KHL medicīnas centra vadītājs: "Dopingu lieto katrs simtais hokejists"
Kontinentālās hokeja līgas (KHL) medicīnas centra vadītājs Boriss Tarasovs pastāstījis par to, cik izplatīts ir dopings Krievijas un pasaules hokejā.
"Hokejā dopings nav ļoti izplatīts. Ņemot vērā Krievijas un pasaules statistiku, pozitīvas dopinga analīzes ir 1% hokejistu jeb vienam no simts hokejistiem," norāda Tarasovs.
"Hokejā priekšplānā izvirzās komandas darbība, talants un tehnika. Īslaicīga dopinga lietošana ir neefektīva un bezmērķīga. Turklāt vienkārši bīstama veselībai."
"Tas nav kultūrisms vai riteņbraukšana. Taču problēmas ir arī hokejā, tādēļ nodarbojamies ar profilaksi, skaidrojam, kas ir krietni efektīvāk - pārbaudītas metodes," piebilst KHL medicīnas centra vadītājs.
Atgādinām, ka Soču ziemas olimpiskajās spēlēs pozitīvas dopinga analīzes tika konstatētas diviem Latvijas izlases hokejsitiem - Ralfam Freibergam un Vitālijam Pavlovam.
Izmantotie resursi:
Sovetskij Sport
+3 [+] [-]
Savukārt Ziemeļamerikas hokejā... laikam jau tur tie procenti ir pilnīgi citādāki. To norāda ne tikai atlētu nevēlēšanās nodot analīzes, kā rezultātā NHLPA ir panākusi (NHL vadība ar tajā nav ieinteresēta), ka dopinga kontroles ir smieklīgas, bet arī vairāku spēlētāju "brīnumainās pārvērtības".
Pirms kāda laika ļoti uzskatāmi to varēja redzēt uz "policistu" piemēra, kad līgā ienāca tāds riktīgs skapis, pāris sezonas padauzīja visus un tad pēkšņi kkur pazuda.
Negribu nevienu apvainot, jo man nav NEKĀDU pierādījumu, taču netieši pavērojot mūsu pašu Raiti Ivanānu, viņš bija viens no tieši tādiem - ienākot NHL bija monstrs, viens no vissmagākajiem hokejistiem līgā, ar rokām kas ir ap 50 cm, bet jau pēdējā normālajā sezonā, LAK rindā - 15 kg vieglāks utt.
[+] [-]
[+] [-]
Tai pašā laikā, lai arī pārbaudes ir DAUDZ lojālākas pret spēlētājiem, nekā WADA rīkotās un arī sodi ir daudz mazāki, NHL tiek piespriestas diskvalifikācijas par dopingu. Cita lieta, ka tur ir ĻOTI jāpacenšas, lai pie tādas tiktu.
A par pašu ideju - protams, ka viena lieta ir spēļu skaits un bizness, bet cita lieta ir pašu spēlētāju vēlmes, t.i., viņi grib nopelnīt vairāk, a tāpēc vajag spēlēt vairāk un labāk. Līdz ar to sākas dopinga lietošana, savainojumu slēpšana utt. Turklāt jāsaprot, ka arī komandas ārsti NAV IEINTERESĒTI, lai spēlētājs pilnībā atlabst/izveseļojas, jo viņu darba devējs ir KOMANDA, tāpēc viņu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk dabūt hokejistu atpakaļ ierindā, kas nebūt ne vienmēr ir saistīts ar veselības saglabāšanu.
[+] [-]
Vai hokejs un konkrēti KHL shobrīd ir netīrāks par Tour de France... Obligāti. Riteņbraukshanā shobrīd dopingot ir grūti. Par hokeju vienīgais jautājums ir, vai no profesionālajiem spēlētājiem rij trīsdesmit vai astoņdesmit procenti.
Visbeidzot, jāpiezīmē, ka dopings pat ļoti stipri var uzlabot spēlētāja tehniku, vienkārshi uzlabojot viņa spēku un izturību vienlaikus. Viņsh spēs trenēties vairāk un smagāk, turklāt nezaudēs veiklību un izturību, kā varbūt notika steroīdu ziedu laikos, kad dopings noēda tehniku.
+3 [+] [-]
Lai lietotu dopingu un testos būtu tīrs, nevajag nekādus mega naudas ieguldījumus vai kkādu super dopingu - vajag prātu.
Riteņbraukšana NAV pats ķīmiskākais sports, ja jau par to runa... visvairāk dopings tiek lietots vieglatlētikā, ja nu kas. Par to vai hokejs ir vairāk ar dopingu kā riteņbraukšana - noteikti nē, jo ir jāsaprot viena lieta: Riteņbraukšana, tāpat kā veiglatlētika, smagatlētika, peldēšana utt. sporti ir sporti, kur starp sportista spējām un rezultātu ir tieša saiktne, nav nekādu starpnieku. Līdz ar to dopinga lietošanas lietderības koeficients ir VAIRĀKAS REIZES augstāks nekā kādā komandu sportā, kur ne tikai individuālās fiz. īpašības ir svarīgas, bet arī tādas īpašības, ko dopings tiešā veidā NEVAR ietekmēt - tehnika kaut vai, saspēle, spēles izpratne, beigu beigās tas ir KOMANDAS sports, līdz ar to tur vispār ir miljons faktoru.
