Daugaviņš: "Latvijas hokejā lielākā problēma ir killera instinkta trūkums"
Kontinentālās hokeja līgas klubs Ņižņijnovgorodas "Torpedo" izcīnīja trešo uzvaru pēc kārtas, otro reizi piecu dienu laikā apspēlējot Rīgas "Dinamo" ar 3:1. Latvijas izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš norādīja, ka viņa pārstāvētajai komandai arī nekas nenāk viegli, kā arī sniedza savu redzējumu par "Dinamo" melno sēriju un atklāja, kāpēc pārbaudes mačos nepārstāvēs Latvijas izlasi.
"Pirmajā trešdaļā mazliet skraidījām ne tā, kā vajadzētu, bet kopumā pie mūsu vārtiem neļāvām veidot baigi bīstamos momentus. Bija uzmetieni, atlēcieni, tomēr viss mačs tika aizvadīts stabili," pēc uzvaras sacīja Kaspars Daugaviņš. "Sanāca tāds darba mačs. Viegli mūsu komandai nekas nenāk. Izpildījām galvenos uzdevumus un iemetām tad, kad vajadzēja."
Ja otrajā trešdaļā rīdzinieki izdarīja tikai divus metienus pa pretinieku vārtiem, tad noslēdzošajās 20 minūtēs izdevās spiediens. Tomēr Daugaviņš sacīja, ka šaubas par uzvaru nav radušās: "Centāmies viņiem neko nedot. Protams, komanda sāk spiest, kad zāģē. Kaut kādus pāris momentus viņi izspieda, bet lielākoties mēs kontrolējām notikumus laukumā."
Divas iepriekšējās sezonas Ņižņijnovgorodā bija arī Ģirts Ankipāns, kurš vasarā atgriezās Latvijā un kļuva par Rīgas "Dinamo" ģenerālmenedžeri, bet tagad ir arī galvenais treneris. "Viņam vēl nepieciešams laiks – nevar uzreiz vienu zīmējumu pārvest uz citu. Taču var just, ka visi cīnās, ka visiem liek strādāt vienlīdzīgi, ka jālien un jāsitās. Principā tās ir mūsu, "Torpedo" firmas zīmes," vērtēja Daugaviņš, kurš mačā izcēlās ar rezultatīvu piespēli.
Komandas tikās otro reizi piecu dienu laikā, un Daugaviņš atzina, ka pēc iepriekšējā mača nācies koriģēt skaitlisko vairākumu, jo rīdzinieki nav ļāvuši darīt neko. Ņižņijnovgorodas "Torpedo" no rīdziniekiem paņēma sešus punktus. "Man šķiet, ka lielākā problēma ne tikai Rīgā, bet vispār Latvijas hokejā ir tas, ka mums nav killera instinkta. Kad sākas problēmas, tad ielienam bedrē. Atceros, kad pats spēlēju "Dinamo". Zaudējām sezonas sākumā, un pēc tam arī aizgāja."
"Kad mēs zaudējam vienu spēli, komandā ir ārprāts, visiem ļoti sliktas sajūtas. Pat grūti pateikt, kas viņiem darās galvās," teica Daugaviņš. "Kad uzvari, tad viss sanāk. Kad zaudē, tad nonāc bedrē, tad sāk aizvērties ciet. Ir vienkārši jālauž."
Latvijas izlases kapteinis ir apmierināts ar savu sniegumu sezonas ievadā, tomēr trūkst punktu statistikas ailītēs. "Daudz spēlēju un paveicu daudz darba. Partneri, ar kuriem biju kopā visu vasaru, tagad ir traumēti. Protams, gribētos mest golus un vākt punktus, bet tas atnāks. Galvenais – turpināt strādāt, lai komanda uzvar, jo tad arī pašam būs vieglāk," pauda Daugaviņš.
