līgu Eiropā, sakārtot vietējo hokeja sistēmu, pataisīt hokeju par biznesu, nevis bagātnieku vaļasprieku un beigu beigās arī konkurēt ar NHL.

Ja ar pirmajiem diviem punktiem, īstenībā, nebija nekādu lielo problēmu arī Krievijas Superlīgas laikā, tad pēdējie divi gan kliboja, jo tas noteikti nebija vizuāli pievilcīgākais projekts uz ko cilvēki plūstu straumēm. Lai situāciju mainītu, bija (un ir!) nepieciešams veidot līgas tēlu. Un te mēs atkal nonākam pie līderu izvirzīšanas.

Protams, ir neslikti, ka Rīgā bija Hosa un ir Ozoliņš, vai Kazaņā Morozovs un Ņikuļins, taču tie ir lokāla mēroga "stāri", kas cilvēkam no malas (pat citas KHL pilsētas) neizsaka praktiski neko. KHL pirmsākumos par līgas "hedlaineri" tika izvēlēts neviens cits kā hokeja rokzvaigzne un viens no līgas apmaksātākajiem spēlētājiem (kā tika baumots) Jaromirs Jāgrs, taču ar "vēlēšanām" viss popularizācijas process praktiski arī apstājās (pāris reklāmas klipi gan tika izveidoti) un nekas cits vietā nav nācis. Līdz ar to ir čempionāts ar daudziem maziem "līderīšiem", bet neviens nav tāds, kas simbolizētu visu KHL. Līdz ar to KHL ir līga bez "sejas" un šāda situācija noteikti nepalielina čempionāta popularitāti kopumā (arī ārpus "KHL zonas").

Kā šo situāciju uzlabot? Ļoti vienkārši! Ir jāmeklē stāsti. Piemēram, Ziemeļamerikā (visos sporta veidos, ne tikai hokejā) katru gadu tiek sacelts milzīgs troksnis ap draftētajiem pirmajiem numuriem. KHL ir notikuši divi drafti un, līdz ar to, ir bijuši divi pirmie numuri. Jautājums – kāds vēl vispār atceras, kas tie bija par puišiem? Tāpat stāstus var un vajag atrast izvirzot ne tikai jaunās zvaigznes un zvaigznītes, bet arī jau pieminētos "hedlainerus". Domāju, ka daudzi piekritīs, ka Ufas "Salavat Yulaev" pārstāvis Aleksandrs Radulovs varētu būt viens no šiem līderiem – vēl samērā jauns, talantīgs, sportiski agresīvs un nekaunīgs hokejist, kurš "pasūtīja trīs mājas tālāk" NHL, ar skandālu pievienojās Ufas komandai un pašlaik ir viens no līgas visu laiku rezultatīvākajiem spēlētājiem (140 regulārās sezonas mačos 60+100 punkti). Šāds spēlētājs arī lieliski atbilst pašai līgas koncepcijai – jauns projekts, kas strauji un jau ar zināmiem panākumiem sevi piesaka pasaules sportā.

Tāpat pie negatīvajiem piemēriem var minēt Marcelu Hosu, kurš bija iepriekšējās sezonas labākais vārtu guvējs KHL. Pēc pareiza mārketinga likumiem loģiski būtu, ja par viņu regulāri rakstītu visa hokeja prese un viņa pāreja no Rīgas "Dinamo" uz Kazaņas "AK Bars" tiktu bez maz vai translēta tiešraidē. Kaut kas vismaz uz to pusi ir bijis?

KHL vadība labāk "aizsedzas" ar "nopelniem bagātajiem" – Jāgru, Jašinu, Nabokovu (līdz neilgam laikam), Zubovu, Morozovu, Demitru un, jā, arī Ozoliņu, bet vēlāk brīnās kāpēc čempionātu dēvē par veco ļaužu pansionātu... .

Arī to pašu visu nemīlēto Čehovas "Vityaz" var izmantot līgas tēla veidošanai. Skandaloza, asa un brīžiem pārmērīgi rupja komanda, kuru "nevar ciest" visa līga – savā laikā NHL tāda bija Filadelfijas "Flyers" (šobrīd tas ir novērots mazākā mērā), un viņi arī simbolizēja sava laika NHL hokeju. T.i., nevajag vairīties arī no nosacīti negatīvās reklāmas, vienkārši to ir jāprot izmantot savā labā.

Kāds, iespējams, teiks, ka tas viss ir ārišķības, kas vajadzīgas tikai "burgerēdājiem-amerikāņiem". Savukārt es tam kategoriski nepiekrītu – tā ir kopējās intereses "kurināšana", kas palīdz ievilināt skatītājus arēnā, kas palielina interesi par KHL arī ārpus čempionāta dalībvalstīm utt. . Ja KHL grib augt un attīstīties, tad nevajag skatīties komandu skaita palielināšanas virzienā, vispirms par skatāmu un interesantu projektu ir jāpadara tas, kas jau ir izveidots.