NEVAR UZLABOT SPĒLĒTĀJA TEHNIKU! Var uzlabot veiktspēju, t.i., tas ka viņš ātrāk varēs aizskriet pie ripas un viņam būs vairāk laika, lai ar švakāku tehniku šo ripu apstrādāt, tas gan, taču, ja viņš, piemēram, nevar uzņemt ripu ar vienu pieskārienu, lietojot dopingu viņš NEKĀDĀ GADĪJUMĀ šo apstākli neuzlabos.
Par to vai dopings kko pasliktina vai palēnina: ar prātu jādraudzējas, kad lieto to vai citu preparātu. Ja kāds hokejists sāk lietot kkādiem svarcēlājiem vai pauerlifteriem, vai bodibilderiem par labiem esam atzsītus prepus, nenozīmē, ka hokejā tie būs ok. Būs pamatīga ūdens aizture un kā rezultātā "piedzīsies muskuļi" un zudīs izturība.
Katram sporta veidam ir savi preparāti.
Hokejistiem, ja vien viņi nav lielie policisti, tādi anaboliskie steroīdi īsti nemaz nav vajadzīgi, viņiem daudz noderīgāki būtu tie paši preparāti kas slēpotājiem kkādiem - t.i., lai skābekli organismā vairāk uzņemtu un ātrāk atjaunotos.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Arī intervijā viņš atzina, ka tolaik viņš daudz nodarbojies ar skriešanu.
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Efedrīns ir stimulants un nekādu līmeni viņš nepaceļ. Spēlētāju vnk "kalbasī" un viņš tāpēc nedaudz ātrāk skrien, asāk reaģē (cik tas palīdz - nez, dažreiz traucē, jo tad sākas daudz nevajadzīgā darba uz laukuma), mazāk jūt nogurumu. Viss.
Nosacīti runājot - mazliet ilgāk par citiem būsi "svaigs" uz laukuma.
Ja no tā vien viņam spēles līmenis uzlabojas par divām līgām, tad man jājautā - kas tās par nespējnieku līgām?
[+] [-]
A kā tev tāda versija - Ivanāns, kurš neslēpa, ka viņa viens no galvenajiem uzdevumiem ir noturēties līgā tik ilgi kamēr sakrās nepieciešamo spēļu skaitu NHL pensijai, kurš farmu sāka lietot jau kopš 2002. gada(?), kad pārkvalificējās par policistu, sasniedzot šo spēļu skaitu vienkārši pārstāja lietot farmu, viņam sākās tā sauktais "atkats" kā rezultātā arī zaudēja 15 kg.
Vienas starpsezonas laikā noliesēt par 15 kg. Turklāt, nevis speķi nomest, bet noliesēt NHL līmeņa hokejistam, kurš pats pa sevi ir ar zemu tauku procentu, t.i., faktiski ir jādedzina nost muskuļi (nu un ūdens liekais jādzen). Ņemot vērā to kā viņš izskatījās tai laikā, nevarētu teikt, ka viņš bija atūdeņojies galīgi... līdz ar to vairāk vai mazāk, bet tika dedzināti muskuļi... ja nav slinkums, papēti cik viegli vai grūti ir noliesēt naturālā ceļā, ja jānomet 15 kg muskuļu... .
A ko viņš pats teica, to klausīties var kaķīši... neviens PRO sportists, kurš startē sportā ar dopkontroli nesāks stāstīt, ko kad un cik ir lietojis. Stāstīs, ka ēda daudz, ja uzņēma masu, vai skrēja ja tievēja... .
[+] [-]
[+] [-]
Ivanānam, cilvēkam, kurš pirms tikšanas NHL kopā ar meksikāņiem pa vasarām iekārtoja turīgu amerikāņu piemājas dārzus, arī NHL pensija var būt noderīga, jo nekādus baigos uzkrājumus viņš nemaz nevarēja veidot. Tas ir viens.
Otrs - Ivanāna vieta JEBKURĀ komandā kurā viņš spēlēja bija ļoti nestabila tieši dēļ viņa ampluā. Tāpēc, lai noturētos līgā, vajadzēja (un tiem kas līdzīgā situācijā ir pašlaik ar vajag) parādīt, ka viņš var spēlēt, lai vai kas. Iespējams, slēpt savainojumus utt. Tā, ja kas ir ļoti izplatīta prakse (D.Būgārda piemērs parāda pie kā tas var novest ilgtermiņā) un šādā gadījumā spēlētāji vnk "pumpē" sevi ar farmu, kas palīdz izturēt to visu.
Makintaira sitiens... es nedomāju, ka Makintaira sitiens bija smagāks kā Roba Bleika mestās ripas tiešs trāpījums pa seju. Tikai tad Ivanāns atgriezās atpakaļ samērā ātri (kāpēc? skat. iepriekšējo rindkopu).
Tajā laikā kad viņš tika CGY viņš jau bija vecs, nodzīts zirgs, kuram vienīgā doma varēja būt - kamēr kāds vēl dod līgumu, spēlēšu, jo neko citu jau neprotu. Diemžēl, bet tā spēlēšana ilga nesanāca (tā ilgā ārstēšana ar var būt dēļ tam, ka safarmots organisms PILNĪGI citādi reaģē uz ārstēšanu, jo tad mainās viss - spiediens, hormonālais fons utt.), bet pats Ivanāns saprata, ka kamēr viņš ir NHL, viņam vismaz sniegs normālu medicīnisko palīdzību PA VELTI.
P.S. Nevajag domāt, ka PRO sportā, tai skaitā Ziemeļamerikas PRO sportā viss ir skaisti... patiesībā skaistā tur ir ĻOTI maz.