Viņš arī pašlaik cīnās ar savainojumiem, tāpēc pat uzaicinājuma gadījumā atteiks Latvijas izlasei un nepiedalīsies pārbaudes turnīrā, kas notiks Francijā. "Neko neesmu saņēmis, bet arī gadījumā, ja saņemšu, atteikšos. Gandrīz katru maču spēlēju 20 minūtes, tāpēc būtu noderīgi atpūtināt ķermeni. Izlasei nekad neesmu īpaši atteicis, bet šogad būtu pirmā reize, kad nevarētu atbraukt, jo ir daudz mikrotraumu. Mazie muskuļi ir cieši kā akmeņi. Gribas pāris dienas atvilkt elpu, lai varētu visu savest kārtībā. Lai pēc sezonas varētu domāt par izlasi."
"Ceturto spēli pēc kārtas aizvadījām, kad pa vidu bijusi tikai viena brīva diena. Un pēc divām dienām mačs Minskā. Izbraukumi ir tieši tie, kas nogalina ķermeni, nevis pats hokejs. Ceļojam pa naktīm, bieži ielidojam vēlu, sanāk maz pagulēt. Arī morāli tas sit tevi nost un neesi atpūties," hokejista ikdienas skarbo ainu iezīmēja Daugaviņš.
-3 [+] [-]
+5 [+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Aizsardzībā, lai vai kā šobrīd spēlētu Zīle, Balinskis iekš Dinamo, viņi arī ir ļoti jauni aizsargi, kas JAU spēlē KHL. Tas ir līmenis. Nemaz nerunājot par to, ka vēl ir ZAmerikas aizsargi - Bindulis, Jaks, Krastenbergs.
Uzbrukums? Bijušo hokejistu puikas, Ābols un Razgals ir labs materiāls. Jevpalovs, noteikti izlasē sevi parādīs. Dzierkals, Balcers. Beigu beigās, Girgensonam ir tikai 23 gadi.
Tās runas, ka jau tūlīt, tūlīt nebūs Latvijā hokejistu ir dzirdamas jau kopš 90-to gadu beigām, bet hokejisti kā ir tā ir. Priekš lielās izlases var savākt konkurētspējīgu blici.
Un neaizies mūsu hokeja nosacīti zelta paaudze (Daugaviņš un Co) tik ātri prom. Vēl gadus 7 spēlēs kā minimums.
+2 [+] [-]
Vienalga vai tas hokejs vai basketbols. Futbols gan tā nedara, jo tur mūsējie līdz šādiem gadījumiem nemaz netiek.
[+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Ar aizsargiem nav tik bezcerīgi, bet tevis nosauktais Krastenbergs ir uzbrucējs, Bindulis šobrīd netiek AHL sastāvā, savukārt Zīle un Balinskis ir līgas pārliecinoši vājākās komandas vājākie aizsargi.
Ar uzbrucējiem gan ir milzīga plaisa, ja salīdzina ar Dāniju vai Vāciju. No jaunajiem, tikai Balcers un Bluģers šosezon izskatās cerīgi. Dzierkals nav aizvadījis nevienu spēli un neizskatās, ka būtu Toronto dienas plānos. Ābols spēlē 4.maiņā Zviedrijā, bet Razgals nav iemetis nevienu ripu KHL. Nav arī pie apvāršņa neviens super liels drafta talants vai 2-3 potenciālie AHL čaļi, kas tur varētu spēlēt pēc 2-3 gadiem (neskaitot esošos), arī NCAA mūsējie pagaidām uzsākuši statistiski vāji (izņemot Jaku, kurš ir aizsargs). Tāpēc esmu ļoti bažīgs.
+1 [+] [-]
Un ņemt un tagad norakstīt U-23 vecuma džekus ir nedaudz par agru. Tas tomēr vēl ir tas laiks kad notiek pilnveidošanās un ir iespēja progresam. īpaši tiem, kas aizvada pirmās sezonas pro hokejā.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Tas viss ir subjektīvismi un mūžīgā čīkstēšana, ka agrāk, jā, agrāk bija labi, ne tā kā tagad.
Nemaz nerunājot, ka tu tagad izdari kaut kādus globālus secinājumus (bet secinājums, ka pēc dažiem gadiem nebūs kas spēlē izlasē ir globāls), balstoties uz, Ziemeļamerikas gadījumā, spēlētāju sniegumu mazāk kā 10 spēlēs. Neliekas tā kā mazliet dīvaini?
-1 [+] [-]
[+] [-]